DAP: Neesot pamata medīt brūnos lāčus — populācija vēl tikai atjaunojas

Lai arī brūno lāču Latvijā kļūst vairāk, nav pamata atļaut sākt tos medīt un atcelt aizsargājamās sugas statusu. Šādu viedokli vēstulē zemkopības ministram Armandam Krauzem paudusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Ministrs Krauze martā solīja izvērtēt iespēju ierobežot lāču populāciju Latvijā. Intervijā Latvijas Radio viņš atzīmēja, ka pirms 20–30 gadiem Latvijā bija tikai daži lāči, bet šobrīd meža nozares speciālisti norāda, ka valsts teritorijā dzīvo aptuveni 120 lāči, tādēļ esot jādomā par šīs īpaši aizsargājamās sugas dzīvnieku limitēšanu, lai lāču skaits būtiski nepieaugtu.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, DAP vēstulē ministram klāsta, ka vēsturiski brūnais lācis Latvijas teritorijā ieviesies, beidzoties pēdējam ledus laikmetam (pirms 8–11 tūkstošiem gadu), taču 19. un 20. gadsimtā Latvijā lāču populācija tika iznīcināta. Šī iemesla dēļ kopš 1977. gada Latvijā lācis ir valsts aizsardzībā un ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Brūnais lācis ir Eiropas mērogā apdraudēta suga, kuras aizsardzību Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, uzsver DAP. Brūnā lāča sugas aizsardzības plāns Latvijā pirmo reizi tika izstrādāts un apstiprināts 2003. gadā. Šī plāna mērķis ir sekmēt brūnā lāča labvēlīga stāvokļa saglabāšanu Baltijas populācijā neierobežotā laikā un tā sasniegšanu Latvijas teritorijā, nenosakot termiņu, minimālo vai maksimāli pieļaujamo dzīvnieku skaitu.

Patlaban Latvijā vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, sasniedzot 120 īpatņus. Igaunijā mīt vairāk nekā 1000 lāču.

Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča īpatņu klātbūtni, DAP sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem, mežizstrādē iesaistītajiem un citiem mežā gājējiem. Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis, un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.

Igaunijā brūno lāču medību sezona ir no 1. augusta līdz 31. oktobrim, un 2024. gada sezonā Vides departaments atļāvis nomedīt 94 lāčus. Ja atsevišķi lāči rada postījumus, nomedījamo dzīvnieku skaitu var palielināt vēl par astoņiem, paredz departamenta lēmums. Pēdējo 15 gadu laikā Igaunijā ir gan pieaudzis lāču skaits, gan palielinājušās lāču apdzīvotās platības. Lāču populācijas stāvoklis Igaunijā uzskatāms par ļoti labu, vērtē mednieku organizācija.

Pērn Latvijā par lāču nodarītajiem zaudējumiem diviem biškopjiem DAP kopā izmaksāja 4313 eiro kompensāciju. Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pauda, ka lāču aktivitāte un postījumi bišu saimēm Vidzemes pusē pēdējos gados auguši. Viņš pauda, ka vienīgais reālais veids, kā biškopji var aizsargāt bišu saimes no lāču uzbrukumiem, ir elektriskā gana uzstādīšana. LBB valdes loceklis Valters Brusbārdis piebilda, ka, izmantojot Eiropas finansējumu, LBB palīdz biškopjiem uzstādīt elektriskos ganus. Viņš atzīmēja, ka elektriskie gani ne vienmēr palīdz, bet tas ir vienīgais mehānisms, kā stropus nosargāt pret lāču postījumiem.