Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) vadītāja Regita Zeiļa sarunā ar "Latvijas Biznesu" vērtē piecos gados šajā jomā iespēto un spriež par nākotnes izaicinājumiem.

Likuma rāmī ietverta sociālā uzņēmējdarbība Latvijā pastāv jau piecus gadus. Vai, jūsuprāt, šajā laikā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret šo uzņēmējdarbības formu?

Jums taisnība, pirmie uzņēmumi, kas pēc būtības bija sociālie uzņēmumi, sāka darboties jau pagājušā gadsimta 90. gados, taču nule jau piecus gadus pastāv vienota izpratne par to, kas tas ir – sociālais uzņēmums. Vai mainījusies sabiedrības attieksme? Man šķiet, ka mēs tai tuvojamies lieliem soļiem. Proti – arvien retāk jāskaidro, kas tas ir, bet arvien biežāk – kā ar to mijiedarboties. Manuprāt, tas liecina par to, ka sabiedrība arvien vairāk pieņem šo uzņēmējdarbības formu.

Es gribētu šai tēzei oponēt. Nesen parādījās informācija, ka kāds uzņēmums pasūtījis Ziemassvētku sveces vienai no biedrībām, kas dod darba integrācijas iespējas, taču tad plāni mainījās un tas no šīm vairākus mēnešus gatavotajām svecēm atteicās, un šķiet, ka bez īpašas atvainošanās. Tāpat es redzu, ka sabiedrība pieņem sociālo uzņēmējdarbību gadījumos, kad tas sniedz jaunu un neparastu pieredzi, piemēram, pieredzi tumsā, bet vienlaikus neredzu nekādu progresu valsts pasūtījumu jomā, proti, ka valsts pasūtījumu pretendenti saņemtu papildu vērtējuma punktus, ja to izpildē būtu iesaistīti cilvēki ar īpašām vajadzībām – tas dotu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai milzu grūdienu, taču tāda nav. Jūs sakāt, ka mēs kaut kam tuvojamies, bet, manuprāt, mēs mīņājamies uz vietas...

Semināri par sociāli atbildīgiem publiskajiem iepirkumiem notiek katru gadu. Jā, taisnība, ka pagaidām valsts iepirkumos joprojām uzvar zemākā cena, taču, pirmkārt, likumā par valsts iepirkumiem ir iekļauta sociāli atbildīgu iepirkumu iespēja un, otrkārt, publiskais sektors pagaidām bieži vien vēl neizprot, kā to izdarīt. Taču vienlaikus jāsaka, ka sociāli atbildīgi publiskie iepirkumi ir tēma, kas pēdējos gados skan arvien biežāk, un konkrētas pašvaldības, piemēram, Ogres, Limbažu, Ludzas pašvaldības, sāk tādus arī izsludināt. Situācija šajā jomā drīz mainīsies visā valsts pārvaldē – ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā valsts iestādēm kā obligāta prasība ir izskatīt šādu iepirkumu iespēju jebkurā iepirkumā. 

Kopumā es teiktu, ka interese par sociāli atbildīgiem publiskajiem iepirkumiem aug augumā, bet vēl nav pietiekamas izpratnes par to, kā to darīt 

– pagaidām lielāka nozīme tiek piešķirta ierobežojumiem, nevis iespējām. Taču sabiedrībai ir tiesības pieprasīt šādus iepirkumus, skaidri pateikt, ka mēs tādus gribam.

Un, runājot, par jūsu pieminēto sveču gadījumu – visi uzrakstīja par to, cik vīlies bija uzņēmums "Grupu māja neatkarīgai dzīvei" par to, ka kāds uzņēmums atteicās no izgatavotās sveču partijas, taču neviens neuzrakstīja par to, ka situācija atrisinājās jau burtiski nākamajā dienā, jo cits uzņēmums – "AJ Power" – atsaucoties uz šo informāciju, visu sveču partiju nopirka.

Jūs jau minējāt, ka dažas Latvijas pašvaldības sāk iekļaut sociālos kritērijus publiskajos iepirkumos. Kā ar visām pārējām, cik pretimnākošas sociālajai uzņēmējdarbībai tās ir?

