1906. gada 14. maijā. Pirms 120 gadiem rīdzinieki varēja izmēģināt jauno tramvaja līnijas pagarinājumu, kas iepriekšējā dienā bija atklāts pa 1904. gadā Aleksandra (Brīvības) ielas galā uzbūvēto Gaisa (VEF) tiltu pāri dzelzceļa sliedēm.

Reklāma

Vajadzība pēc tā 20. gadsimta sākumā radās līdz ar Rīgas straujo industrializāciju un jauna fabriku rajona veidošanos otrpus dzelzceļam un vēl tālāk pa toreizējo Pēterburgas šoseju, kur pie Strazdumuižas Juglā arī izauga rūpnīcas. Elektriskais tramvajs bija labākais veids, kā strādniekiem nokļūt darbavietās un atpakaļ uz pilsētu. Pasažieru plūsma bija nodrošināta, tātad arī privātās Rīgas elektrisko tramvaju akciju sabiedrības ienākumi. "Rīgas Avīze" par tramvaja palaišanu pār Gaisa tiltu iepriekšējā dienā bija vēstījusi: "Aleksandra tramvaja līnija tagad pagarināta par 300 saženiem (ap 600 metru) pāri jaunbūvētam gaisa tiltam līdz "Feniksa" fabrikai. (..) Tālāk no "Feniksa" fabrikas līdz arkai "Aleksandra vārti", kas atrodas 8. verstē no pilsētas uz Pēterburgas šosejas, tiek liktas tramvaju sliedes uz sliperiem (gulšņiem), arī daļa no līnijas zemes darbiem jau gatava. Šis tramvaja līnijas gabals no "Feniksa" līdz arkai tiks gatavs ap 20. jūniju un Jāņa dienu atklās tur satiksmi." Mūsdienās Viesturdārzā aplūkojamie Aleksandra vārti tolaik atradās pie Šmerļa meža, aptuveni vietā, kur atrodas trolejbusu galapunkts un nodalās Šmerļa iela. 1906. gadā tur beidzās arī piepilsētas laucinieciskā apbūve, bet Strazdumuižas rūpnīcu rajons bija meklējams aiz meža. Iepriekšminēto 1. tramvaja līnijas pagarinājumu no "Feniksa" jeb vēlākās Rīgas vagonrūpnīcas un "Uniona" (VEF) līdz Aleksandra arkai atklāja 29. jūlijā, tātad ne gluži Jāņos, kā bija solīts. Līdz Juglai tramvaja sliedes aizsniedzās vairākus gadus vēlāk, 1914. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma. Jāatzīmē, ka tā paša 1906. gada 15. maijā sāka būvēt "kapsētas ceļa elektriskā tramvaja līniju", tas ir, tramvaja sliežu atzarojumu no Aleksandra (Brīvības) ielas uz Karlīnes (Miera) ielu.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunā Nedēļa", 1926. gada 14. maijā

Ogres plūdu katastrofas sekas. Šī pavasara lielais ūdens daudzums, kurš Ogrē bij sacēlies neparastā augstumā virs normas, salauza Ērgļu elektriskās stacijas slūžas. Ūdenim arvienu ceļoties, tilts vairs nespēja zem sevis novadīt lielo ūdens daudzumu un upe izskaloja sev jaunu gultni starp dzelzs tiltu un kapsētu. Skalodamies ap spēka stacijas stūri, ūdens tur bij izgrauzis lielu bedri. Satiksme zirdzeniekiem pilnīgi pārtraukta. Kāds vietējais ierīkojis garu baļķi pārejai pār Ogri. Spēka stacija, kura deva strāvu arī vietējās kopmoderniecības vajadzībām, dēļu zāģēšanai un apkārtnes apgaismošanai, tagad stāv pilnīgi mierā. Izredzes viņu atjaunot ir vājas, jo jaunais tilts un slūžas izmaksās ap 25 miljoni rubļu. Ja nebūtu ūdens ņēmis jaunu gultni, tad stacijai būtu izskalots viss ēkas pamats. Lai aizturētu tālāku izskalošanu, ir samesti maisi ar zemēm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu