Valdības maiņa izraisa izmaiņas arī Saeimā

Kopš 14. Saeimas sanākšanas vēl nav pagājis gads, bet Latvijā jau ir jauna – Evikas Siliņas ("JV") vadītā valdība. Divi līdzšinējie "Jaunās Vienotības" ("JV") partneri – "Apvienotais saraksts" ("AS") un Nacionālā apvienība (NA) – tagad būs opozīcijā, bet koalīcijā ir agrākie opozicionāri no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvajiem". Tas izraisīs arī izmaiņas Saeimas sastāvā, prezidijā, komisiju un arī divu frakciju vadībā.

Trešdien ārkārtas sēdē deputāti lems ne tikai par Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna ("AS") atbrīvošanu no amata, kura vietā plānots ievēlēt Gunāru Kūtri (ZZS), bet vēlēs arī jaunu Saeimas sekretāru, jo Armands Krauze (ZZS) strādā valdībā. Viņa vieta piedāvāta "Apvienotajam sarakstam".

Saeimas sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekti par Saeimas priekšsēdētāja biedra Jāņa Grasberga (NA) un Saeimas sekretāra biedres Antoņinas Ņenaševas ("Progresīvie") atsaukšanu no amatiem.

Iespējams, ka viņi paliks prezidijā, bet tikai apmainīsies krēsliem. Taču lielāku rezonansi ir izraisījusi bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja G. Kūtra virzīšana par Saeimas priekšsēdētāju. Pret to iebildumi sākās pēc viņa pirmdien sniegtās intervijas Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Tajā G. Kūtris vaļsirdīgi atzina, ka frakcija viņu esot pierunājusi kandidēt uz šo amatu.

Kūtrim būšot jādomā, ko runā

Pēc G. Kūtra intervijas Latvijas Radio asa reakcija bija uz viņa izteikumiem par attieksmi pret ZZS sadarbību ar ASV sankciju sarakstā iekļauto bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. G. Kūtris A. Lembergu nosauca par labu saimnieku, jo Ventspils esot labi sakārtota. Uz atgādinājumu, ka A. Lembergs ir arī smagos noziegumos apsūdzēts un notiesāts pirmās instances tiesā, 

G. Kūtris atbildēja: "Kamēr nav stājies spēkā tiesas spriedums, cilvēku nevar saukt par vainīgu." 

G. Kūtris ar cieņu izturoties pret jebkuru cilvēku, neietekmējoties no tā, vai viņš ir vai nav apsūdzēts. Politiķis arī teica – ja viņam būtu jāattīsta Latvijas ekonomika, viņš "uz kādu apspriedi saaicinātu Latvijas miljonārus un ar viņiem aprunātos – vienalga apsūdzēti vai notiesāti".

Ministru prezidente Evika Siliņa ("JV") nākamajā dienā norādīja, ka līdz trešdienai gaida G. Kūtra atvainošanos sabiedrībai par izteikumiem Latvijas Radio. Otrdien pēc valdības sēdes E. Siliņa medijiem sacīja, ka G. Kūtra izteikumi viņai nav saprotami un pieņemami, ziņo LETA. E. Siliņa uzskata, ka valstī, kas ir gana ilgi cīnījusies ar korupciju, G. Kūtrim būtu jāspēj izskaidrot sabiedrībai savi izteikumi. "Es neredzu, kā citādi šo jautājumu var atrisināt," teica E. Siliņa.

ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" īsi pirms premjeres paziņojuma apstiprināja, ka frakcija plāno virzīt G. Kūtri spīkera amatam, jo uzskata, ka viņš kā augstas raudzes jurists, kurš ir vadījis Satversmes tiesu un labi pārzina likumdošanas procesu, labi vadīs arī Saeimas sēdes. G. Kūtra līdzšinējā pieredze A. Brigmanim liekot domāt, ka viņš arī varēs reprezentēt valsti kā otra augstākā amatpersona. "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka Saeimas priekšsēdētāja galvenais uzdevums ir labi vadīt Saeimas sēdes un organizēt parlamenta darbu. G. Kūtra iepriekšējā pieredze liecinot, ka viņš ir pietiekami kvalificēts, lai šo darbu veiktu. 

Viņa publiskajiem izteikumiem A. Latkovskis nevarot piekrist un cerot, ka G. Kūtris apzinās, ka "augstais amats uzliks arī pienākumu rūpīgi pārdomāt, kas tiek runāts".

Vakar Kūtris sekoja premjeres aicinājumam un tiešām atvainojās par saviem izteikumiem, runājot par "apsūdzēto un notiesāto" uzklausīšanu ekonomikas jautājumos, G. Kūtris LETA skaidroja, ka nav iemācījies politiski skaisti izteikties un ka viņam turpmāk skaidrības labad būtu jāizsakās īsāk. Viņš atzina, ka nav atbildīgs par ekonomikas jomu, taču viņa pamatdoma bijusi, ka vēlams uzklausīt cilvēkus ar pieredzi. Vaicāts sīkāk par vārdiem "apsūdzēti vai notiesāti", G. Kūtris atzina, ka politiķiem nebūtu jātiekas ar politiski riskantām, toksiskām personām un ka arī viņam nav nepieciešams ar tādiem tikties.