LSUA Labklājības ministrijas uzdevumā ir apmeklējusi visas 43 Latvijas pašvaldības, lai noskaidrotu viņu viedokli par sociālo uzņēmējdarbību un iespējamajiem tās atbalsta mehānismiem, un, balstoties šajā pieredzē, varētu teikt, ka visas pašvaldības varētu iedalīt trijās grupās. Pirmās varētu nosaukt par "darītājiem", parasti tām ir spēcīgi vadītāji ar vīziju un vēlme kaut ko paveikt. Otru grupu varētu nosaukt par "skeptiķiem", viņu attieksmi raksturo frāzes "jebkurš lauku uzņēmums ir sociālais uzņēmums", "tas, ko jūs esat izdomājuši, nav vajadzīgs" un "ar to jānodarbojas valstij, nevis pašvaldībām". Trešā grupa ir pašvaldības, kas pirmo reizi dzird par kaut kādu sociālo uzņēmējdarbību. Taču, neatkarīgi no sākotnējās attieksmes, visas pašvaldības ir gatavas runāt par sadarbību. Pašvaldības šobrīd ir arī lielā neziņā par deinstitucionalizācijas nākotni. Ar šo svešvārdu tiek apzīmēts process, kura gaitā tiek radīti jauni vai pielāgoti pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – parasti tie ir kopienās balstīti pakalpojumi, piemēram, grupu mājas vai dzīvokļi, specializētās darbnīcas u. c. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā tika sniegts liels finansējums nepieciešamās infrastruktūras radīšanai, taču šobrīd tas ir beidzies. Pašvaldības, iesaistoties šajā procesā, apņēmās turpmāk finansēt šo infrastruktūru pašas, taču šķiet, ka realitātē nav bijušas tam gatavas. 

Liela un skaista infrastruktūra ir radīta, bet kur radīs finansējumu turpmākajai darbībai – tas pagaidām ir jautājums, redzēsim, kā tas risināsies. 

Un viena no problēmām ir tā, ka šādi radītās specializētās darbnīcas, kas izgatavo sveces, keramiku, ziepes vai ādas izstrādājumus, pēc būtības ir pašvaldību iestādes, kas nedrīkst nodarboties ar komercdarbību, proti, pārdot to visu. Te palīgā var nākt sociālie uzņēmumi, kas var kalpot par tiltiņu patērētāju sasniegšanai. Piemēram, Jelgavas novadā deinstitucionalizācijas procesā ir izveidots daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Laipa", kopīgi ar uzņēmēju Arni Vēju un viņa uzņēmumu "A-Box" ir izveidojuši sociālo uzņēmumu "4 vēji", kura mērķis ir gan dot darba iespējas jauniešiem, kas dzīvo šajā centrā, gan arī tirgot viņu saražoto, iegūtos līdzekļus izmantojot, piemēram, ekskursijām un citām rekreācijas vajadzībām.

Vairākus gadus sociālie uzņēmumi varēja saņemt "Altum" grantu – iesācēji līdz 50 tūkstošiem eiro, bet jau pieredzējuši uzņēmumi līdz pat 200 tūkstošiem. Kas ir iespēts ar šīs naudas palīdzību, un, ja tiks izsludināta jauna atbalsta programma, ko vajadzētu darīt citādi?

Šis projekts ir noslēdzies, taču zinām, ka, jau sākot no 2024. gada otrās puses, sociālā uzņēmējdarbība atkal varēs saņemt finansiālu atbalstu. Runājot par rezultātiem, tie jādala divās grupās – acumirklī redzamie un tie, kuri parādīsies ilgtermiņā. Starp acumirklī redzamajiem – ir attīstīti inovatīvi pakalpojumi, piemēram, pieredzes tumsā pakalpojums "Neredzamā pasaule", insulta pacientu rehabilitācijas lietotne "Vigobot", radīta virkne eksportspējīgu produktu – "Zero Design" gatavotās makulatūras lampas vai "GL Development" un projekta "Radīts kustībai" radītais lietus apģērbs cilvēkiem ar invaliditāti, radīta kokapstrādes darbnīca "Visi var" cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas ļauj viņiem attīstīt savas prasmes un būt noderīgākiem sabiedrībā. Starp ilgtermiņā saskatāmajiem varētu minēt integrācijas un citu sociālo pakalpojumu attīstību, jaunu izglītības iestāžu attīstību, dažādu mācību materiālu radīšanu, kas palīdzēs veidoties laimīgākām ģimenēm un veselīgākai sabiedrībai kopumā.

