Dziesmu svētki sāk dimdināt Rīgu. Gaidāma lieliska svētku nedēļa gan dalībniekiem, gan skatītājiem

No 5. jūlija līdz nākamajai svētdienai, 13. jūlijam, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā pulcēs vairāk nekā 38 tūkstošus dalībnieku, iedzīvinot latviešu kultūras visspēcīgāko, dziļāko un skaistāko tradīciju. Šajos svētkos populārākie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju kolektīvu nosaukumi ir "Spārni", "Cielaviņa", "Sienāzītis" un "Varavīksne", un kopumā svētku laikā notiks ap 30 dažādu lielu un mazu kultūras notikumu, no kuriem daudzi, īpaši Vērmanes dārzā, būs pieejami bez maksas.

"Latvijas Avīzei" nesen bija iespēja uzzināt, kā svētkiem sagatavojusies Rīcības komiteja un kādi padomi jāņem vērā dalībniekiem un viesiem. Pirmajos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1960. gadā kopumā piedalījās 9739 dalībnieki, bet šogad gaidāmi vairāk nekā 38 000, turklāt salīdzinājumā ar laiku pirms 55 gadiem ir mainījusies infrastruktūra, paradumi. Jāņem vērā arī dažādi drošības aspekti, turklāt svētki notiek pēc desmit gadus ilguša pārtraukuma, lielākā daļa svētku dalībnieku šāda mēroga svētkos vēl nekad nav piedalījušies. Apliecinot svētku rīkotāju gatavību, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver, ka pēdējo desmit gadu laikā pasaulē piedzīvotas lielas pārmaiņas, mainījušies arī paši bērni un "tas viss ietekmē Dziesmu un deju svētku rīkošanu. Protams, pamatoti būtu vaicāt, vai un kāpēc šie svētki mums joprojām vajadzīgi." Pirmkārt, tie uzskatāmi par daļu no 150 gadus senās Dziesmu svētku tradīcijas, kuras ilgtspēja ļoti atkarīga no tā, kā izglītības procesos tiek nodrošināta tradīcijas izpratne un kā jaunieši tiek iesaistīti tradīcijas izzināšanā un tālākā pārradīšanā. "Vienlaicīgi dalība svētkos bērniem un jauniešiem ir unikāla iespēja pieredzēt latviskās identitātes un vienotības spēku." "Varam būt pārliecināti – tāpat kā visi līdzšinējie svētki, arī šie nešaubīgi stiprinās tautas pašapziņu un pārliecību, ka mēs varam, un īpaši stipri esam tad, kad esam kopā," uzsvēra D. Melbārde.

Kā jūnija sākumā ziņoja LETA, XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas izmaksas palielinājušās līdz 14,26 miljoniem eiro. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šogad svētku rīkošanai sākotnēji bija paredzēti 9,89 miljoni eiro. Tomēr šī summa izrādījusies nepietiekama, jo dalībnieku skaits pārsniedzis sākotnējās rīkotāju prognozes. Papildu 640 986 eiro plānots novirzīt dalībnieku drošības un labsajūtas nodrošināšanai. Finansējums paredzēts, piemēram, tehniskās drošības pasākumiem, dalībnieku izmitināšanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai un ēdināšanas vietu izveidei. Tāpat līdzekļi tiks izmantoti dalībnieku bezmaksas pārvadājumiem Rīgas sabiedriskajā transportā un atkritumu savākšanai un šķirošanai svētku norises vietās. Protams, diezgan savdabīgi skan tas, ka izmaksu pieaugumu veicinājusi arī augstā skatītāju interese, tomēr nekādu izbrīnu neraisa, ka tikpat lielu ieguldījumu tajā sniedzis māksliniecisko risinājumu sadārdzinājums, kas vienmēr veido šo svētku un citu  pasākumu galveno izmaksu daļu. Papildu 587 243 eiro plānots novirzīt skatuviskās dejas lieluzveduma īstenošanai "Xiaomi Arēnā", mūsdienu deju izrādei Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, profesionālās izglītības iestāžu programmai "Radi, rādi, raidi!", kā arī Mežaparka Lielās estrādes un citu norišu vietu infrastruktūras nodrošināšanai. Vēl papildu 118 092 eiro novirzīs piekļūstamībai, ilgtspējai un biļešu tirdzniecības pakalpojumam. Lai nodrošinātu svētku kvalitatīvu norisi, no ministrijas iekšējiem resursiem novirzīti papildu 1,3 miljoni eiro. Ieņēmumus no biļešu pārdošanas lēš 2,1 miljona eiro apmērā. Papildu 650 000 eiro finansējumu IZM novirzījusi no šogad ietaupītajiem līdzekļiem, kas sākotnēji bija paredzēti studējošo un studiju kreditēšanai, savukārt vēl 696 321 eiro – no dotācijām, kas bija paredzētas brīvpusdienām 1.–4. klašu skolēniem.

Biļetes uz dažiem koncertiem vēl ir

Koncertos  "Daugavas" stadionā  kopā ar 14 svētku virsvadītājiem deju rakstus izdejos vairāk nekā 17 000 tautas deju dejotāju. Kā apliecina deju lielkoncerta "Es atvēru laimes dārzu" māk­slinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale, pēdējo divu gadu laikā stadiona laukumi  labiekārtoti, paplašināti, turklāt segums izlīdzināts tā,  lai dejotājiem būtu iespējami ērti. "Daugavas" stadiona šī brīža infrastruktūrā  mēs varam mēģinājumos strādāt vienlaicīgi  trīs deju laukumos." Lielkoncertā "Es atvēru laimes dārzu" paredzēta īpaša dzīvā scenogrāfija ar aptuveni 1400 dalībniekiem, kuri lielkoncerta laikā veidos dzīvās ainas jeb dzīvās bildes. "Tā būs milzīga liela un spēcīga atbalsta sajūta, jo tribīnēs atradīsies gan dejotāju vecāki, gan tie dejotāji, kas nepiedalās pamatprogrammā. Un šķiet, ka mums visiem kopā izdosies uzburt tādus skaistus un brīnišķīgus svētkus. Savukārt Mežaparka lielajā estrādē  dziedās vairāk nekā 11 000 kordziedātāju no  301 kora. Noslēguma koncerta "Te Aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols uzsver, ka pirmo reizi ģenerālmēģinājumu aicināti noskatīties arī visi tie Dziesmu svētku dalībnieki, kuri nepiedalās Noslēguma koncertā, kā arī pēc tam sestdienas vakarpusē piedalīties kopējā sadziedāšanās pasākumā, tāpat kā tas būs arī svētdienā pēc Noslēguma koncerta.

Ceturtdien "Biļešu paradīzes" vietnē vēl bija pieejamas biļetes uz skatuviskās dejas lieluzveduma "Viedvasara" koncertu (sestdien, 5. jūlijā, "Xiaomi Arēnā"), tautas mūzikas koncertu "Dižā skaņrakstā" (pirmdien, 7. jūlijā, VEF Kultūras pilī), kokļu mūzikas koncerta "Dzīslojums" ģenerālmēģinājumu un koncertu (otrdien, 8. jūlijā, Dailes teātrī), simfoniskās mūzikas koncertu "Daudzskanīgais debesjums" (otrdien, 8. jūlijā, "Xiaomi Arēnā") un citiem notikumiem. Biļetes bija pieejamas arī uz Noslēguma koncerta "Te Aust" ģenerālmēģinājumu (sestdien, 12. jūlijā, Mežaparka estrādē). Kā atzīst svētku rīkotāji, šīs biļetes kļuvušas pieejamas tāpēc, ka daļa svētku dalībnieku, kuri nav iesaistīti Noslēguma koncerta programmā, brauks mājup, neizmantojot piedāvāto iespēju noskatīties ģenerālmēģinājumu.   

Ko darīt, ja brokastis nav garšojušas?

Svētku Rīcības grupa, analizējot pēdējo Skolu jaunatnes svētku 2015. gada pieredzi un atziņas, īpašu uzmanību pievērsusi ēdināšanas jautājumam. Tāpat kā agrāk, valsts apmaksājusi trīsreizēju ēdināšanu dalībniekiem, deviņām svētku dienām izstrādāta vienotā ēdienkarte, kas balstīta sabalansēta uztura normās, pārtikas drošības aspektos, kā arī ēdinātāju resursos un kapacitātē.  Šogad ēdienkartē paredzētas arī uzkodas līdzņemšanai, ja bērns nepaspēj paēst skolā vai skolas ēdiens nešķiet "tik ļoti labs".

Izstrādāti trīs ēdienkaršu veidi – pamatēdienkarte tiem bērniem, kas pārtikā lieto gaļas ēdienus, veģetārā ēdienkarte un arī speci­ālo diētu ēdienkarte, jo arī tā no bērnu labbūtības viedokļa mūsdienās ir būtiska.  Pamatā dalībnieku ēdināšana notiks izmitināšanas vietās, skolās, savukārt atsevišķās norises vietās – Mežaparkā un "Daugavas" stadionā – Rīgas un Pierīgas bērniem ēdināšana būs uz vietas.

"2015. gada svētkos daļai bērnu dažādas veselības problēmas radās, iespējams, no pārslodzes un negulēšanas, tomēr visbiežāk tas bija rezultāts tam, kas bija ēsts un dzerts. Operatīvajā vadības grupā analizējām un skatījāmies, kā šo situāciju mainīt, tāpēc viens no risinājumiem, kuru ieviesām: uz jebkuru pasākumu dalībnieki drīkst nest līdzi noteikta veida pārtikas produktus, gan augļus, gan cepumus, gan šokolādi un citus gardumus. Mēs tiešām aicinām vecākus ar bērniem par to runāt un viņus iedrošināt; ja  brokastis nav garšojušas, tad nav jāuztraucas, visu somā var ņemt līdzi uz pasākumiem un uzkost kaut vai dejas vai dziesmu starplaikā," teic XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Policija strādās pastiprinātā režīmā

Kā apliecina svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs, iesaistītie dienesti ir ar ļoti augstu gatavības pakāpi un gatavi iesaistīties arī dažādu krīzes situāciju risināšanā:  "Pēc 2018. gada, kad Dziesmu un deju svētku likumā tika ieviests operatīvās vadības grupas institūts, visi galvenie operatīvie dienesti darbojas nevis vienatnē, katrs par sevi, bet mēs  praktiski visus šos mēnešus gan tiešā klātienes formā, gan attālinātā veidā esam darbojušies kopā".

Svētkos strādās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), Valsts policija, arī Valsts drošības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Slimību profilakses kontroles centrs un arī Rīgas pašvaldības policija, kā arī Zemessardze, ļoti cieša sadarbība izveidojusies arī ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.

Noteikts, ka katriem desmit nepilngadīgajiem dalībniekiem jābūt vismaz vienam pilngadīgam pavadošajam. Arī visas pavadošās personas kļūst par svētku dalībniekiem un kopā ar bērniem pavada dienu un nakti; viņi būs pirmie, kas varēs redzēt un secināt, ja vajadzīga dienestu palīdzība.

Savukārt Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis uzsver, ka "Valsts policija ir gatava svētkiem.  Strādāsim pastiprinātā režīmā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, un policijas klātbūtne būs klātesoša absolūti visās pasākumu norises vietās."

Mediķi atradīsies sardzē

NMPD direktore Liene Cipule apliecina, ka dienests būs absolūti gatavs reaģēt uz jebkuru situāciju, kad vien bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, sākot no pirmās palīdzības un atbalsta pasākumiem līdz pat nopietnajiem negadījumiem, ja tādi tiešām kādam gadīsies. Tomēr arī mazākajiem dalībniekiem jāizprot pamatvajadzības – darba un miera režīms, pietiekama ūdens lietošana un regulāra ēšana. "Gadās, ka bērns jau sajūt kaut kādas veselības problēmas, viņam ir slikti, bet viņš baidās ko pateikt vai baidās pat ieminēties, jo liekas, ka radošais uzdevums ir augstāks par visu, tāpēc turpina dziedāt vai dejot.  Mums ir jāspēj bērniem iegalvot, ka, sajūtot kādas veselības problēmas, nekavējoties jāreaģē, kamēr vēl varam tās novērst un nav notikusi kāda trauma." Šajos svētkos esot  palielināts atbalstošais personāls un atbilstoši bērnu vajadzībām mainīts  arī darba režīms. "Tiešām ceram, ka satikšanās ar mazajiem dziedātājiem un dejotājiem nebūs biežas, vienīgi gribu teikt, ka tiem bērniņiem, kuriem ikdienā jālieto medikamenti, tie noteikti jāņem līdzi un par tādu medikamentu esamību jāinformē atbalstošās personas."

Vai galvaspilsēta gatava?

