8. maijs vēsturē un senās avīzēs. Kara beigas Eiropā

1945. gada 8. maijā. Pirms 80 gadiem pulksten 23.01 pēc Viduseiropas laika stājās spēkā nacistiskās Vācijas visu ieroču šķiru bruņoto spēku beznosacījuma kapitulācijas akts, ko naktī no 6. uz 7. maiju Rietumu sabiedroto spēku galvenajā štābā Reimsā bija parakstījis nacistiskās Vācijas armijas ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls.

Tā kā Staļins uzskatīja, ka karam jānoslēdzas ar padošanās aktu iekarotajā Berlīnē, kaut kā īpaši akcentējot padomju armijas nopelnus un pasvītrojot padošanos tieši PSRS, 9. maija agrā rītā vācieši parakstīja kapitulāciju vēlreiz. To noformēja kā iepriekšējās kapitulācijas "ratifikāciju", tikai šoreiz procedūra notika padomju armijas komandiera Georgija Žukova štābā agrākajā armijas sapieru skolā Karlshorstas rajonā Berlīnē. No vācu puses parakstu uz dokumenta lika Vācijas bruņoto spēku augstākais komandieris feldmaršals Vilhelms Kaitels.

Vācu armijas grupas "Kurland" karavīri, tostarp latviešu leģionāri, pavēli par kapitulāciju saņēma 8. maijā pulksten 14. Pēcpusdienā padošanās dokumentu Saldus novada Ezerē agrākās Latvijas–Lietuvas muitnīcas mājā parakstīja grupējuma vadības pārstāvis ģenerālmajors Oto Rauzers un padomju sarunvedēji. Mieram bija jāiestājas pusnaktī pēc vietējā laikā. 

Vācieši dienas gaitā vēl paspēja vairākos jūras konvojos evakuēt no Kurzemes uz Ziemeļvāciju ap 27 700 savu karavīru. Padomju gūstā nonāca ap 182 tūkstoši karavīru. 

Nacisti beidzot atļāva arī visiem latviešiem izmantot pēdējo iespēju, lai piekrastē atlikušajos kuģīšos un laivās bēgtu uz 160 kilometru attālo Gotlandi. Apmēram četri tūkstoši latviešu leģionāru nolēma turpināt pretošanos mežos vai slēpties.

Reimsas 8. maija kapitulācijas akta oriģināls sākotnēji glabājās ASV, kas to 1968. gadā atdeva Vācijas arhīvam. Nacistu valsts praktiski bija beigusies jau līdz ar Ādolfa Hitlera pašnāvību 30. aprīlī un Reihskancelejas krišanu.

"Strādnieku Avīze", 1925. gada 8. maijā

Kontrabandas spirta paslēptuve uz jūras. Vakar pēc pusdienas divi skolnieki, kāpelējot tālu jūrā pa mola akmeņiem, ievēroja starp akmeņiem kādus noslēpumainus aizsaiņus. Pārbaudot maisu saturu, zēni atrada kontrabandas spirtu. Par atradumu tie ziņoja muitas valdei. Izsūtīja muitas motorlaivu "Vanags" uz jūru pārvest atradumu. Ar zēna palīdzību drīz vien atrada atzīmēto vietu, kur atradās kontrabandas spirts. Muitas sargs izvilka no paslēptuves 56 kannas ar 350 litriem ārzemes spirta. Tas bija iesaiņots pa 4 kannām vienā maisā. Spirta vērtība ir 196 000 rubļu vērta. Skolniekiem par atradumu ir paredzēta 15 000 rubļu liela naudas balva.