Latgales vēstniecības "Gors" nodošana nomā ir tikai viens no variantiem, pie kuriem strādā darba grupa, savā iknedēļas tiešraidē sociālajos tīklos paziņoja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV).
Viņš apgalvoja, ka sabiedrība tiek maldināta, jo neviens neesot grasījies "atdod" "Goru" vai mainīt tā funkcijas. Tieši otrādi, mērķis esot uzlabot koncertzāles darbu un saturu.
"Gora" nodošana nomā privātajam uzņēmuma ir tikai viens no variantiem, pie kuriem strādā darba grupa. "Mēs gribam maksimāli daudz variantu, jo runājam par to, lai uzlabotu saimniecisko darbību," sacīja pilsētas domes priekšsēdētājs.
Viņš apgalvoja, ka līdz šim neesot komentējis situāciju ap "Goru", jo medijos viņa sacītais tiekot sakropļots.
Bartaševičs arī izteica pateicību sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām, kas ir iesaistījušās diskusijā par "Gora" nākotni, jo no tās koncertzāle tikai iegūs.
Otrdien plkst. 11 pilsētas mērs arī rīkos preses konferenci saistībā ar plāniem attiecībā uz koncertzāli.
Jau ziņots, ka valdība pirmdienas sēdē nolēma pilnvarot Kultūras ministriju (KM) sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.
KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.
Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.
Pēc SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.
Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.
Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.
Pēc šī paziņojuma Latvijas Mūzikas padomē aģentūrai LETA uzsvēra, ka tā vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni. Turklāt padome uzskata, ka koncertzāle līdz šim spējusi piedāvāt augstvērtīgi kvalitatīvu māksliniecisko programmu, pilnvērtīgi izmantojot tās akustiskos risinājumus.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.6 °C
























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
























