Bērnībā Edgaram Buiķim, dzīvojot mazajā Kalnu ciemā Saldus pusē, bija iespēja klātienē skatīties slavenu komandu treniņus, vidusskolas gados nogurdinošajai dziļo muskuļu trenēšanai viņš veltīja tik lielu darbu, ka vēlāk 13 gadus varēja nospēlēt, par spīti sarautai ceļgala krusteniskajai saitei.
Ar tādu pašu atdevi un entuziasmu tagad audzina jauno basketbolistu paaudzi Saldū.
Saldus bieži tiek piesaukta kā pilsēta, kura potenciāli varētu papildināt Latvijas basketbola līgas dalībkomandu skaitu. Cik tas ir reāli?
E. Buiķis: Finansiālajā ziņā neredzu Saldum iespējas tuvāko piecu gadu griezumā. Kādreiz vajadzēja 100 tūkstošus, bet tagad – vismaz 250. Varbūt arī Saldum to īsti nevajag. Skatītāji nāk uz nacionālās līgas spēlēm, patīk uzvaras, atmosfēra. LBL laikā nebija lielāka apmeklētība. Agrāk 16 gados vairāki mūsējie bija gatavi tam līmenim, tagad tādu nav.
Diez vai mēs varam atrast ģenerālsponsoru, kas iedos 100 tūkstošus, varam salasīt mazos, kas ar pāris tūkstošiem palīdz.
Jūs esat tādi kā Rīgas "Zeļļi", tikai reģionālā izpildījumā?
Rīkojam dažādas akcijas, ir balvas, stipendijas. Mums ir 12–15 vietējie atbalstītāji, kas dod no 300 līdz 2000 eiro, plus Saldus novada dome. Var savākt 25 atbalstītājus, bet tāpat nevarētu spēlēt Latvijas – Igaunijas līgā, varētu tikai kādu spēlētāju paņemt, bet es negribu, labāk, lai visi ir apģērbti, ēdināšana pēc katras spēles un simboliska 30–50 eiro prēmija, degvielas kompensācija.
Kristeram Ķeķim piesaistīji individuālo sponsoru?
Tas Latvijā ir liels retums, bet ļoti labs variants. "Brūzilu liellopa" īpašnieks nāk pie manis trenēties, pats spēlējis basketbolu. Kristers ir mans audzēknis, trīs gadus bija Itālijā, atgriezās un vēl grib spēlēt. Sarunājām, ka viņš it kā strādā pie viņa, oficiāli maksā algu, un, ja vajag, tad palīdz gaļu izvadāt, bet tas ir ļoti reti.
Šī bija pirmā sezona. Vai attaisnojās? Biju gaidījis vairāk, varbūt spiediens par lielu.
Viņš trenējas divas reizes dienā, vienīgais komandā tādā režīmā, bija plāns, ka Robertam Smildzējam arī sameklētu pusslodzes darbu, bet grūti atrast, viss balstās uz čomiskām attiecībām. Vietējos uzņēmējus tie reklāmas baneri hallē neinteresē, viņu palīdzība ir tikai labas gribas žests.