Kultūrzīmju grāmatplaukts: Jaunākās nedēļas grāmatas

"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.

Jānis Junga, Kārlis Junga. "Mēs, karāi aiziedami, atstāj māsu šūpolēs".

Foto: Publicitātes

Jānis Junga, Kārlis Junga. "Mēs, karāi aiziedami, atstāj māsu šūpolēs". "Latvijas Mediji".

Šajā grāmatā lasītājs atradīs divu biogrāfisko avotu publikāciju, kuru autori ir Jānis Junga un Kārlis Junga. Viens brālis rakstīja atmiņas, otrs – piezīmes un dienasgrāmatu. Abi brāļi Otrā pasaules kara laikā nonāca pretinieku armiju rindās, vēlāk vienam dzīve norisinājās Padomju Latvijā, otram – Lielbritānijā. Viens brālis bija jūrnieks un iekļuva sarkanās armijas rindās, bet otrs brālis nonāca leģionā. Šādi ģimeņu likteņi Latvijā nav retums, lasītājs līdzīgus noteikti atradīs vai nu paša, vai savu paziņu dzimtā. Brāļi pēdējo reizi tiekas 1941. gada sākumā un tad – neilgi pirms Kārļa nāves – Lielbritānijā 2000. gadā.

Zane Nuts, "Latvietes nevar nemīlēt". 

Foto: Publicitātes

Zane Nuts, "Latvietes nevar nemīlēt". "Latvijas Mediji".

Starmešu gaismas un nebeidzama uzdzīve – tāda ir Holivudas slavenību ikdiena. Linda, savulaik pametusi mājas Latvijā, nu ir iekarojusi savu vietu prestižā Losandželosas sabiedrisko attiecību aģentūrā. Taču, kad jaunais klients – siržu lauzējs un ballīšu karalis Kails Rodžerss – savāra ziepes, vienīgais drošais risinājums ir kādu brīdi viņu "paslēpt nevienam nezināmajā Latvijā". Bet kā lai paskaidro radiem un draugiem, kādas ir viņas un Mistera Holivuda attiecības? Kā pašai tikt galā ar savām sajūtām, atgriežoties dzimtenē ar seksīgo amerikāni pie sāniem? Amizanti pārpratumi seko ik uz soļa, liekot abiem paskatīties vienam uz otru pavisam citām acīm.

Osvalds Zebris, "Dzīvs". Māksliniece Sarmīte Māliņa. 

Foto: Publicitātes

Osvalds Zebris, "Dzīvs". Māksliniece Sarmīte Māliņa. "Dienas Grāmata".

"Osvalda Zebra romāns pamatīgi skrāpē nost patinu no vienam jaunlatvietim nācijas kultūras atmiņā uzceltā pieminekļa. Galvenais varonis Fricis Treilands jeb Brīvzemnieks lasītāju priekšā no mērnieka svešā zemē top par savas tautas etnogrāfijas pētnieku un folkloras vācēju. Taču neesiet maldināti, romāns nav par tautasdziesmu pierakstīšanu. "Dzīvs!" līdzīgi kā Umberto Eko "Prāgas kapsēta" sevī savij kosmopolītisku laikmeta garu ar spiegu stāstiem un varoņa personības tapšanu. Romāna varoņi tiek ierauti aizraujošā piedzīvojumā, meklējot savas saknes, īstus un neīstus cilvēkus, kā arī pasaules sākuma mītus, un tā norises vietas mainās no Maskavas un Iekškrievijas guberņām līdz Kurzemes ciemiem un Daugavas ūdeņiem. Fricis Brīvzemnieks romānā top dzīvs, tāpat kā dzīvas bija tautasdziesmas, kuras 19. gadsimta beigās viņš vāca," raksta Gustavs Strenga, kultūras vēsturnieks. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ivars Šteinbergs, "Stāsti".

Foto: Publicitātes

Ivars Šteinbergs, "Stāsti". "Neputns".

Ivara Šteinberga ceturtais dzejas krājums jau ar nosaukumu vien piedāvā apvērsumu. Redaktors Henriks Eliass Zēgners teic, ka šajā grāmatā autors turpina dzejprozas, prozas un dzejas formu alķīmijas eksperimentus, arvien meklējot jaunu izteiksmi latviešu valodā, un ne vien turpina attīstīt sava rokraksta meistarību, bet kļūst drosmīgāks arī tematiskajā fokusā. Par ko stāsta šie stāsti? Par vērīga prāta pieredzi tumšā, spriedzes pilnā laikā, kara un nelaimju ēnā. To iespējams skatīt kā politisku dzeju brīdī, kad politiska dzeja atkal ir kļuvusi par eksistenciālu nepieciešamību; vienlaikus viņš izsprūk no tukšo saukļu estētikas lamatām, pretindi meklējot valodas novatorismā, kas dzen saknes nopietnā pētniecības darbā un intelektuālā spēkā.

Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks un atdzejotājs. Latviešu presē publicē dzejoļus, atdzejojumus un literatūrkritiskus rakstus kopš 2012. gada. 2017. gadā saņēmis Fulbraita stipendiju un 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (ASV) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Studējis doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā Kultūras teorijas programmā. 2020. gadā klajā nācis viņa debijas dzejas krājums "Strops" ("Neputns"), kas 2021. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai debijas kategorijā un ieguvis 2021. gada Dzejas dienu balvu un Ojāra Vācieša prēmiju. Par dzejas krājumu "Jaunība" (2022) ieguvis Latvijas literatūras gada balvu.