Krauze: "Latvijas valsts mežiem" pilnībā jāpaliek valsts īpašumā

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pilnībā jāpaliek valsts īpašumā, jo valsts mežus nedrīkst privatizēt, aģentūrai LETA akcentē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka, ministra ieskatā, LVM nevar būt starp valsts kapitālsabiedrībām, kuru daļu akcijas varētu līdz 2029. gadam pārdot publiskajā piedāvājumā, jo tas faktiski nozīmētu šī stratēģiski nozīmīgā un Latvijas ekonomikai būtiskā uzņēmuma privatizāciju.

Krauze skaidro, ka LVM apsaimnieko aptuveni 1,62 miljonus hektāru Latvijas zemes un ir valstiski stratēģiski svarīgs uzņēmums, kas pieder Latvijas tautai un katru gadu valsts budžetā iemaksā lielas summas.

"Tāpēc esmu kategoriski pret šī uzņēmuma privatizāciju. Tas vienkārši nav iespējams - valsts meža privatizācija," akcentē ministrs, izsakot pārliecību, ka arī Saeimā neatbalstīs LVM daļu akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā.

"Es nevaru iedomāties, pie kādiem apstākļiem deputāti gribētu pārdot šādu stratēģiski ļoti nozīmīgu un pelnošu uzņēmumu," uzsver Krauze, piebilstot, ka nevar pārdot arī citus stratēģiski nozīmīgus valsts uzņēmumus, tostarp AS "Latvenergo".

Tāpat viņš min, ja Finanšu ministrija (FM) vai kāds cits vēlas biržā kotēt kādu valsts uzņēmumu akcijas, tad biržā iespējams laist dažus telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu un līdzīgus uzņēmumus, bet to starpā nevar būt LVM.

Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien žurnālistiem pauda, ka diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt.

"Demokrātiskā valstī, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs atklāti un godīgi diskutējam arī par sarežģītām lietām," teica Siliņa. Viņa ar interesi vērojot, kā attīstās Lietuvas un Igaunijas lielie energouzņēmumi, kuri, kotējoties biržā, spējot piesaistīt gan papildu finansējumu, gan attīstīt eksportspēju.

Siliņa uzsvēra, ka būtu jādiskutē, vai un kādi būtu sabiedrības ieguvumi, ja daļu no lielo uzņēmumu akciju pakotnes būtu iespējams iegādāties arī pašiem iedzīvotājiem un citiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka tādējādi uzņēmumi iegūtu vēl lielāku caurskatāmību. 

"Mūsu cilvēki vēl vairāk varētu iepazīties ar to, ko šie uzņēmumi dara,"

teica premjere, norādot, ka tā ir izplatīta prakse daudzviet Rietumvalstīs.

Tāpat viņa izcēla, ka nekādi lēmumi šobrīd nav vēl pieņemti, bet politiķu virzienā, kas vēlas šo diskusiju uzsākt, jau tiekot vērsti dažādi paziņojumi, kas pārvēršoties par sava veida apmaksātu "melno kampaņu". Premjere aicināja politiķus un sabiedrību "izkāpt no aizspriedumiem", norādot, ka būtu jādomā, kā valstij un uzņēmumiem vairāk nopelnīt.

FM saskaņošanai ministrijām un citām iesaistītajām pusēm nodevusi sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam".

Ziņojumā sniegta aktualizēta informācija par līdz šim paveikto kapitāla tirgus attīstībā, apskatītas tirgus tendences un virzība uz iepriekš izvirzītajiem mērķiem, kā arī sniegti priekšlikumi turpmākajiem soļiem.

Tostarp ziņojumā spriests, ka dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā.

Tāpat FM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdes lēmumam viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļu atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tostarp attiecībā uz komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām pašlaik normatīvi noteikts privatizācijas aizliegums.

Savukārt Krauze jau iepriekš paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir kategoriski pret valsts kapitālsabiedrību, tostarp AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", privatizāciju un bloķēs visus šādus valdībā iesniegtos priekšlikumus, kā arī Zemkopības ministrija FM sagatavoto informatīvo ziņojumu nesaskaņos. Informatīvo ziņojumu atteikusies saskaņot arī Latvijas Kokrūpniecības federācija.