1795. gada 25. novembrī. Pirms 230 gadiem pēdējais Polijas karalis Staņislavs II Augusts Poņatkovskis Hrodno pilsētā, kas Polijas – Lietuvas kopvalstij kalpoja par monarhu vasaras rezidenci, bet mūsdienās ir Grodņa Baltkrievijā, atteicās no troņa un devās trimdā uz Sanktpēterburgu, kur pavadīja sava mūža pēdējos divarpus gadus līdz nāvei no triekas 1798. gada 12. februārī.

Reklāma

Karaļa atkāpšanās bija noslēguma akords Polijas Trešajā un noslēdzošajā dalīšanā starp kaimiņu impērijām Krieviju, Austriju un Prūsiju. Līdz tam kaimiņi, izmantojot agrākās lielvaras politisko un ekonomisko vājumu, to jau teritoriāli bija pamazām "apgriezuši" attiecīgi Pirmajā dalīšanā 1772. un Otrajā 1793. gadā. No 1795. gada līdz 1918. gadam Polija vairs neeksistēja kā valsts. Poļu vēsturnieki uzskata, ka var runāt arī par ceturto dalīšanu, ar to domājot 1939. gada septembri, kad poļu zemes sadalīja nacistiskā Vācija un staļiniskā PSRS.

Teritoriālajā un iedzīvotāju resursu ziņā visvairāk no Polijas valstiskuma iznīcināšanas ieguva Katrīnas Lielās vadītā Krievijas impērija. Kopš 18. gadsimta vidus tā pakāpeniski palielināja ietekmi Polijas karalistē, tajā skaitā spēlējot uz poļu šļahtiču nesaskaņām un piekukuļojot vajadzīgos ļaudis. Tas, ka Staņislavam II Augustam bija jāpamet Varšava, jādodas uz Hrodno un pēc tam trimdā uz Sanktpēterburgu, bija simbolisks akts, jo ar to Katrīna Lielā vēlējās pasvītrot, ka kontrolē ne tikai zemi, bet arī tās agrāko, jebkādu reālu varu zaudējušo valdnieku, kurš dzīvo no viņas piešķirtās pensijas. 

Pēdējais Polijas karalis izpelnījies ļoti dažādu vēsturnieku vērtējumu, kur vieni uzskata viņu par nodevēju, bet citi par gudru, talantīgu valstsvīru, kas mēģinājis glābt valsti diplomātiskām spēlēm, tomēr kļuvis par apstākļu ķīlnieku. 

Bieži Staņislavam II Augustam pārmet neizlēmību 1794. gadā, kad ģenerālis Tadeušs Kostjuško, izraisot sacelšanos, mēģināja nosargāt valsti bruņotā cīņā pret Krievijas un Prūsijas armiju. Iespējams, ja monarhs būtu vērsies pie tautas un stingri atbalstījis dumpinieku Kostjuško, notikumi risinātos citādi. Taču aristokrāts to acīmredzot nespēja. Uzskata arī, ka Katrīna Lielā viņu šantažējusi, piedraudot konfiscēt radinieku īpašumus Polijā, ja karalis nepakļausies Krievijas diktātam.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 25. novembrī

Jaunas pilsētas ambulances skolniekiem. Pilsētas veselības nodaļas komisija apsprieda skolas higiēnas nozares reorganizēšanu. Nozares vadītāja Dr. Čikste-Rūtenfeld lika priekšā ierīkot vairākos pilsētas rajonos skolas ārstu ambulances, kur skolas ārsti strādātu līdz mācību beigām. Šajās ambulancēs skolēnus paredzēts svērt, mērīt, apskatīt un izklausīt, kā arī vajadzības gadījumos izdarīt gemoglobīnu noteikšanu, skatīt asins ķermenīšus u. c. Bez ārsta ambulatorijās nodarbināma arī žēlsirdīgā māsa, kura apmeklētu skolēnus mājās un sniegtu bērnu vecākiem padomus un pamācības. Minētā komisija vienbalsīgi nolēma atvērt pa vienai ambulatorijai Latgales un Vidzemes priekšpilsētās, pilsētas centrā, Pārdaugavā, vācu un pārējo minoritātu skolām. Ambulatoriju ārsti pieņems ik dienas zināmās stundās arī skolēnu vecākus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu