1935. gada 21. novembrī. Pirms 90 gadiem Daugavpils gatavojās lielam notikumam – bija pabeigts ilgi gaidītais tilts pār Daugavu starp Daugavpils un Grīvas pilsētām, starp Latgali un Sēliju.

Reklāma

Gan iepriekšminēto apstākļu, gan arī ideoloģisku apsvērumu dēļ būve bija nosaukta par Vienības tiltu. Tā atklāšanu plānoja 23. novembrī, kad Daugavpilī ieradās plaša valdības delegācija no Rīgas – satiksmes ministrs Bernhards Einbergs, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis, dažādu tehnisko departamentu vadītāji un pat Valsts kontroles pārstāvji. Tiltu izrotāja valsts karogiem un zaļumu vītnēm. Augstos viesus sagaidīja Daugavpils pilsētas galva Jānis Volonts, viņa Grīvas kolēģis Pēteris Ernests Haselbaums un Daugavpils garnizona priekšnieks, ģenerālis Rūdofs Bangerskis. Galveno runu teica un sarkanbaltsarkanu lentīti pārgrieza satiksmes ministrs Einbergs. Viņš un citi uzrunās, saprotams, akcentēja Ulmaņa valdības nopelnus, kaut tilta praktiskā būve bija aizsākusies vēl kritizētajos partiju laikos, 1930. gadā.

Par Vienības tiltu noteikti priecājās Daugavpilī, bet Grīvas pilsētiņā Daugavas kreisajā krastā varēja būt dažādas emocijas. Ilgus gadus nabadzīgais Grīvas budžets turējās, pateicoties ienākumiem no divām pārceltuvēm. Pārceltuve Grīvai deva ap 10 tūkstošus latu gadā. Nu šie ienākumi atkrita, un jau toreiz cirkulēja runas par drīzu pievienošanu Daugavpilij. Abas pilsētas patiešām apvienoja, bet 1953. gadā.

Vienības tilts pāri Daugavai bija pirmais tērauda tilts Baltijas valstīs – kopumā 308 metrus garš un 12 metrus plats ar koka klāju. Balsti bija pašmāju uzņēmēju darbs, bet tērauda konstrukcijas nāca no Vācijas, no Diseldorfas uzņēmuma "Stahl Union". No stratēģiskā viedokļa tā bija ļoti svarīga būve – vienīgais pašā Daugavpilī esošais transporta tilts pār Daugavu un vienīgais plašā apkaimē, ja neskaita dzelzceļa tiltu. Ne velti 1941. gada jūnija beigās, nacistiskās Vācijas iebrukuma sākumā PSRS, sagrābt šo tiltu neskartu bija viens no svarīgākajiem vācu uzdevumiem. Attiecīgi 1944. gadā atkāpjoties vācieši Vienības tiltu uzspridzināja. Padomju okupācijas laikā laidumus atjaunoja jau citā izskatā, un mūsdienās par bijušo liecina vien vecie balsti, kas tur jaunās konstrukcijas.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 21. novembrī

Nacionālā opera. "Cosi fan tutte" (Tā dara visas) Mocarta komisko operu 2 cēlienos 7 ainās pirmo reizi Nacionālā operā uzvedīs šovakar. Jaunais uzvedums ievērojami papildina Nacionālās operas jautro operu repertuāru; te ir īsta viegla buffa spēle, ar mīlas intrigām, pārģērbšanos, amizantām situācijām, kas klausāmas viegli un nepiespiesti. Operā piedalās: Benefeld, Žubīte, Ūlande, Žubīts, Mauriņš, Niedra. Derīga abonementa biļete. Svētdien 2 dienā balets "Šopeniane", "Mīlas pārbaudījums" un divertisments. Uz izrādi katrs pieaugušais var ņemt līdzi vienu bērnu. 7.30 vakarā "Karmen" ar Amandu Rebani. E. Kupers pirmo reizi diriģēs otrdien "Aidu".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu