XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem no Valmieras novada par mājām svētku laikā kļuvusi Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola.

Reklāma

Pie ieejas skolā mūs smaidīga un enerģiska sagaida Valmieras novada dejotāju koordinatore Baiba Zalcmane, kura šajās dienās ir kā tilts starp dalībniekiem un veiksmīgu svētku organizēšanu. Viņa rūpējas kā par tehniskajiem jautājumiem, tā arī nodod informāciju, kā risināt radušās problēmas, arī gādā, lai visi mītnes vietās justos droši un ērti.

"Man neviens nebūs nepaēdis! Viņi ir mani cilvēki, un es par viņiem parūpēšos lietū vai vētrā!" ar rūpēm par saviem novadniekiem apgalvo Baiba.

Rūjienas vidusskolas (7.–9. klašu) deju kolektīva "Jampadracis" pavadošās dāmas.

Pulkstenis ir tikai dažas minūtes pāri septiņiem, bet, ieejot gaitenī, jau paveras aina ar matračiem un dāmām, kuras pošas rītam, ķemmējot matus. Viņas pavada Rūjienas vidusskolas 7. līdz 9. klašu deju kolektīva "Jampadracis" jauniešus. "Gulējām labi, zinājām, ka nebraucam uz viesnīcu, bet gan kopā baudīt svētkus. Šurp braucot, gan bija sajūta, ka sēžam garderobes skapī starp tērpiem, ne autobusā," smejoties atbild viena no dāmām.

Kamēr pirmajā stāva dzirdama kņada un rosība starp mazākajiem svētku dalībniekiem, lielie vēl guļ vai tik tikko atvēruši acis.

"Tur visi vēl guļ!" dodoties iekšā pirmajā zālē, mūs brīdina kāds agrāk modies dejotājs. Tik tiešām! Kamēr pirmajā stāvā dzirdama kņada un rosība starp mazākajiem svētku dalībniekiem, lielie tik tikko atvēruši acis. Tomēr ir kāds, kuru pienākuma sajūta pret savu svētku tērpu modinājusi agrāk nekā pārējos. Tā ir Nikola Volverte no Rūjienas deju kolektīva "Jampadracis", viņa uzmanīgi izceļ savu svētku tērpu no kofera. "Esmu no Naukšēniem, diemžēl tur deju kolektīvs neizveidojās. Tāpēc esmu priecīga būt šeit! Vienmēr esmu gribējusi dejot lielākā kolektīvā." Kad vaicāju, ko Nikola sagaida no svētkiem, viņa smejot atbild: "Gaidu, kad man sāks sāpēt kājas! Bet esmu nodrošinājusies ar ortozēm."

Tikko modušies Valmieras Pārgaujas sākumskolas deju kolektīva "Sienāzīši" dalībnieki.

Kamēr runājam ar Nikolu, pamodušies arī puiši un fonā jau skan Imanta Kalniņa un Māra Čaklā "Alvas zaldātiņi". Ātri vien kļūst skaidrs – starp svētku satraukumu, mēģinājumu grafikiem un tērpu sagatavošanu jaunieši atrod brīdi atpūtai, saglabājot svētku cildeno noskaņojumu. Rīts pamazām uzņem apgriezienus. Kāds jau pabrokastojis, kāds vēl mostas un steidz nenokavēt maltīti, kāds jau paspējis salikt tērpu mēģinājumam. Katram šeit ir savs ritms, kuram tomēr jānorit sinhroni līdz ar grafiku. "Mostamies ap pulksten astoņiem, brokastis ir pusdesmitos. Pēc tam sākam gatavoties mēģinājumam. Tie mums dienā ir divi – viens dienas pirmajā pusē, otrs vakarā. Starp mēģinājumiem ir laiks atgūt spēkus, iziet ielās, pabaudīt galvaspilsētas šarmu," stāsta dejotāja Kate Elīza Kandavniece.

Nikola Volverte no Rūjienas vidusskolas deju kolektīva "Jampadracis" sagatavo savu tērpu.

Ikdiena skolā rit raiti, bet saskanīgi. Šķiet, ikviens šeit ir ieradies ar vienotu mērķi – būt kopā un radīt svētkus! Starp deju soļiem, pāris centimetrus atdalītām guļvietām strāvo stipra draudzība un pārliecība – viņi visi ir daļa no kā lielāka. "Es redzu, kā viņiem deg acis, un manī stiprinās ticība mūsu jauniešiem. Tradīcijas tiks koptas un vairotas. Šīs nav tikai dejas, atstrādāti soļi un neskaitāmas mēģinājumos aizvadītas stundas – šeit dzimst atmiņas, kas viņos paliks mūžīgi," vērojot jauniešus, saka koordinatore Baiba.

