1.4 °C
Šogad apkopotā statistika par satiksmes negadījumos bojāgājušiem ir skarba, un nepieciešamības gadījumā būs jāsāk domāt par bargāku sodu ieviešanu. Tā ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē teica tās vadītājs, satiksmes ministrs Atis Švinka.
Šogad avārijās, ieskaitot trešdien, 26. novembrī, notikušo traģēdiju, kad Rīgā automašīna sabrauca gājēju, dzīvību zaudējuši 108 cilvēki, kas nozīmē, ka jau patlaban tiek pārsniegti visi pagājušā gada rādītāji. Tā, atklājot sēdi, teica Švinka, papildinot: "Šie dati ir skarbi un nepielūdzami, un man liekas, ka tā ir visu mūsu atbildība – augstākās politiskās vadības, visu institūciju, pilsētu vadības un arī sabiedrības –, kādā veidā varam rīkoties, lai mazinātu šīs traģēdijas un stiprinātu satiksmes drošību." Ministrs uzskata, ka risinājumos ir jāskatās maksimāli plaši. Patlaban tiek turpināts darbs pie infrastruktūras uzlabošanas un tā dēvēto "melno punktu" mazināšanas. Tāpat turpinās darbs pie digitalizācijas un vidējā ātruma kontroles radaru ieviešanas. Vienlaikus ir virzīti dažādi grozījumi normatīvajos aktos. Tāpat turpinās sabiedrības informēšanas kampaņas.
Lai arī ministrs iepriekš ir saņēmis jautājumus par sodu efektivitāti, Švinka neesot liels atbalstītājs tam, ka sodi būtu vienīgais risinājums, kas izšķirs satiksmes drošību. "Par sodiem, nu teikšu tā, ja mēs nespējam ar citiem elementiem tikt galā, tad es virzīšu palielinātus sodus. Lai būtu efektīvi, konsekvence un izpratne, ka tas nav normāli un tolerējami vienu, otru reizi pārkāpt noteikumus. Sabiedrībai jābūt atbildīgai, kas kopumā notiek," norādīja ministrs. Nepieciešamības gadījumā, virzot priekšlikumus par bargākiem sodiem, ministram būšot svarīgi dzirdēt ekspertu, institūciju un nevalstisko organizāciju viedokli.
Smagus ievainojumus guvuši 259 cilvēki
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka Jura Jančevska padomē prezentētā informācija par satiksmes drošību desmit mēnešos liecina, ka šogad negadījumos smagus ievainojumus guvuši 259 cilvēki, bet pērn – 279. Viegli ievainojumi šogad desmit mēnešos ir bijuši 3094 cilvēkiem, bet pērn identiskā laika posmā – 2974.
Traģiskākie mēneši bijuši janvāris un augusts, kad dzīvību zaudēja attiecīgi 15 cilvēki un 19 cilvēki. Oktobrī gājuši bojā 11 satiksmes dalībnieki.
Vismazāk gājuši bojā jūnijā, kas ir netipiski, salīdzinot ar citiem gadiem, jo jūnijs ir svētku laiks ar garām brīvdienām, informēja Jančevskis.
Informācija par avārijās bojāgājušo statusu liecina, ka visvairāk dzīvību zaudējuši vieglo transportlīdzekļu vadītāji un gājēji, proti, 34 un 29. Pieaugums vērojams tieši gājējiem. Tāpat šogad traģiski dzīvību zaudējuši divi traktoristi.
Kopējais administratīvo pārkāpumu skaits ceļu satiksmē, izņemot fotoradaru konstatētos pārkāpumus, liecina, ka desmit mēnešos reģistrēti 79 205 pārkāpumi, bet pērn desmit mēnešos – 76 208. Lielākā daļa no šiem pārkāpumiem ir par ātruma neievērošanu. Būtisks pieaugums ir par tālruņa lietošanu pie stūres, un pēc Jančevska vārdiem "kritiski pieaudzis" ir par drošības jostu nelietošanu – par aptuveni 900 gadījumiem vairāk nekā pērn.
Fotoradari, tostarp vidējā ātruma braukšanas mērīšanas sistēmas un netrafaretās policijas automašīnas ar 360 grādu kameru kopumā šogad konstatējušas 279 669 ātruma pārkāpumus.
Pieķerto dzērājšoferu skaits jau kārtējo gadu samazinoties, proti, šogad dzērājšoferi aizturēti 2914 gadījumos, bet pērn – 3420. Vienlaikus šogad pieaugusi vadītāju atteikšanās no reibuma pārbaudes.
522 negadījumos šogad kāds no transportlīdzekļu vadītājiem bijis reibumā. Pērn tādu bija 615.
Trūkst policistu
Saskaņā ar ekspertu secinājumiem būtiski autovadītāju uzvedību izmaina arī vienkārša policijas ekipāžas redzamība uz ielām. Bet Valsts policijā patlaban trūkst vairāku simtu satiksmes drošības uzraudzībai nepieciešamo policistu, taču nākotne raugās cerīga, jo pieaudzis topošo likumsargu skaits, Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē atzina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
"Šobrīd reaģējošo policistu mums ir apmēram nepilni 1300 darbinieki, taču mums ir apmēram 500 vakances,"
uzsvēra Jančevskis un piebilda, ka lielākais likumsargu trūkums ir tieši galvaspilsētā. "Jebkurā gadījumā novērojam tendenci, ka interese par darbu policijā pieaug, ņemot vērā reflektantu skaitu koledžā," teica Jančevskis.
Ja būtu piesprādzējušies...
Šonedēļ Saldus novadā notika traģiska avārija, kuru satiksmes eksperti vērtē kā vienu no šī gada lielākajām auto nelaimēm uz Latvijas ceļiem. 24. novembrī Kursīšu pagastā avarēja "Opel" markas automašīna. Trīs cilvēki gājuši bojā, bet vēl divi cietušie nogādāti medicīnas iestādē. Kā informē Skrundas televīzija un portāls "LSM", mašīnā atradās pieci dažāda gadagājuma cilvēki, sākot no 17 gadus veca jaunieša līdz vairāk nekā 70 gadus vecam cilvēkam. Dzīve aprāvās diviem vīriešiem – 1998. un 1979. gadā dzimušiem – un 1950. gadā dzimušai sievietei.
Mašīna braukusi no Ezeres puses Saldus virzienā, kas ir taisns, labi pārredzams posms, vēsta Skrundas televīzija. Cilvēki, kas nelaimes dienā braukuši pa šo pašu ceļu, atzina, ka tas nav bijis slidens. Negadījums noticis ap pustrijiem dienā, kad ārā vēl bijis gaišs. Aiz Kursīšu pieturas mašīna strauji nobraukusi pa samērā stāvo nogāzi no ceļa un kūleņojusi. Negadījumā izdzīvojušā puiša brālis medijiem atstāstījis savu versiju, ka šofera blakussēdētājs esot parāvis stūri pa labi, jo šoferis neesot apstājies pieturā, kā iereibušais līdzbraucējs gribējis. Valsts policijas Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš Skrundas televīzijai teicis: "Jā, tā lieta tiek izskatīta, bet pagaidām, kamēr nekāds apstiprinājums tam nav gūts, tās ir tikai baumas. Izmeklētājs runās ar cietušajām personām, un tad vairāk vai mazāk arī šī situācija noskaidrosies." Valsts policijā ierosināts kriminālprocess un nozīmētas ekspertīzes.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, kurš bija notikuma vietā pēc avārijas, stāstīja, ka cilvēki no auto izmesti ar milzu spēku, vairāk nekā 20 metrus no vietas, kur auto apstājies. "Šeit gan ir jārunā par ļoti, ļoti nihilistisku attieksmi pret drošības principiem, jo šie cilvēki nebija lietojuši drošības jostas. Automobilim nebija deformācijas, kas būtu nāvējošas. Automobiļa velšanās pati par sevi nav nāvējoša, ja cilvēki lieto drošības jostas."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
