-0.9 °C
Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra, ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija (SES) Latvijā – Kalkūnes SES, kuras jauda ir 13,3 megavati (MW).
Ar šādu jaudu ik gadu iespējams saražot vismaz 13,5 tūkstošus megavatstundu atjaunīgas enerģijas un apgādāt vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību. Kalkūnes SES izveidē ieguldīti 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I", kas šobrīd ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projektus Koknesē, Cēsīs un Valmierā planots īstenot līdz šī gada rudenim. Kalkūnes SES ģenerāluzņēmējs ir Latvijas uzņēmums "KL Systems", kuram ir ilggadēja pieredze industriālo saules parku būvniecībā Eiropā un citviet pasaulē.
Jaudīgākā Latvijas SES ir pieslēgta pie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls".
Pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) līdz šim vēl nav pieslēgta neviena SES. "Atbilstoši likumam pie pārvades tīkla pieslēdzam visus, kas rezervējuši jaudas un izpilda tehniskās prasības. Nav tādu formālu sliekšņu par jaudas apmēru. Attīstītāji vienmēr vērtē ieguldījumus, kas jāveic, lai pieslēgtos pie tīkla. Lētāk un ātrāk ir pieslēgties pie sadales tīkla, taču tas ir atkarīgs no sadales tīkla tehniskajām iespējām," skaidro AST valdes loceklis Arnis Daugulis, prognozējot, ka pirmās pārvades tīklam pieslēgtās SES Latvijā parādīsies vien nākamajā gadā. Jautāts, kad maisam būs gals vaļā un pie AST būs pieslēgtas nopietnas SES jaudas, viņš lēš, ka tas varētu būt 2025. gada nogalē, kad tās jau varētu pārsniegt 400 MW. Šobrīd pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms atjaunīgas enerģijas projektiem ir 6046 MW. Lauvas tiesa no tiem ir SES projekti, kuriem rezervētās jaudas sasniedz 3586 MW, hibrīdelektrostacijām (saules un vēja elektrostacijām) – 1548 MW, bet vēja elektrostacijām – 880 MW.
"Šobrīd daudzi saules enerģijas staciju projekti ir aktīvā īstenošanas fāzē – gan projektējot šādu staciju pieslēgumus, gan arī tos izbūvējot. Tāpēc SES saražotā elektroenerģija ieņems arvien būtiskāku lomu kopējā Latvijas elektroenerģijas nodrošinājumā,"
lēš A. Daugulis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
