Kultūrzīmju izvēle: 19. nedēļa kultūrā — koncerti, izstādes, pasākumi, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Nelsons un Bostonas simfoniskais orķestris – Rīgā

Svētdien, 11., un pirmdien, 12. maijā, Latvijas Nacionālajā operā uzstāsies Bostonas simfoniskais orķestris (BSO) vairākām "Grammy" balvām godalgotā latviešu diriģenta Andra Nelsona vadībā. 12. maija koncerta programmu papildinās arī izcilā vijolniece Baiba Skride. 

Koncertus Rīgā organizē Andreja Žagara kultūras attīstības fonds, un tie ir daļa no BSO Eiropas turnejas, kas veltīta Dmitrija Šostakoviča mūzikai un komponista nāves 50. gadadienas piemiņai. Turneja iezīmē arī BSO un Nelsona desmit gadus ilgušā mūzikas ierakstu projekta noslēgumu, kas īstenots "Deutsche Gramophone" ierakstu kompānijā. Bostonas simfoniskā orķestra un tā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona Eiropas turneja ietver vienpadsmit koncertus četrās Eiropas pilsētās no 8. līdz 24. maijam. Turneja sāksies ar koncertiem Vīnes "Musikverein", turpināsies Rīgā un Prāgā un noslēgsies Leipcigā ar astoņu dienu rezidenci Šostakoviča festivālā.

11. maija koncertā Rīgā tiks atskaņota Šostakoviča Sestā un Astotā simfonija, savukārt 12. maijā līdzās Šostakoviča Piecpadsmitajai simfonijai izskanēs arī Pirmais koncerts vijolei ar orķestri, kurā kā soliste uzstāsies izcilā latviešu vijolniece Baiba Skride. Viņa ar Nelsona vadīto orķestri muzicējusi gan ASV, gan Apvienotajā Karalistē, kā arī citviet Eiropā.

Koncertu norises dienās Andreja Žagara kultūras attīstības fonds, sadarbojoties ar Bostonas simfoniskā orķestra mūziķiem, organizēs arī īpašas meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentiem.

Paplašinot keramikas mākslas robežas

Starptautiskā keramikas mākslas simpozija "Ceramic Laboratory" norise.

Foto: Didzis Grodzs/Publicitātes

Ar septiņu valstu mākslinieku izstādes atklāšanu āra galerijā "4METRI" Daugavpilī darbu sācis 13. Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs "Ceramic Laboratory", kuru kopš tā pirmsākumiem rīko Rotko muzejs ciešā sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru. Gadu gaitā tas kļuvis par starptautiski atzītu platformu, kurā mākslinieki no visas pasaules pulcējas, lai paplašinātu keramikas mākslas robežas, ļaujot mālam stāstīt dziļi personiskus stāstus, kā arī vēstīt par kopējām kultūras vērtībām un mūžīgām mākslas tēmām. 13. Starptautiskajā keramikas mākslas simpozijā piedalās piecpadsmit mākslinieki no septiņām valstīm. Ceturtdien, 8. maijā, plkst. 15 Rotko muzejā Mihaila ielā 3 notiks publiska tikšanās ar simpozija māksliniekiem, tās gaitā viņi prezentēs savus radošos portfolio. Simpozijs noslēgsies ar tajā tapušo jaundarbu izstādi, ko atklās Rotko muzejā piektdien, 16. maijā, plkst. 16. Ieeja visos simpozija pasākumos ir bez maksas.

Miervalda Poļa provokatīvie ceļojumi

Mākslas telpā "Ola Foundation" no piektdienas, 9. maija, līdz 1. septembrim apskatāma izstāde "Miervaldis Polis: Atslēgas caurums uz paradīzi. Egocentriķa klejojumi". Tās uzmanības fokusā ir mākslinieka ceļojumu piezīmes laikā un telpā, kur viņš (vai Līga Purmale) pozējis starp milzu kolosiem – senas kultūras drupām, klejojis pa Venēciju, Ameriku un svešām gleznām – esot klātesošs gan Žaka Luija Davida gleznotajā "Marata nāvē", gan sveicinot Napoleonu Bonapartu Alpos. Polis saka: "Jebkurā mirklī varēju aizlaisties uz jebkuru gadsimtu, uz jebkuru vietu." Viņš ir vērotājs un apzināts provokators, kas 1987. gadā pirmo reizi Rīgas ielās parādījās, ielīdis Zelta cilvēka ādā. Viņš pats to nesauc par performanci, bet gan par izrādi. "Tā sākas ar ķermeni, ar emocijām, ar visu cilvēka būtību un beidzas ar instalāciju, kas pēc savas būtības arī ir performance. Tikai izrāde ar aksesuāriem." Tā bijusi gan pašizpausme, gan vēlme izzināt apkārtējo reakciju – "ko viņi teiks, kad es tāds parādīšos".

