Kellogs: Ukraina ierosinājusi izveidot demilitarizētu buferzonu

Ukraina ierosinājusi izveidot 30 kilometru demilitarizētu buferzonu, intervijā telekanālam "Fox News" pavēstīja ASV īpašais sūtnis Kīts Kellogs.

Diplomāts šo priekšlikumu raksturoja kā buferzonu, kurā abas puses atkāpjas 15 kilometru attālumā, izveidojot 30 kilometru zonu, ko uzrauga novērotāji no trešajām valstīm.

Šāda vienošanās varētu papildināt pamieru "uz vietas" un nozīmē, ka abas puses saglabā kontroli pār teritorijām, kur tās patlaban atrodas, klāstīja Kellogs.

Galvenais šķērslis vienošanās panākšanai ir Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikšanās pieņemt pamieru, pauda diplomāts.

"Es uzskatu, ka mēs esam tuvu. Vienīgais cilvēks, kas, manuprāt, var to panākt, ir [ASV] prezidents [Donalds] Tramps, ja vien Putins tam piekrīt. Un tas ir viens no mūsu šķēršļiem progresam - Krievijas prezidents šobrīd tam nepiekrīt," sacīja Kellogs.

Reaģējot uz Kelloga paziņojumu, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi nekādus priekšlikumus no Kijivas par demilitarizētās zonas izveidi gar frontes līniju.

Maskava sarunās par pamieru ir izvirzījusi maksimālistiskas prasības un noraidījusi ASV ierosināto 30 dienu pamieru, ko Kijiva pieņēma jau 11. martā.

Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps nav apstiprinājis jaunu ASV militāro palīdzību Ukrainai.

Trampa kampaņas gaitā paustais solījums izbeigt karu 24 stundu laikā nav materializējies joprojām, kad pēc Trampa stāšanās amatā apritējušas vairāk nekā 100 dienas.

Neraugoties uz neapmierinātību ar Maskavas atteikšanos deeskalēt karadarbību, Trampa administrācija nav noteikusi jaunas sankcijas vai veikusi citus pasākumus, lai vērstu spiedienu uz Kremli.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio un Tramps iepriekš brīdinājuši, ka ASV atteiksies no starpniecības centieniem, ja procesā drīzumā netiks panākts progress.

Ukrainas dronu draudu dēļ Krievijā aizkavēti vai atcelti 350 avioreisi

Ukrainas dronu radīto draudu dēļ kopš otrdienas vakara Krievijā aizkavēti vai atcelti vismaz 350 avioreisi, kas ietekmējis aptuveni 60 000 pasažieru ceļojumu plānus, trešdien paziņoja Krievijas Tūrisma operatoru asociācija..

Maskavas Šeremetjevas lidostā divas reizes tika apturēta reisu ielidošana un izlidošana. Daļa lidojumu tika aizkavēti vai novirzīti uz citām lidostām. Līdzīga situācija bijā arī citās Maskavas lidostās - Domodedovas, Vnukovas un Žukovskas.

Lidostās ir izveidojušās rindas pie informācijas stendiem, kur pasažieri cenšas noskaidrot lidojumu statusu, apmainīt vai atdot biļetes. Daļa pasažieru bijuši spiesti pavdīt nakti lidostās.

Apmēram 70 reisu uz Maskavu tika novirzīti uz Sanktpēterburgas Pulkovas lidostu. Aviokompānijas "Emirates" reisa Dubaija-Maskava pasažieri turēti Pulkovā aptuveni sešas stundas, pēc tam viņiem teikts, lai nokļūst Maskavā saviem spēkiem. Reisa Antalja-Maskava pasažieri gaidīja vairāk nekā septiņas stundas, līdz tika atļauts izkāpt no lidmašīnas.

"Uzbekistan Airways" reiss no Taškentas un "Aeroflot" reiss no Čeļabinskas tika novirzīti uz Sanktpēterburgu, un pasažieri pavadīja lidmašīnās visu nakti.

"Aeroflot" reiss no Dubaijas uz Maskavu tika novirzīts uz Kazaņu.

Ierobežojumi lidmašīnu ielidošanai un izlidošanai tika noteikti arī Kazaņas, Ņižņekamskas un Kirovas lisotās.

Ukrainā kritis Pleskavas divīzijas komandieris

Karā kritis Krievijas Pleskavas desanta divīzijas komandieris pulkvedis Abdulazizs Šihabidovs, vēsta tīmekļa izdevums "Agenstvo", atsaucoties uz atklātos avotos publicēto informāciju.

Dagestānas skolās jau notikuši pasākumi šajā Krievijas reģionā dzimušā pulkveža piemiņai, un skolu tīmekļa vietnēs publicēta informācija par šiem piemiņas pasākumiem.

Krievijas militārie blogeri vēsta, ka Šihabidovs apgbedts Maskavas Trojekurovas kapsētā 5.maijā.

Dagestānā Kaspijskas 13. licejā atklāts Šihabidovam veltīts piemiņas stūrītis, bet Buinakskas 3.internātvidusskolā notikuši piemiņas pasākumi 7.-9. klašu skolēniem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins divīzijas komandiera amatā Šihabidovu iecēla 10. martā.

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Šihabidovs piedalījies kaujas operācijās Dienvidosetijā un Sīrijā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 960 770

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 960 770 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 780 tankus, 22 419 bruņutransportierus, 27 502 lielgabalus un mīnmetējus, 1378 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1155 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 335 helikopterus, 35 266 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 47 484 automobiļus un autocisternas, kā arī 3873 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.