Latvijas hokeja izlase uz Stokholmu pēc ceturtdaļfināla

Latvijas hokeja izlase šodien dodas uz Stokholmu, kur rīt startē 88. pasaules čempionāts ledus ripas spēlē.

Pagātnē palikuši laiki, kad Latvijas hokejistu primārais mērķis bija neizkrišana no elites divīzijas, jo kopš Boba Hārtlija laikiem letiņi uz meistarsacīkstēm allaž devušies ar domu par ceturtdaļfinālu. Šajā materiālā piedāvājam Latvijas izlases šī gada modeļa plusus un mīnusus, kas varētu ļaut, vai tieši pretēji, liegt izvirzītā uzdevuma realizāciju.

Latvijas izlases plusi

• Aizvadīts sešas nedēļas ilgs sagatavošanās posms, un diezin vai kāda cita izlase ir tik daudz un smagi trenējusies kā Latvija, ko izceļ arī galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Jauno spēlētāju ienākšana nodrošināja, ka treniņprocesā neviens nevarēja gulēt uz vecajiem lauriem un cerēt, ka vieta sastāvā ir garantēta, tāpēc nereti darba azartā lija arī asinis un bija zilumi. Komandai tas nāk tikai par labu, jo "niknums" Stokholmā būs vajadzīgs.
• Vītoliņš nebaidās riskēt, un izskatās, ka vismaz čempionāta sākumā uzbrucēju virknējumos būs pieredzējušo un jauno spēlētāju kombinācija. Piemēram, pirmajā maiņā komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš kopā ar jaunajiem Danu Ločmeli un Anrī Ravinski, bet otrajā virknējumā kopā ar Rūdolfu Balceru un Eduardu Tralmaku darbojas Gļebs Prohorenkovs, kurš ir šī pavasara viens no patīkamajiem pārsteigumiem. Šāda taktika veido ļoti sabalansētu sastāvu, jo nepatikšanas pretiniekiem var sagādāt jebkurš no virknējumiem.
• Viens nav karotājs, taču Kaspara Daugaviņa vēlme atgriezties izlasē komandai ir milzu ieguvums. Tā ir ne tikai pieredze, bet arī autoritāte komandas jauno spēlētāju acīs. Jācer, ka kapteinis, kuram čempionāta laikā paliks 37 gadi, izturēs saspringto spēļu grafiku.
• Šis būs ceturtais pasaules čempionāts ar Vītoliņu uz izlases komandtiltiņa. Spēlētāji lieliski zina, ko no viņiem prasa treneri, kādi ir taktiskie risinājumi. Vītoliņš ļauj zināmu rīcības brīvību, taču ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pamatprasības, vispirms jau spēlē aizsardzībā.
• Stabila un līdzvērtīga vārtsargu brigāde, kur pirmais numurs ir divus gadus pēc kārtas par Vācijas labāko ripu ķērāju atzītais Kristers Gudļevskis. Gadījumā ja viņam spēle tomēr neaiziet, aiz muguras ir Gustavs Grigals un Mareks Mitens, kuriem arī bija teicamas sezonas Slovākijā. Jebkurā gadījumā vārtsargu trenerim Artūram Irbem būs ko palauzīt galvu, bet tās jau ir patīkamas galvassāpes.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Latvijas izlases mīnusi

• Nav pārliecības par skaitlisko vairākumu. Pērn Ostravā tieši šis spēles aspekts kļuva par vienu no klupšanas akmeņiem, jo Latvijas izlase izmantoja tikai vienu no 22 vairākuma iespējām jeb 4,55%, kas ar Poliju bija dalīts sliktākais rādītājs starp visām 16 komandām. Arī pēdējās četrās pārbaudes spēlēs vairākums klusēja (Norvēģijā gan vieni vārti tika gūti aizturētā soda laikā), piemēram, divos mačos pret Šveici neizmantojot deviņas šādas iespējas. Vītoliņš pirms došanās uz Stokholmu žurnālistus gan mierināja, ka čempionātā ar spēli nevienādos sastāvos visam vajadzētu būt kārtībā, jo treniņos pie tā tiekot daudz strādāts.
• Smags spēļu kalendārs, jo sešas no septiņām spēlēm ir tā saucamās sapārotās – laukumā būs jādodas divas dienas pēc kārtas. Jo īpaši tas var iegriezt 18. maijā, kad dienu pēc mača ar somiem, visticamāk, izšķirošajā cīņā par tikšanu ceturtdaļfinālā būs jātiekas ar Slovākiju. Tiesa, arī slovāki būs līdzīgā situācijā, jo viņi pirms tam būs nospēlējuši pret Kanādu, piedevām viņiem atjaunošanās laiks būs par astoņām stundām īsāks. Šādā spēļu grafikā liela nozīme būs fiziskajai sagatavotībai.
• Vismaz turnīra sākumā Latvijas izlasē nebūs neviena spēlētāja, kurš šosezon būtu kāpis uz Nacionālās hokeja līgas (NHL) ledus. Vēl gan pastāv iespēja, ka komandas rindas papildina aizsargs Uvis Balinskis, uzbrucējs Rodrigo Ābols vai vārtsargs Artūrs Šilovs, taču tad Floridai jāzaudē nākamās trīs spēles, bet Ābola un Šilova pārstāvētajām vienībām AHL izslēgšanas spēlēs jāzaudē divas reizes pēc kārtas, kas šobrīd izskatās mazticami. Diemžēl, bet jau kuro gadu izlasei dažādu iemeslu dēļ atsaka NHL laukumos rūdītie uzbrucēji Teodors Bļugers un Zemgus Girgensons. Tedis pasaules čempionātos nav spēlējis jau sešus gadus, bet Zemgus astoņus.
• Vairāki spēlētāji – Kristiāns Rubīns, Eduards Tralmaks, Toms Andersons, Oskars Batņa – izlases rīcībā ieradās ar vai pēc savainojumiem, tāpēc kādu laiku nevarēja trenēties ar visiem kopā. Tāpat tikai pēdējā brīdī komandas rindas papildināja Dans Ločmelis un Rūdolfs Balcers, abiem neaizvadot nevienu pārbaudes maču. Treneriem allaž paticis, ja svarīgi spēlētāji viņu rīcībā ir krietnu laiku pirms čempionāta.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji