Decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza trīs grādus, kas ir četri grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Zemākā gaisa temperatūra bija -7,7 grādi 13. decembrī Alūksnē, savukārt maksimālā temperatūra mēneša vidū bija +9,4 grādi 11. decembrī Daugavpilī. Vidējais nokrišņu daudzums decembra otrajā dekādē bija 16,2 milimetri jeb 96% no normas. Visvairāk nokrišņu – 30,5 milimetri – bija Ainažos, bet vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur reģistrēti 9,4 milimetri nokrišņu.
Šajā nedēļā Latvijā kļūs vēsāks, taču aukstums nebūs noturīgs un arī ievērojama sniega sega neveidosies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa, un pāris dienu gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts tumšajā laikā termometra stabiņam noslīdot līdz pat -8…-10 grādu atzīmei, taču šāda gaisa temperatūra nebūs noturīga. Laikam saglabājoties pārsvarā sausam, neveidosies ievērojama sniega kārta.
Otrdiena izcelsies ar manāmi zemāku gaisa temperatūru nekā līdz šim – minimālā gaisa temperatūra naktī un maksimālā dienā Latvijas rietumos būs +1…-4 grādu robežās, taču austrumos būs vēl par dažiem grādiem vēsāk – -5…-10 grādi. Trešdien diena un arī Ziemassvētku vakars aizritēs ar mierīgiem laika apstākļiem – laiks būs mākoņains, bet bez nokrišņiem. Tomēr arī valsts rietumos gaiss kļūs aukstāks – minimālā gaisa temperatūra naktī visā valstī būs -3…-8 grādi, turpretim dienā būs -2…+3 grādi.
Ziemassvētku dienās nokrišņi Latvijā nav gaidāmi, tomēr debesis lielākoties aizklās mākoņi. Vēl naktī uz 25. decembri daudzviet termometra stabiņš noslīdēs zem nulles, taču pēc tam, Latvijas teritorijā ieplūstot siltākai gaisa masai, temperatūra atkal paaugstināsies un pārsvarā saglabāsies 0…+5 grādu robežās, liecina LVĢMC prognoze.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1.3 °C





















































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


