Latvijas mākslas ainā Miervaldis Polis pazīstams arī kā portretu gleznotājs. Taču šī ir reize, kad izstādē tiks eksponēts tikai viens portrets. Vienīgais, kur gleznotājs ļāvies visām savām dziņām un kaislībām, kādu labi zināmu personību katapultējot pasaulē, kur vienkopus sapulcējušies Rembrants un viņa jaunā sieva Saskija, Velaskēza punduris, Ticiāna meitene ar augļu paplāti, Bušē Odeliska, Tenīra suns un tēli no Engra turku pirts. "Manu darbību kopumā, manu dzīvi un līdz ar to mākslu un visu, kas ar to saistās, nosaka kaut kas, ko aptuveni varētu nosaukt par dziņu. (..) es nenodalu savu dzīvi no mākslas, nestādu vienu pāri otrai. Tās atrodas nepārtrauktā cēloņu un seku mijiedarbībā. Kā es gleznoju, tā es dzīvoju," rakstīja gleznotājs Miervaldis Polis 1988. gadā intervijā pats ar sevi žurnālā "Māksla". Izstādē eksponēti darbi no Jāņa Zuzāna, Gunta Belēviča un Ainara Gulbja kolekcijas. Izstādes kuratores ir Una Meistere un Daiga Rudzāte, izstādes arhitekts ir Martins Vizbulis, grafisko dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Šodienas rucavnieka izjūta

Trešdien, 7. maijā, plkst. 17 Liepājas muzejā ekspozīcijā "Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs" notiks Inetas Stadgales dzejas un dzejprozas krājuma "Gaismēnai austote" atvēršanas svētki. Tajā autore ietvērusi tekstus Rucavas izloksnē, kas ir viņas bērnības taku un atmiņu atspoguļojums par dzimto vietu Lejaskurzemē – Rucavu un Papi. Savā jaunākajā autordarbā Ineta Stadgale izmantojusi Rucavas un Papes izloksnes īpatnības, veidojot šodienīgu dzeju un dzejprozu, kā arī eksperimentējusi ar izloksnes vārdiem (leksiku, morfoloģiju un fonētiku). Pamatojoties uz kultūrvēsturisko mantojumu un teicēju tekstiem, viņa ir radījusi inovatīvu oriģinālliteratūru. Ineta Stadgale ir atpazīstama literāte. Viņa aktīvi darbojusies Dzejas dienu un dažādos citos literārajos un kultūras pasākumos, ir pārstāvēta dzejas un prozas kopkrājumos, interneta portālos un literārajos izdevumos. Dzejniece daudzkārt piedalījusies ne vien Latvijas, bet arī Lietuvas dzejas festivālos un starptautiskos dzejas projektos. Inetas Stadgales pirmā dzejas grāmata "Viņas auguma puķes" iznāca 2008. gadā, un tās rediģēšanā piedalījās Olafs Gūtmanis.

Ādams Tilla – par klasisko

Ādams Tills.

Foto: Publicitātes

Jau no 1. līdz 31. maijam galerijā "Bazar't" apskatāma gleznotāja Ādama Tilla personālizstāde "Nekas jauns", kurā iekļautas eļļas gleznas, izpildītas klasiska reālisma stilā. Izstādes nosaukums ironizē par mūsdienu glezniecībā aizvien biežāk redzamo tendenci atgriezties pie klasiskās mākslas motīviem un tehnikām.

Golomazovs iestudē "Soliņu"

Piektdien, 16. maijā, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos Aleksandra Gelmana mazās formas luga "Soliņš", ko iestudējis režisors Sergejs Golomazovs. Tas ir smalks, emocionāli piesātināts stāsts par divu cilvēku negaidītu tikšanos kādā vasaras vakarā uz parka soliņa. Aktieri: Anatolijs Fečins un Darja Fečina.