Irāna uz laiku slēdz Hormuza jūras šaurumu

Šveicē ar Omānas sūtņa starpniecību aizvadīta ASV un Irānas sarunu otrā kārta, kurā tika apspriesta Irānas kodolprogramma.

Pēc sarunu noslēguma Irānas pārstāvji pauduši piesardzīgu optimismu, bet no ASV izskanējuši piesardzīgāki paziņojumi. Kā ievērības cienīgs fakts minams arī tas, ka Irāna otrdien paziņoja, ka militāro mācību laikā uz brīdi slēgusi Hormuza jūras šaurumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs jūras ceļš naftas un gāzes pārvadāšanai. Šāda spēka izrādīšana tiek saistīta sarunām par Irānas kodolprogrammu, kuras pavada arī ASV militārās klātbūtnes audzēšana Tuvajos Austrumos.

Neierasts solis

Irānas valsts mediji otrdien paziņoja, ka Hormuza šaurums slēgts "drošības" apsvērumu dēļ. Irānas Revolūcijas gvarde pirmdien sāka militārās mācības, kuru drošai rīkošanai vajadzēja uz laiku slēgt Hormuza šaurumu. Aģentūra "Associated Press" vēstīja, ka Irānas noteiktie ierobežojumi spēkā bijuši vien pāris stundas. Teherāna jau iepriekš ir brīdinājusi, ka apdraudējuma gadījumā var izlemt par Hormuza šauruma slēgšanu, tā ievērojami traucējot naftas piegādes. Hormuza šaurums, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci, šaurākajā vietā ir 33 kilometrus plats. Tā ūdeņi tomēr ir pietiekami dziļi, lai pa šo ūdensceļu spētu pārvietoties pat vislielākie tankkuģi. Hormuza šaurums tiek izmantots, lai pārvadātu aptuveni 20 miljonus barelu naftas dienā, kas ir aptuveni 20% no pasaules naftas patēriņa. No šī šauruma normālas funkcionēšanas ir atkarīgi naftas eksportētāji Persijas līcī, tostarp arī pati Irāna, kā arī Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Irāka, Kuveita un Saūda Arābija. Vairums šīs naftas nonāk Āzijas tirgū. Savukārt Katara Hormuza šaurumu izmanto gāzes eksportam. 

Apskatnieki atzīmē, ka lielāko daļu naftas, kas tiek vesta cauri Hormuza šaurumam, pa citiem ceļiem pārvadāt nav iespējams, jo nav izbūvēta attiecīga infrastruktūra. 

Ja Irāna izlemtu bloķēt Hormuza šaurumu, tas, domājams, izraisītu naftas cenu strauju kāpumu. Līdz šim saspīlējums Vašingtonas un Teherānas attiecībās naftas cenu īpaši nav palielinājis. Eksperti norāda, ka arī pašai Irānai nebūtu izdevīgi bloķēt Hormuza šaurumu, ne tikai tāpēc, ka šāds solis ietekmētu pašas Irānas naftas pārvadājumus, bet arī tāpēc, ka no Persijas līča naftas piegāžu bloķēšanas īpaši ciestu Ķīna, kas ir Irānas lielākais tirdzniecības partneris. Domājams, ka ilgstošu šauruma bloķēšanu nepieļautu arī ASV, kas šādā gadījumā iejauktos militāri.

Audzē militāro klātbūtni

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas uzdevumā Tuvo Austrumu ūdeņos jau atrodas aviācijas bāzeskuģis "Abraham Lincoln" ar to pavadošajiem karakuģiem. Pagājušajā nedēļā Tramps paziņoja, ka uz šo reģionu tiek sūtīts arī bāzeskuģis "Gerald R. Ford". Iepriekš tas vairākus mēnešus atradās Karību jūras reģionā un uz tā izvietotās militārās lidmašīnas tika iesaistītas kampaņā pret Venecuēlu. "Ja mēs nepanāksim vienošanos, mums to vajadzēs," pagājušajā nedēļā izteicās Tramps. Patlaban "Gerald R. Ford" atrodas Atlantijas okeāna vidū. Eksperti norāda, ka paies vairāk nekā nedēļa, līdz tas nonāks Tuvo Austrumu ūdeņos. Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hameneji otrdien brīdināja, ka Irāna spēj nogremdēt ASV karakuģus. "Karakuģis noteikti ir bīstams ierocis, bet vēl bīstamāks ir ierocis, kas ir spējīgs to nogremdēt," paziņoja Hameneji.

Meklē diplomātisku risinājumu

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči pēc Ženēvā notikušajām sarunām pauda piesardzīgu optimismu. Viņš norādīja, ka sarunās ar amerikāņiem izdevies vienoties par pamatprincipiem, kas pavērs ceļu vienošanās noslēgšanai. "Varu teikt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo sarunu kārtu tika sāktas pilnīgi nopietnas diskusijas un atmosfēra bija konstruktīvāka," Irānas medijiem norādīja ministrs. Jāpiebilst, ka ASV delegāciju vadīja Trampa znots Džareds Kušners un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kuri piedalījušies arī sarunās par Ukrainas un Krievijas kara izbeigšanu. ASV amatpersonas pēc sarunām paudušas lielāku piesardzību. "Progress tika panākts, tomēr joprojām ir jāapspriež daudz detaļu," raidorganizācijai BBC un citiem medijiem pavēstīja kāda Savienoto Valstu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Irānas pārstāvji arī esot apņēmušies divu nedēļu laikā nākt klajā ar priekšlikumiem tajos jautājumos, kuros Teherānas atbildes Vašingtonu pašlaik neapmierina, paziņoja amerikāņu amatpersona. Apskatnieki norāda, ka uz to brīdi Tuvo Austrumu ūdeņos būs nonācis "Gerald R. Ford" ar to pavadošajiem karakuģiem. Detaļas par sarunās apspriestajiem jautājumiem plašāk nav zināmas. Tiek uzskatīts, ka Teherāna ir gatava apspriest savu kodolprogrammu, kā arī Irānai uzlikto sankciju atvieglošanu, savukārt Vašingtona varētu būt ieinteresēta runāt arī par citiem jautājumiem, tostarp par Irānas ballistisko raķešu programmu un Teherānas atbalstu dažādiem teroristiskiem grupējumiem Tuvajos Austrumos. "Es nedomāju, ka viņi grib sekas, kas rastos, ja vienošanās netiks panākta," reportieriem paziņoja Tramps. Nav gan zināms, cik daudz Irāna būs gatava piekāpties, tostarp arī attiecībā uz tās kodolprogrammu, kuru ASV grib pēc iespējas vairāk ierobežot. No Baraka Obamas laikā panāktās kodolvienošanās Tramps aizgāja jau savas pirmās administrācijas sākumā, uzskatot, ka tajā paredzētie nosacījumi ir Irānai pārāk labvēlīgi. Kopš tā brīža Irāna ir pastiprināti bagātinājusi urānu, tuvinot to slieksnim, kas ļautu izgatavot kodolieročus. Teherānas kodolprogrammu gan pagājušā gada vasarā iedragāja ASV veiktie uzlidojumi Irānas kodolobjektiem. Domnīcas "Starptautiskā krīzes grupa" Irānas projekta direktors Ali Vaess intervijā telekanālam "Al Jazeera" norādīja, ka Irānas kodolprogrammas jautājumā ir labas iespējas panākt vienošanos, jo pēc ASV triecieniem tā jau ir novājināta. "Irāņiem būtu vieglāk pieņemt bagātināšanas apturēšanu uz laiku, jo kopš 12 dienu kara jūnijā viņi nav iedarbinājuši nevienu centrifūgu," skaidroja pētnieks. Citos jautājumos, piemēram, attiecībā uz Irānas raķešu programmu vai valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos, Irānas piekāpība varētu būt mazāka, prognozēja Vaess.