Runājot par nākamo atbalstu, LSUA vēlētos redzēt konkrētas valsts izvirzītas prioritātes sociālās uzņēmējdarbības attīstībā un to vērtēšanas kritērijus – gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos. 

Turpmākais valsts atbalsts būs ievērojami mazāks, tādēļ, lai sasniegtu mērķus, tas precīzāk un mērķētāk jāizmanto – tieši tādēļ nepieciešams izvirzīt prioritātes.

Bet kādus mērķus šajā jomā valsts un sabiedrība var izvirzīt?

Iespējas ir vairākas. Var izvirzīt konkrētus mērķus darba integrācijas palielināšanai, vairāk attīstīt šobrīd nepietiekamos papildpakalpojumus izglītībā, panākt jauniešu mentālās veselības uzlabojumus vai arī labāk socializēt bijušos ieslodzītos. Visu droši vien nevarēs, bet ir iespējams koncentrēt pūliņus šaurākās jomās un tur panākt rezultātus.

Kas sociālās uzņēmējdarbības jomā ir pēdējā laika aktualitātes?

Starp tādām varētu minēt atalgojuma atbalstu – uzņēmumi, kas nodarbina darbiniekus ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, var saņemt subsīdiju no Labklājības ministrijas darba devēja VSAOI daļas samaksai. Otra aktualitāte ir arvien lielāks sociālo uzņēmumu skaits reģionos. Piemēram, nesen šādu uzņēmumu pulkam pievienojusies Valmieras "Zaļā skola" – izglītības iestāde, kas savās skolās Valmierā un Rīgā katrā klasē apzināti iekļauj kādu bērnu ar invaliditāti, šādi gan radinot pārējos bērnus mijiedarboties ar bērniem ar invaliditāti, gan arī veicinot socializācijas procesu, vienlaikus nodrošinot arī nepieciešamos atbalsta mehānismus – suņu, poniju, bišu terapijas, atbalsta personas. 

Tikko LSUA vērtēja 99 pieteikumus konkursam "Tam labam būs augt", un tie skaidri liecina, ka darītāju, kas vēlas attīstīt sociālos uzņēmumus Latvijā, netrūkst. 

Divi no konkursa uzvarētājiem saņems 4000 eiro atbalstu savas idejas attīstībai – šādu konkursu sadarbībā ar "Luminor" banku mēs veidojam jau ceturto gadu. Daudzas šādu uzņēmumu idejas šogad saistītas ar aprites ekonomiku un Zaļo kursu – pārtikas atkritumu pārstrādi, ilgtspējīgākiem higiēnas produktiem, otro elpu audumiem, bet ir arī priekšlikumi par dažādu terapiju attīstību un dažādu izglītojošo materiālu radīšanu – gan izglītojošas spēles, gan citi materiāli. Redzēsim, kuru šogad atbalstīs sabiedrība, jo arī tai būs iespēja balsot par šīm idejām. Visbeidzot, visus, kurus interesē sociālā uzņēmējdarbība, var Sociālās uzņēmējdarbības nedēļā no šī gada 9. līdz 13. oktobrim izmantot Atvērto durvju dienu iespējas un apmeklēt dažādus sociālos uzņēmumus, iepazīstoties ar to darbību un idejām. Visbeidzot, konferencē, kas arī notiks šajā nedēļā, kopīgi ar Labklājības ministriju un "Altum" izvērtēsim piecu gadu sociālās uzņēmējdarbības rezultātus un jomas, kuras jāuzlabo.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.