Vai rozācijai palīdz tautas medicīna? Iesaka dermatologs un dziednieks

Kā ārstēt un sadzīvot ar rozāciju? Varbūt savu padomu var dot arī kāds dziednieks? Jautā Dzintra Latgalē.

Sārti vaigi allaž uzskatīti par labas veselības zīmi. Bet vai vienmēr tā ir? To, kad un kāpēc nevainīgs vaigu sārtums vēsta par ādas slimību, skaidro Derma Clinic Riga dermatoloģe Laura Freiberga.

Kas ir rozācija

Tā ir bieži sastopama hroniska, iekaisīga ādas slimība, kas sākotnēji tiešām var šķist kā vaigu sārtums. Vieglākā izpausmē to nereti neuztver kā slimību, tomēr, laikus to nediagnosticējot un neārstējot, rozācijas slimnieka stāvoklis ar laiku var būtiski pasliktināties.

Jau slimības nosaukums dod mājienu par tās būtību – vārds rosacea tulkojumā no grieķu valodas nozīmē “rozei līdzīga”. Tā izpaužas kā pastāvīgs sejas apsārtums, kas visbiežāk skar sejas centrālo daļu – vaigus, degunu.

Kas izraisa slimību

Nav viens vienīgs rozācijas cēlonis, tās attīstība tiek saistīta ar vairāku faktoru mijiedarbību. Slimības pamatā bieži ir ģenētiska nosliece, nervu un asinsvadu darbības regulācijas traucējumi, kā arī izmaiņas imūnsistēmas funkcijās. 

Rozācijas uzliesmojumos ļoti liela loma ir to veicinošajiem ārējiem faktoriem: 

ultravioletajam starojumam (UV), pārkaršanai un krasām temperatūras izmaiņām, vējam un mitrumam, ādu kairinošiem kosmētikas līdzekļiem, smagai fiziskai slodzei, alkohola, karstu dzērienu un asu ēdienu lietošanai, emocionālajam stresam.

“Visu minēto faktoru kombinācija arī veicina iekaisuma procesus ādā, kas izpaužas kā rozācijai raksturīgais apsārtums un kairinājums. Šo faktoru kombinācijas katram pacientam ir atšķirīgas,” piebilst dermatoloģe.

Kam biežāk – sievietēm vai vīriešiem

Visbiežāk šo slimību diagnosticē sievietēm pēc 30 gadu vecuma, un ar gadiem tās izplatība pieaug. Tomēr arī vīrieši cieš no rozācijas, nereti viņiem novēro smagākas slimības formas. Tas lielākajā daļā gadījumu skaidrojams ar vīriešu nevērīgāko attieksmi pret savu veselību, nevēlēšanos meklēt ārstu palīdzību, tā ļaujot simptomiem progresēt. Būtībā rozācija var skart ikvienu, tomēr biežāk attīstās cilvēkiem ar gaišu ādu, īpaši tiem, kam ir I vai II ādas fototips.

Kā atpazīt slimību

Sejas apsārtums – viens no pirmajiem un raksturīgākajiem rozācijas simptomiem. Tas var izpausties kā epizodiska sarkšana, ko sākotnēji var uztvert kā normālu reakciju uz karstumu, stresu vai fizisku slodzi. Tomēr laika gaitā apsārtums var kļūt pastāvīgs. Nereti to pavada diskomforta sajūta: karstums, dedzināšana, durstoša vai pat niezoša sajūta.

Apsārtuma zonās var veidoties ādas papildu bojājumi – sārti vai ar strutām pildīti izsitumi, kas vizuāli atgādina pinnes. Atšķirībā no parastiem aknes izsitumiem šie bojājumi parādās uz jau iekaisušas, apsārtušas ādas.

Sīku, paplašinātu asinsvadu parādīšanās, galvenokārt uz vaigiem un deguna – raksturīga rozācijas pazīme. Šie kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājumi, kas medicīniski tiek dēvēti par teleangiektāzijām, ir labi saskatāmi un nereti rada kosmētisku diskomfortu.

Ādas sabiezējumi – viena no retāk sastopamām, bet smagākām rozācijas formām, visbiežāk skar deguna zonu. Āda ir biezāka, raupjāka, ar laiku deguns iegūst palielinātu, sīpolam līdzīgu izskatu. Rozācija var skart arī acis, izraisot to sāpīgumu, apsārtumu, niezi un sausumu.

