Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi kādam vīrietim 15 gadu brīvības atņemšanu un probācijas uzraudzību uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem par bijušās draudzenes nolaupīšanu un vairākkārtēju izvarošanu, pavēstīja prokuratūra. Notiesātais vīrietis ir Saeimas deputāta Jāņa Dineviča (ZZS) dēls Dāgs Dinevičs.
Papildus tiesa nolēma piedzīt no apsūdzētā par labu cietušajai kaitējuma atlīdzību 56 805,75 eiro apmērā, kā arī valsts labā — 4340 eiro, kas iepriekš cietušajai izmaksāti kā valsts kompensācija.
Saskaņā ar apsūdzību vīrietis 2023. gada pavasarī,
ignorējot tiesas noteikto aizliegumu tuvoties bijušajai draudzenei, ieradās pie viņas dzīvesvietā, kur sievieti piekāva un izvaroja.
Pēc tam, pielietojot fizisku spēku, viņš sievieti nolaupīja un ar automašīnu nogādāja Lietuvā, kur divu dienu garumā turēja ieslēgtu viesnīcā. Šajā laikā vīrietis cietušo vairākkārt seksuāli izmantoja.
No gūsta sievietei izdevās izrauties, pateicoties viesnīcas darbinieku palīdzībai — viņa par nolaupīšanu paziņoja brīdī, kad apsūdzētais īslaicīgi bija pametis viesnīcas numuru.
Kopumā vīrietim tika izvirzītas apsūdzības par 21 noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret šo sievieti, tostarp arī par vairākiem pārkāpumiem, kas izmeklēšanā atklāti un notikuši vēl pirms nolaupīšanas.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais savu vainu noliedza, apgalvojot, ka notikušais esot bijis vien ģimenisks konflikts.
Prokurors uzsvēra, ka tiesas lēmums piemērot maksimāli bargu sodu kalpo kā skaidrs signāls par šādas rīcības nepieļaujamību.
Rīgas pilsētas tiesā turpinās arī krimināllieta, kurā Dāgs Dinevičs apsūdzēts par piesavināšanos. Lieta tiesā atrodas jau vairākus gadus.
Apsūdzībā norādīts, ka Dinevičs, būdams persona, kurai uzticēti uzņēmuma naudas līdzekļi, no 2012. gada 5. marta līdz 2016. gada 5. jūlijam vairākkārtīgi bez tiesiska pamata un attaisnojuma dokumentiem izņēma un piesavinājās uzņēmumam piederošus līdzekļus kopumā 505 712 eiro.
Dinevičs agrāk bija uzņēmējs, piemēram, īpašnieks jogurta ražotājā SIA "Gosupi", taču patlaban, pēc publiski pieejamās informācijas, viņam nav aktīvu uzņēmumu.
Iepriekš Dinevičs ir bijis saistīts arī ar citām krimināllietām. 2005. gada martā viņš nonāca tiesas priekšā par to, ka sadūris SIA "Consena plus" bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Tolstiku. Dinevičs tolaik bija šī uzņēmuma līdzīpašnieks, un konflikts starp abiem izcēlās personisku attiecību dēļ.
2015. gadā Ogres novadā Kriminālpolicija sadarbībā ar pretterorisma vienību "Omega" veica operāciju, kuras laikā tika atbrīvota it kā nolaupīta sieviete, un Dinevičs tika aizturēts. Vēlāk šis kriminālprocess tika izbeigts.
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.8 °C



























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
























