7.3 °C
"Par ko jūs aplaudējāt? Jūs aplaudējāt par to, ka mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem degvielas cenas papildus tirgus cenai pieaugs par vairāk nekā 30 centiem," tā kaismīgi 9. oktobrī no Saeimas tribīnes kolēģus uzrunāja opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Tikko ar 51 balsi bija pieņemti grozījumi "Piesārņojuma likumā". "Ja pieņems Transporta enerģijas likumu, kas ir saistīts ar šiem pārējiem, mēs redzam – ar 2027. un 2030. gadu dīzeļdegvielas cena pieaugs par 37 centiem litrā," brīdināja Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Ja vēl pieskaita akcīzes palielinājumu nākamgad, tad, pieplusojot 40 centus pie pašreizējās degvielas cenas, iznāktu, ka uzpildes stacijās tā pārsniegtu divus eiro.
"Informācija par strauju degvielas cenu pieaugumu saistībā ar "Piesārņojuma likumu" ir nepatiesa," nākamajā dienā to noraidīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministrs savu sakāmo attiecināja uz šo un nākamo gadu, bet opozīcijas deputāti un nozare – uz laiku pēc 2027. gada, kad tiks iedarbināta emisijas tirdzniecības sistēma ETS2 (saīsinājums no "Emissions Trading System"). Kādi tad būs skaitļi uz degvielas uzpildes staciju lampiņu tablo 2030. gadā?
Zaļā migla
Dodos uz Klimata un enerģētikas ministriju pie Kaspara Meļņa. Ceru saņemt prognozi par Zaļā kursa diktētajām degvielas cenām. Vaicāju par 40 centu iespējamo sadārdzinājumu.
"Tā ir tīrā spekulācija ar skaitļiem! To neviens nevar pateikt, kad tieši sāks darboties ETS2 sistēma un cik tajā brīdī maksās CO₂ kvotas. Tāpat nav zināms, cik lielu apjomu kvotu valstij būs jāpērk. Tā vietā vairāk vajadzētu diskutēt par to, kā mazināt Latvijas atkarību no fosilās enerģijas! Katru dienu valsts 5–10 miljonus eiro iztērē gāzei, benzīnam un dīzeļdegvielai, un šī nauda aizplūst citu valstu ekonomikai. Vai mēs to mainām un attīstām savus zaļās enerģijas risinājumus, vai turpinām kā līdz šim?" atbild ministrs un sāk klāstīt par biodegvielas ražošanu, vēja un saules enerģijas izmantošanu un māju siltināšanu, par elektromobiļu priekšrocībām.
Pēc pusstundu garas zaļās pārliecināšanas mēģinu no ministra vēlreiz izspiest kaut aptuvenu degvielas sadārdzinājuma ciparu.
"Kurš var pateikt, kāda situācija būs 2030. gadā? Tā vietā tagad skaļi bļauj un mēģina sabiedēt cilvēkus!"
tā atbild Melnis. "Ne jau sabiedēt. Kad Saeimā izskata likumprojektu, tad svarīgi zināt tā ietekmi uz budžetu un patērētājiem," es iebilstu. "Viennozīmīgi!" viņš piekrīt. "Tad kāpēc jūs nevarat pateikt, kā tas ietekmēs patērētājus?" vēlreiz mēģinu. "Cilvēki no tribīnes atļaujas salīdzināt nesalīdzināmas lietas: ilgtermiņa siltumenerģijas cenu vienā valstī ar mēneša cenu citā valstī. Es nosaucu argumentus, kāpēc skaitļus nevaram nosaukt." Viņš piebilda, ka ministrija esot rēķinājusi un ir arī optimistiskā scenārija skaitļi, bet pat tos negrib nosaukt.
Piepukšķinātā gaisa nodoklis
Kas ir šis biedējošais ETS2? Vissaprotamāk un asprātīgāk šo kvotu nodokli saziņas vietnē "X" izskaidrojis Guntars Vītols: "Tu ielej bākā 1 litru benzīna, kurš sver mazāk par kilogramu, un, fokus pokus, rodas 2,3 kilogrami CO2. Trīsreiz vairāk. Kā tā var būt? Nu tā, ka degviela ir pamatā ogleklis. Benzīnā tas ir savienojumā ar ūdeņradi C8H18 jeb tā sauktais oktāns. Sadegot degvielai, tas oktāns pārtop par CO2 (ogļskābo gāzi) un H2O (ūdeni). Par to CO2 tad tev tagad pienāksies sods, kilogramos vairāk par to, ko ielej bākā. Degvielas C pieskaita skābekli O2 un litrs pārtop par 2,3 kg soda.
Kā strādā tukša gaisa nodoklis? Tas viss sākas ar tā sauktajām kvotām. Kvotas ir līdzīgi kā nauda – izdrukā naudaszīmi un uzraksti virsū ciparu. 50 vai 100 eiro. Kvotas izsaka tonnās, nevis eiro. Ja litrs benzīna ir 2,3 kilogrami, tad viena kvota atbilst ogļskābās gāzes radīšanai no aptuveni 430 litriem.
