Dziesmas drošības tīkls. Ieskats Igaunijas XXVIII Dziesmu un XXI deju svētkos

Svētdien ar komponista Gustava Ernesaksa dziesmu "Mana tēvzeme ir mana mīlestība", kuru, pēc aptuveniem aprēķiniem, dziedājuši 150 000 dziedātāju visā pasaulē, izskanējis Igaunijas XXVIII Dziesmu un XXI deju svētku lielkoncerts "Iseoma" ("Pašam savs"). Iepriekšējie svētki kaimiņzemē bija notikuši 2019. gadā, kad, svinot Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadienu, notika XXVII Dziesmu un XX deju svētki.

Šogad svētki ilga no 3. līdz 6. jūlijam, un kopumā šo četru dienu laikā izskanēja seši koncerti, notika visu dalībnieku gājiens, kā arī Folkloras koncerts Tallinas Brīvības laukumā. Trīs reizes Tallinas "Kalev" stadionā 10 000 dejotāju izdejoja stāstu par ģimeni, kuru ikreiz bija iespējams vērot 10 000 skatītāju. Savukārt Tallinas Dziesmu svētku estrādē Kadriorgā 5. un 6. jūlijā izskanēja divi dažādi koncerti, no kuriem īpaši kupli apmeklēts bijis Noslēguma koncerts. Tas sākās 6. jūlijā, svētdienas pēcpusdienā Tallinas Dziesmu svētku estrādē, kur 40 skaņdarbus gandrīz septiņas stundas izspēlēja un izdziedāja kopumā vairāk nekā 32 000 koristu, pūtēju un simfonisko orķestru mūziķu. Neskaitot daudzus tiešsaistes skatītājus Igaunijā un pasaulē, koncertu klātienē Kadriorgā esot vērojuši vismaz 58 000 skatītāju.

"Kultūrzīmēm" šoreiz gan nebija iespēja piedalīties svētkos klātienē, tāpēc par skaisto notikumu lūdzām pastāstīt dažiem igauņu dziedātājiem un skatītājiem.

Hannele Valkēniemi, Somijas kultūras institūta direktore, kora "Raudam" dziedātāja: "Es raudāju, kā gan citādi varētu būt! Tas bija pārsteidzoši, sirdi plosoši saviļņojoši un pat mežonīgi priecīgi. Ilgi nevarēju sagatavoties emociju apjomam, kas pārņem, dziedot zem Tallinas Dziesmu svētku estrādes arkas. Kad esi viens no simtiem tūkstošiem dziedātāju, kuri dzied "Mesipuu" ("Medus koks"), bet priekšā un aizmugurē mirdz mobilo tālruņu gaismu jūra. Šī enerģija bija kā zemestrīce. Visātrākā polkas versija 40 000 dziedātāju izpildījumā pacēla gluži vai absurdā priekā.

Lieli koru svētki ir neticami spēcīgs savienojums. Es sen vairs nebrīnos, kā dziesma satur kopā kultūras, spēj tās vienot, mierina, pacilā, dod vārdus un palīdz saglabāt veselo saprātu. Ir dīvaini sajust kopīgo drošības tīklu, ko dziesma rada ķermenī un dvēselē. Sajūta, ka kopīgi cenšaties kaut ko sasniegt, sniedz gluži vai cunami spēku, tā ir sajūta, ka viss ir iespējams. Ir arī neticami spēcinoši just, kā tevi nes apkārtējo labvēlība un uzticība. Tu vari iet līdzi plūsmai, un dzīve tevi nesīs. Kā gan šāda veida garīgā izturība netiek finansēta no aizsardzības budžeta?

Piederības sajūta ir tik ļoti nepieciešama šajā trakajā un nenoteiktajā pasaulē. Varbūt tāpēc katru jauktā un apvienotā kora dziesmu tika izlūgts dziedāt vēlreiz. Likās, dziedātāji nemaz negribēja apstāties, arī viņi vēlējās pagarināt spēcinošo piederības sajūtu. Cilvēkiem ir nepieciešams būt kopā, gūt spēku un drošību vienam no otra, un mums netrūkst iespēju un līdzekļu, kā šo sajūtu spēcināt. Dziedāšana un dziesmu klausīšanās nav vienīgais līdzeklis, bet tas ir ārkārtīgi spēcīgs. Turklāt Dziesmu svētkos "Isamaa" (Igaunijas himna) klavieru pianissimo skan vēl spēcīgāk par forte fortissimo. Kad pat patoss tiek pārspēts, arī tas pārvēršas par kādu spilgtu emociju.

Arī es šajā stāstā esmu pārspīlējusi ar patosu, bet nu vārdi beigušies. Esmu no visas sirds pateicīga savam mīļajam korim "Raudam" (dibināts 1922. gadā), jūs esat brīnišķīgas! Aitūma!"

Rēta Treijala, farmaceite: "Šoreiz negāju uz Dziesmu svētku estrādi, visu svētku laiku skatījos koncertus tiešsaistē, jo man likās būtiski redzēt ikvienu Igaunijas gaišo un mirdzošo acu skatienu tuvplānā. Dziesmu svētki simbolizē mūsu valsts brīvību, lepnumu, sasniegumus, spēku. Šo dienu laikā mani bija aicinājuši ciemoties Latvijā, bet kā gan varēju braukt kur projām – man bija jāskatās Dziesmu svētki!"

Mia Amelia Koka, dziedātāja no Hāpsalu kora "Canzone": "Nē, šie nav mani pirmie Dziesmu svētki, ja nemaldos, jau piektie, bet kā dziedātājai ceturtie. Esmu ļoti sajūsmināta un priecīga, ka varu dziedāt kopā ar draugiem un ģimeni. Tiesa, pūlī ir ļoti viegli pazust, bet visi parasti jau iepriekš vienojas par tikšanās vietu, tāpēc tā nekad nav problēma. Arī uz skatuves esam daudzi, tāpat kā daudz ir arī skatītāju, bet mani nekad nav uztraucis pulcējošos cilvēku skaits, jo Dziesmu svētki vienmēr ir ļoti mierīgi."

Inne Rahulika no Tartu: "Vēl joprojām dziesmas skan dalībniekos un klausītājos, tāpēc piedzīvotās emocijas paliks atmiņā uz ilgu laiku. Liels paldies visiem, kas pēdējos gadus bijuši iesaistīti svētku organizēšanā, loģistikā un it visā pārējā! Īpašs paldies arī brīvprātīgajiem, viņi bija arī ļoti asprātīgi un iedvesa dziedātājos optimismu, īpaši lietainajās stundās, kas patiesībā ilga pat trīs ceturtdaļas visu šo dienu. Šie bija mani devītie Dziesmu svētki, esmu piedalījusies kopš 1985. gada un varu teikt, ka šī reize bija vislabāk pārdomātā no visām, un viss noritēja brīnišķīgi."