Baltijas jūras Somu līcī nedēļas laikā pamanīti un identificēti desmitiem Krievijas "ēnu flotes" tankkuģu, pirmdien ziņo Somijas raidorganizācija "Yle".
Raidorganizācija šomēnes Somu līcī vienas nedēļas laikā identificēja 31 kuģi, kam piemērotas Eiropas Savienības (ES) sankcijas kā Krievijas "ēnu flotes" kuģiem.
Kopš Rietumi vērsa sankcijas pret Maskavas naftas eksportu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Maskava sankciju apiešanai izmanto tankkuģus ar neskaidriem īpašniekiem un apšaubāmu apdrošināšanu.
"Ēnu flotes" kuģi nereti kuģo ar izslēgtiem automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) transponderiem vai tie ir pārveidoti. Daudzi no šiem kuģiem ir novecojuši. Eksperti arī brīdina, ka "ēnu flotes" kuģus varētu izmantot kā platformas, no kurām palaist dronus, lai veiktu spiegošanu vai sakaru traucēšanu.
Komentējot "Yle" ziņoto, Somijas Robežsardzes pārstāvis norādīja, ka nav pārsteigts. "Krievijas pārvadājumi Somu līcī ir pirmskara līmenī, kas nozīmē, ka šo satiksmi lielākoties veic ēnu flote," skaidroja amatpersona.
Apstiprinot 19. sankciju paketi pret Krieviju, ES pagājušajā nedēļā cita starpā piemēroja sankcijas vēl vairāk nekā 100 tankkuģiem, kam turpmāk aizliegts iebraukt ES ostās un saņemt pakalpojumus bloka teritorijā.
ES arī vēlas paplašināt dalībvalstu tiesības veikt pārbaudes uz šādiem kuģiem.
Krievijas "ēnu flotes" kuģi, kas galvenokārt pārvadā jēlnaftu, bet arī tādus produktus kā benzīnu un dīzeļdegvielu, un kas galvenokārt apkalpo Krievijas Baltijas jūras ostas Ustjlugu un Primorsku, ir liels apdraudējums videi, sevišķi Somu līcī, brīdina eksperti.
"Yle" ziņo, ka tikai seši no 31 identificētā kuģa nav vecāki par 15 gadiem.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C























































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




























































































































