1. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Pret ielu stūru "apķēzīšanu" ar sludinājumiem

1855. gada 1. jūlijā. Pirms 170 gadiem Berlīnes tipogrāfs un izdevējs Ernsts Litfass Prūsijas galvaspilsētas ielās sāka uzstādīt 100 brīvi stāvošas kolonnas, kas bija paredzētas sludinājumu un reklāmu izlīmēšanai.

Mūsdienu ielu vides reklāmu stendu priekšteces bija trīs metru augstas, 1,4 metru diametra, izgatavotas no betona, dobu vidu. Atļauju kam tādam uzņēmējs no Berlīnes policijas iestādes saņēma iepriekšējā gadā. Aprīlī tika uzstādīta pirmā izmēģinājuma versija. Tā guva atzinību un pavēra ceļu masu produkcijai. Litfasa afišu stabu jeb kolonnu ideja balstījās novērojumā, ka ēku sienas, sētas, durvis, laternu stabi un koki pilsētā tiek aplipināti visdažādāko teātra un cirka izrāžu, kā arī koncertu afišām, reklāmām, sludinājumiem, kas, pirmkārt, nedaiļo Berlīni, bet, otrkārt, haotiski izmētā informāciju pa visu pilsētu. Jaunie objekti, kurus drīz vien sāka neoficiāli saukt par "Litfasa stabiem" (Litfaß-Säulen – vāc. val.) problēmu atrisināja. Stabu izmantošana nemaksāja neko – vienīgais nosacījums: visiem sludinājumiem, ko uz tiem līmēja, bija jābūt drukātiem Litfasa tipogrāfijā. Izņēmums bija tikai valsts līmeņa paziņojumi, kuriem šo platformu atļāva par velti. Uzņēmējs monopolizēja afišu stabu uzstādīšanu Berlīnē, un viņa tālredzīgā politika atnesa tādus ienākumus, ka mūža otrajā pusē Litfass jau varēja atļauties novirzīt krietnu daļu ieņēmumu labdarībai. Tipogrāfs nomira 1874. gadā, bet līdz tam visā Vācijā paspēja uzstādīt ap 50 tūkstošus viņa afišu stabu, un dzimta monopoltiesības baudīja līdz 1880. gadam, kad sāka parādīties arī konkurentu "Litfasa stabi". Tostarp Francijā ko līdzīgu 1868. gadā bija uzsācis izdevējs Gabriels Moriss. Tur afišu kolonnas sauca par "Morisa stabiem".

Rīgā pirmie afišu stabi parādījās 1891. gadā, un turpmāk tos sāka iekārtot arī citās Latvijas teritorijas pilsētās. Laikraksts "Balss" minētā gada oktobrī atzīmēja: "Agrāki Rīgā namu stūri krāsojās vai, īsāki sakot, bija apķēzīti visādiem sludinājumiem. Tagad šinī ziņā notikusi pārlabošana, ka visur, kur ļaužu kustēšanās ir stiprāka, ir celti sevišķi sludinājumu stabi jeb tornīši, pie kuriem sludinājumi tiek pieklīsterēti, kā tas ārzemēs lielākās pilsētās notiek. Paši stabi jeb tornīši ir no patīkama ārējā izskata. Viņi tiek celti no avīzes "Rigaer Tageblatt" izdevēja V. Šefersa kunga, kas uz to dabūjis atļauju no pilsētas valdes."

"Latvis", 1925. gada 1. jūlijā

Pagasta valdes aplaupīšana. Daudzevas pagasta valdes aplaupītā naudas glabātuvē atradās pagājušās valdes nauda Ls 983.16, pagājušās krājaizdevu sabiedrības nauda Ls 3307.26, no pagasta tiesas nodota uzglabāšanai aizzīmogota bundžiņa ar sīku sudraba naudu, 2 sudraba jubilejas rubļiem, 25 rbļ zelta naudas un viens pāris auskaru. Mājas apakšstāvā, kur atradās naudas glabātuve (kancelejas istaba), dzīvo viens vecāks ģimenes cilvēks, kurš nekādu troksni nav dzirdējis, kurā naktī glabātuve apzagta nav zināms, jo laikā no 19. līdz 22. jūnijam neviens kanceleju nav apmeklējis. Glabātuves durvju priekškaramā atslēga un dzelzs stienis pārzāģēti. Kancelejas un naudas glabātuves atslēgas atradušās pie pagasta valdes priekšnieka un reizē krājaizdevu sabiedrības kasiera Alberta Bērziņa. Jau š. g. februārī konstatēja naudas iztrūkumu kasē, bet krājaizdevu sabiedrība lietu noklusēja. Pagastā atklāti runājuši, ka jāgaida kases apzagšana. Lietpratēji konstatēja, ka glabātuves durvju dzelzs stienis ir papriekšu atslēgts un tāds tikai pārzāģēts. Ar Sērenes pagastā dzīvojošo Pēteri Smoļensku Bērziņam bijuši kopīgi neizdevīgi uzņēmumi, kuri tos iegāzuši parādos par 16 000 Ls. Izkratot Smoļenski, pie tā atrada zāģi dzelzs pārzāģēšanai. Bērziņš un Smoļenskis liedzās. Abi apcietināti.