Vai iespējams izārstēt

“Diemžēl rozāciju pilnībā nevar izārstēt, taču iespējams ievērojami mazināt tās izpausmes un novērst slimības saasinājumus. Ārstēšanas plāns tiek izraudzīts individuāli, ņemot vērā katra pacienta konkrētos simptomus, rozācijas apakštipu (tie variē no pārejoša ādas apsārtuma līdz daudz izteiktākām ādas problēmām) un tās smaguma pakāpi. Pamatā tam ir pareiza ādas kopšana, lokāla terapija, pie atsevišķām formām iespējama arī sistēmiska terapija un lāzerterapija, taču jebkurā gadījumā svarīga ārstēšanas daļa izrietoši no rozāciju veicinošajiem faktoriem ir izmaiņas dzīvesveidā:

• jāpievērš uzmanība uzturam – vēlams atturēties no karstiem dzērieniem, pikantiem un asiem ēdieniem, piemēram, pipariem un asām garšvielām. Ieteicams ierobežot produktus, kas satur cinamaldehīdu: kanēli, tomātus, šokolādi un citrusaugļus,
• jāizvairās no alkohola lietošanas, īpaši sarkanvīna un stiprā alkohola,
• jāsargās no tiešiem saules stariem, jānēsā platmale vai cepure ar nagu, kas aizsargā seju no saules,
• jāatturas no karstām vannām un pirts – karstums var pastiprināt ādas apsārtumu un izraisīt rozācijas saasināšanos, tāpēc šie relaksācijas veidi jāierobežo.

Kā kopt rozācijas skartu ādu

Par ādu jārūpējas maigi, saudzīgi – jāizvairās no pārmērīgas berzēšanas un biežas pieskaršanās sejai, jo kairinājums var pastiprināt apsārtumu un diskomfortu. Sejas kopšanai jāizvēlas maigi, ādu nekairinoši kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā nav alkohola, kampara, glikolskābes, urīnvielas vai mentola.

Jānodrošina ādas mitrināšana, mīkstināšana un nomierināšana ar speciāliem ādas kopšanas līdzekļiem jutīgai ādai.

Rozācijas slimniekiem īpaši svarīgi nodrošināt ādas aizsardzību pret sauli – jālieto plaša spektra saules aizsarglīdzekļi, kas nodrošina aizsardzību pret UVA un UVB starojumu ar SPF vismaz 30, vēlams 50. Ieteicams izvēlēties fiziskos aizsarglīdzekļus, kuru sastāvā ir cinka vai titāna dioksīds, jo tie ir maigāki jutīgai ādai.

Saules aizsargkrēms jālieto arī mākoņainās dienās un atkārtoti jāuzklāj ik pēc divām stundām.

Nav speciālu analīžu, kas norādītu uz rozāciju un palīdzētu to diagnosticēt. Šīs slimības diagnoze ir klīniska, to veic ārsts dermatologs.

Gadījumos, kad ļoti nepieciešams, ādas apsārtumu drīkst piesegt ar maskējošiem tonālajiem krēmiem. Tikai jāņem vērā, ka jebkurš tam nederēs, jo rozācijas skarta āda ir īpaši jutīga, un pavirši izvēlēts krēms to var papildus sakairināt. Tāpēc maskējošs tonālais krēms jālūko pie rozācijas skartai vai jutīgai ādai speciāli paredzētas dermokosmētikas līdzekļiem.

Iesaka dziednieks, pirtnieks Juris Kraucis:

– Ir gadījumi, kad dabas līdzekļi var mazināt atsevišķus rozācijas simptomus. Lai to panāktu, audu mīkstināšanai slimības skartās vietas var iemasēt ar īstiem cūku taukiem vai bērnu ādas kopšanai paredzētu eļļu. Gan taukiem, gan eļļai var piejaukt dažus pilienus ēterisko eļļu, kurām piemīt iekaisumu mazinošas īpašības: lavandas, eikalipta, kliņģerītes, tējaskoka. 


Lai atvieglotu rozācijas skartās ādas stāvokli, to var apstrādāt ar alvejas sulu, jo tā sašaurina kapilārus – vissīkākos asinsvadus, līdz ar to aizvelk brūces un vienlaikus dziedē. 


Paralēli jārūpējas par asinsvadu tīrīšanu, asins šķidrināšanu, iekšķīgi lietojot raugu (25 g dienā) vai aptiekās nopērkamos speciālos asins šķidrināšanas līdzekļus. 


Ja cilvēks rūpīgi izpilda visus ieteikumus, sadzīvošana ar rozāciju tiek krietni atvieglota. Tomēr jārēķinās – lai slimības simptomus mazinātu ilgtermiņā, ar to vien var nepietikt. Jebkurā gadījumā, pirms lieto kādu dabas līdzekli, padoms jājautā dziedniekam vai dermatologam, jo katrs gadījums prasa individuālu izvērtēšanu.