G. Kūtris 12. Saeimā jau strādāja Saeimas prezidijā, kad bija ievēlēts parlamentā no Ingunas Sudrabas vadītās partijas "No sirds Latvijai". Viņš saglabāja Saeimas sekretāra biedra amatu arī pēc "NSL" frakcijas izjukšanas kā neatkarīgais deputāts. Tas varētu būt vienīgais gadījums, kad Saeimas prezidijā ir neatkarīgais deputāts. Pret to iebilda Latvijas Reģionu apvienība, kuru toreiz pēc aiziešanas no "Vienotības" pārstāvēja arī E. Smiltēns, bet mēģinājumi atsaukt G. Kūtri no prezidija beidzās neveiksmīgi. Daļēji arī tāpēc, ka bija jau jaušams 13. Saeimas vēlēšanu tuvums – pirms tām G. Kūtris sāka tuvināties ZZS.

Vieni atgriežas, citi zaudē mandātu

Saeimā notiks izmaiņas arī deputātu sastāvā. Parlamentā trešdien atgriezīsies no "AS" ievēlētie deputāti Māris Kučinskis, Didzis Šmits un Māris Sprindžuks. Tāpēc mandātu zaudēs Edgars Putra, Andrejs Svilāns un Ieva Brante, kuri bija Saeimā uz ministru pilnvaru laiku valdībā. I. Brante vadīja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, par kuras jauno vadītāju koalīcija varētu izvirzīt Leilu Rasimu ("Progresīvie").

NA frakcijā atgriezīsies Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs un Ilze Indriksone, bet deputāta mandātu zaudēs Jurģis Klotiņš, Ģirts Lapiņš, Normunds Dzintars un Arnolds Jātnieks. Izmaiņas būs arī "JV" frakcijā, kurā atgriezīsies Raimonds Čudars, kas varētu vadīt Pieprasījumu komisiju. 

Viņa vietā bija Viktorija Baire, bet uz mirkli zaudēto mandātu viņa atgūs, jo to uz pilnvaru laiku valdībā noliks Hosams Abu Meri. 

Vēl mandātu noliks Rihards Kozlovskis un Inga Bērziņa, kura vadīja Sociālo un darba lietu komisiju – tās vadību varētu pārņemt Andris Bērziņš (ZZS). Abu ministru vietu "JV" frakcijā ieņems Ģirts Valdis Kristovskis un Alīna Gendele.

ZZS frakcijā mandātus noliks Viktors Valainis, Uldis Augulis, A. Krauze un Kaspars Melnis, bet vietā nāks Ligita Gintere, Ģirts Štekerhofs, Valdis Maslovskis un Didzis Zemmers. "Progresīvo" frakcijā jaunos ministrus Kasparu Briškenu un Andri Sprūdu nomainīs Ervīns Labanovskis un Mairita Lūse. "Progresīvajiem" arī turpmāk varētu uzticēt Eiropas lietu komisijas vadību, kurā būtu Edmunds Cepurītis, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, par kuras priekšsēdētāju Lindas Matisones ("AS") vietā plānots virzīt Skaidrīti Ābramu. Amatu varētu zaudēt arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka ("AS"), bet par to, kurš varētu pārņemt komisijas vadību, trešdien vēl nebija panākta vienošanās.

Koalīcijai, kurai ir tikai 53 balsis Saeimā, nav iespējams nodrošināt vairākumu visās komisijās.

To atzina arī A. Latkovskis, piemēram, viņš minēja Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kuru turpinās vadīt Raimonds Bergmanis ("AS") – taču ne tikai, lai nodrošinātu raitāku lēmumu pieņemšanu, bet tāpēc, ka R. Bergmanis labi šo darbu ir darījis līdz šim. Arī Nacionālās drošības komisijā koalīcijai nav vairākuma, bet to "JV" frakcijas vadītājs atturējās komentēt. Iespējams, tāpēc ka neoficiāli A. Latkovskis pats ir minēts kā komisijas priekšsēdētājs, kura vietnieks būtu no opozīcijā esošās Nacionālās apvienības, to komisijā pārstāv līdzšinējais priekšsēdis Jānis Dombrava. A. Latkovskis atgādināja, ka arī līdz šim koalīcijai ar 54 balsīm nebija vairākuma visās komisijās. Tāpēc notiek sarunas ar "AS" un NA, lai netraucēti varētu turpināt darbu Saeimas komisijās. Viņš atzina, ka sasaukuma vidū šādas izmaiņas ir sarežģītākas nekā pēc vēlēšanām.