2.2 °C
Konkursā "Sējējs 2025" par gada lauku saimniecību atzīta Balvu novada Šķilbēnu pagasta zemnieku saimniecība "Kotiņi", informē Zemkopības ministrijā (ZM).
Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā apbalvota Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece Dzidra Kreišmane.
Nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" uzvarējusi AS "Ķekava Foods", bet nominācijā "Ģimene lauku sētā" - Rēzeknes novada Griškānu pagasta Tēraudu ģimenes SIA "Zaļā sala-R".
Nominācijā "Jaunais veiksmīgais zemnieks" uzvarējusi Beatrise Laimdota Pastare no Tukuma novada Sēmes pagasta, bet nominācijā "Gada veiksmīgākā kopdarbība" - Valmieras kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika".
Savukārt nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība" uzvarējusi Tukuma novada Vānes pagasta zemnieku saimniecība "Birznieki", bet nominācijā "Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā" - Ludzas SIA "Organic Products" un biedrība "Ludzas rajona partnerība".
Nominācijā "Zinātne praksē un inovācijas" uzvarējusi Dārzkopības institūta pētnieku grupa - Pavels Gornass, Dalija Segliņa, Inga Mišina, Elise Sipeniece, Ieva Miķelsone - par pētījumu "Asinszāles (Hypericum): jaunatklāts E vitamīna resurss Latvijā".
Konkursa pretendentus astoņās nominācijās vērtēja attiecīgo jomu profesionāļu komisijas. Par apbalvojuma "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" pretendentiem balsoja Lauksaimniecības konsultatīvā padome.
Šogad konkursā tika ieviests jauninājums - sabiedrības atzinības balsojums, kas notika tiešsaistē vienu mēnesi līdz pat apbalvošanas ceremonijai. Šā balsojuma mērķis bija noskaidrot Latvijas sabiedrības favorītu visu konkursa "Sējējs 2025" dalībnieku starpā, kas saņēma īpašo Sabiedrības atzinības balvu. Sabiedrības balsojumā bija vērojama Latvijas sabiedrības liela iesaiste - kopumā sabiedrības atzinības balsojumā piedalījās 49 693 balsotāji. Par sabiedrības atzinības balsojuma uzvarētāju ar 6501 balsi kļuva SIA "JK timber".
Konkursa laureāti saņēma Gada balvu "Sējējs" (bronzas statuju), diplomu un naudas balvu.
Konkursa "Sējējs" apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums "Sējējs" - par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