Dažiem šī ir pirmā Dziesmu svētku pieredze, citi jau zina, kā tas ir – atrasties tūkstošu vidū un dejot vienā elpā. Vaicāju Katei un Rinaldam, kura ir viņu mīļākā deja un vai ir kas īpašs, ko viņi gaida no svētkiem. "Galvenokārt gaidu koncertu. Manuprāt, tas ir vislīksmākais piedzīvotais koncerts, jo dalībnieki viens otru uzlādē. Laikam nekad neesmu saticis nevienu drūmu pūtēju, dejotāju vai dziedātāju," saka Rinalds. Runājot par mīļākajām dejām, Rinaldam tā esot "Visi ciema suņi rēja", jo tā visbiežāk dejota. Katei – "Dundari, dandari", jo ir ritmiska un neietver daudz griezienu motīvu.

Stāvu augstāk gaitenī žūst vakardienas dušas dvieļi, bet zālē jau sācies Rubenes pamatskolas 1. līdz 4. klašu tautas deju kolektīva mēģinājums. Deju kolektīva vadītājs Artis Mellups pārliecināti un ar apbrīnojami ieturētu mieru dod norādes. Bērnu mazās kājiņas, kuras tūdaļ dipēs Daugavas stadionā, droši sit ritmu pret grīdu. Manis no zāles klusi izvilinātā mazā Beāte dejo ne tikai svētku programmā iekļautās dejas, bet arī savas horeogrāfijas, kuras top mājās pie spoguļa. "Mana mīļākā deja, kuru dejosim, ir "Ciguļi", jo tā ir par pamošanos un mīļumu," Beāte raksturo ar Renāra Kaupera vārdiem radīto "Ciguļu" dziesmu.

Rubenes pamatskolas 1. līdz 4. klašu deju kolektīva vadītājs Artis Mellups ar dejotājiem.

Ar skaidru balsi, stingru stāju un sirsnīgu skatienu – tāds ir Artis Mellups, Rubenes pamatskolas deju kolektīva vadītājs, kurš šajos svētkos ir ne tikai skolotājs, bet arī iedvesmas avots. Viņa vadībā soļi kļūst par stāstu, bet kolektīvs – par vienotu veselumu. "Viņi ir maziņi, un arī skola ir maziņa," smaidot saka Artis. Skola, kurā viņš strādā, ir vien 106 bērni, no kuriem teju puse – 48 – ir šeit. Vaicāts, kā izdodas noturēt tik mazu dejotāju uzmanību mēģinājumos, Artis atbild tieši un ar humoru: "Lielie mēdz kaut ko darīt ar nepatiku, piemēram, "Ciguļos" mīļoties, toties mazie to dara no visas sirds. Viņiem viss ir vienkārši, un tā arī skaidroju – ja necelsiet skatēs kājas augstu, netiksim uz Dziesmu svētkiem. Ja pacentīsieties – varbūt tiksim!"

Kamēr mēģinājumi turpinās, soļi kļūst precīzāki un acis spožākas. Top sajūta, kuru neuzrakstīt svētku programmā, – kopā būšana, azarts un prieks. Tas, kas veido īstus svētkus. Līdz lielajam koncertam atlicis pavisam nedaudz, un Valmieras novada dejotāji tam tuvojas ar pilnu sirdi, gatavi dot un piedzīvot!

Rubenes pamatskolas 1. līdz 4. klašu deju kolektīvs rīta mēģinājumā.

Uzziņa

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki: notikumu izlase ceturtdien, 10. jūlijā

  • Plkst. 12–14 starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā – pūtēju orķestru koncerta "Tā radās skaņa..." ģenerālmēģinājums. Repertuārā iekļautas latviešu tautasdziesmu apdares, pasaules un latviešu klasiskās mūzikas pārlikumi pūtēju orķestrim un mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbi. Koncepcijas autore horeogrāfe Ilze Līviņa, mākslinieciskais vadītājs, koncepcijas līdzautors Haralds Bārzdiņš. Koncerts: 10. jūlijā plkst. 18–20 turpat. TIEŠRAIDE: LTV1 un LR3-Klasika.
  • Plkst. 13 Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā – kokļu mūzikas koncerts "Saules krustcelēs".
  • Plkst. 16–18.30 uz Vērmanes dārza lielās skatuves – instrumentālo kolektīvu tautas mūzikas un akustiski vokāli instrumentālo ansambļu koncerts "No baroka līdz rokam" (arī 19–21.30).
  • Plkst. 16–18.30 Brīvības laukumā – folkloras kopu programma "Dindaru, dandaru, radu rotaļu rakstus".
  • Plkst. 19–21.30 VEF kultūras pilī – tērpu parāde "Starojums", režisore Madara Botmane.

Aptauja

Vai Dziesmu un deju svētku tradīcija jauniešiem ir svarīga?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu