Rezonansi sociālajos medijos raisījis kādas pasažieres stāsts par notikumu "VTU Valmiera" autobusa reisā no Rīgas uz Valmieru. "Facebook" ierakstā norādīts, ka aptuveni 80 gadus veca kundze netika izlaista Inciema pieturā un nakts vidū nonāca sarežģītā situācijā.
Kā raksta notikuma aculieciniece Ilze, 80 gadus vecā kundze autobusā bija iegādājusies biļeti līdz Straupei, jo vēlajā reisā Inciema pietura nav paredzēta. Viņa lūgusi autobusa vadītāju izlaist Inciemā, taču šoferis, atsaucoties uz noteikumiem, pieturai pabraucis garām.
Rezultātā seniore raudājusi, jo nespēja sazvanīt tuviniekus un rast risinājumu pašas spēkiem
Ieraksta autore radušos pārpratumu atrisināja pati, ļaujot kundzei pārnakšņot pie sevis.
Notikums raisījis diskusijas par sabiedriskā transporta noteikumu elastību un cilvēcīgu attieksmi pret pasažieriem, īpaši vēlās vakara stundās.
SIA "VTU Valmiera", reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, skaidro, ka
pasažiere, iekāpjot autobusā Rīgā, nebija informējusi autobusa vadītāju par vēlmi izkāpt Inciemā.
Uzņēmums norāda, ka reiss Rīga–Valmiera pulksten 22.50 ir ar samazinātu pieturvietu skaitu, ko apstiprinājusi Autotransporta direkcija, lai nodrošinātu ātrāku nokļūšanu galamērķī.
VTU uzsver, ka pasažieriem ir tiesības izkāpt arī netarificētās jeb pieprasījuma pieturās, taču par to autobusa vadītājs ir jāinformē laikus — biļetes iegādes brīdī vai pirms attiecīgās pieturas. Šajā gadījumā
pasažiere iegādājusies biļeti līdz Straupei un vēlāk Straupē — arī līdz Valmierai, tādēļ autobusa vadītājam neesot bijis pamata zināt par citu izkāpšanas vietu.
Uzņēmums norāda, ka autobusa vadītājs un VTU par radušos situāciju uzzinājuši tikai pēc ieraksta publicēšanas sociālajos tīklos. VTU pauž nožēlu par notikušo un uzsver, ka bez savstarpējas komunikācijas situāciju nebija iespējams savlaicīgi risināt.
Vienlaikus uzņēmums nosoda sociālajos medijos vērstos aizvainojošos un draudošos komentārus pret autobusa vadītāju, aicinot sabiedrību situācijas izvērtēt objektīvi. VTU pateicas pasažieriem, kuri nepalika vienaldzīgi, un aicina līdzīgās situācijās vispirms vērsties pie autobusa vadītāja, lai problēmu risinātu uzreiz.
Aptauja
Vai jūs piesprādzējaties, braucot autobusos un mikroautobusos?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.1 °C



































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)















































































