Svētku laikā, protams, Rīgā neizvairīties no lielākiem sastrēgumiem. Tomēr, kā uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, Rīgas pašvaldībai svarīgi ir panākt, lai "visi bērni Rīgā justos gaidīti, mīlēti un, pats galvenais, justos un būtu drošībā". Rīgas pašvaldība no savas puses apņēmusies 52 izglītības iestādēs, kur svētku dalībnieki tiks izmitināti,  nodrošināt izguldīšanu, labierīcības, internetu, dežurantu 24 stundas diennaktī, kā arī dzeramo ūdeni. Lange īpaši uzsver, ka Rīgas "krāna ūdens ir kvalitatīvs un to var droši dzert, nav speciāli jāiet uz veikalu un jāpērk veikala ūdens". Vienlaikus arī svētku lieldraugs "Rimi" nodrošinās, ka dalībniekiem būs pieejami 467 000 ūdens pudelīšu. Svētku mēģinājumos būšot iekļautas arī īpašas ūdens dzeršanas pauzes, lai  bērni varētu padzerties, atpūsties, uzņemt spēkus un būt gatavi gan mēģinājumiem, gan skaistajam koncertam. "Rimi" kopā ar studiju "Mute" arī radījuši ūdensvārdus ar īpašu mūziku, kā arī dejas soļus: "Vai saule spīd,/ Vai lietus līst,/ Ir rīts vai vakars/ Tev ūdens vajadzīgs!"

Arī Inga Vasiļjeva vēl un vēlreiz aicina dalībniekus arī pašus parūpēties par vairākkārt uzpildāmām ūdens pudelēm, turklāt katram gadījumam ņemt līdzi arī lietusmēteļus.

Visiem dalībniekiem nodrošinātajās kartēs integrēts bezmaksas Rīgas satiksmes e-talons, kā arī tiek lūgts dažādām situācijām un operatīvai saziņai uzrakstīt atbildīgās pavadošās personas telefona numuru.  Mazākajiem svētku dalībniekiem, kā arī mazākajiem skatītājiem tikšot piedāvātas arī baltas aprocītes, kur uzrakstīt vecāku kontaktinformāciju.

Piekļūstamība šajos svētkos pārdomāta no ļoti dažādiem aspektiem,  palīdzējušas arī organizācijas, kas pārstāv  cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Piemēram, Mežaparka estrādē tikšot nodrošināts tulkojums zīmju valodā un īpaši pielāgotajos informācijas centros būs pieejamas  audiālās cilpas, un visās norises vietās būs pieejamas sēdvietas cilvēkiem ratiņkrēslos. Mežaparkā būs pieejams arī īpašs transports, kas no noteiktām vietām aizvadīs cilvēkus ar pārvietošanās problēmām gan uz, gan no estrādes.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumu izlase: 4.–7. jūlijs

• Piektdiena, 4. jūlijs, plkst. 10 – apmēram 18, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā – Koru konkursa fināls, kurā piedalīsies 77 Latvijas izglītības iestāžu labākie kori ar 3620 dziedātājiem četrās kategorijās: zēnu kori, 4.–9. klašu kori, 5.–12. klašu kori un jauktie kori. Konkursā noteiks Lielās balvas ieguvēju, kuru paziņos Noslēguma koncertā. Katrs kora kolektīvs konkursā izpildīs trīs dziesmas: obligāto dziesmu, kas balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā (daudzbalsīga dziedāšana bez instrumentāla pavadījuma), izlozes dziesmu no svētku repertuāra un brīvas izvēles dziesmu. TIEŠRAIDE: LTV1 un LTV7.
• Sestdiena, 5. jūlijs, plkst. 12–13.45, "Xiaomi Arēnā" – skatuviskās dejas uzveduma "Viedvasara" ģenerālmēģinājums. Šis ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Iestudējuma deju saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt ekrānos redzamie jauniešu vasaras piedzīvojumi atgādinās par mūsdienu sadzīvi un laikmeta tikumiem. Lomās: Elīna Dzirkale, Kārlis Liepa, Miķelis Millersons, Lote Mustermane, Viktorija Volnere, Indra Burkovska, Andris Bulis, Jānis Skanis. Mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori – Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti – Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Režisore: Diāna Kaijaka. Stāstu izdejos ap 3300 dejotāju no 152 deju kolektīviem 1.–12. klašu grupās. Koncerts – "Xiaomi Arēnā", 18–19.45. TIEŠRAIDE: LTV1.
• Svētdiena, 6. jūlijs, plkst. 12–13.45, Viesturdārzā – Godināšana un novadu satikšanās. Mirklis, kurā simboliski satiksies visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri, tāpat kā svētku dalībnieki, mērojuši ceļus no visas Latvijas. Mākslinieciskā vadītāja – Inga Cimiņa, režisors – Juris Jonelis, scenogrāfe – Maija Rozenfelde.
• Svētdiena, 6. jūlijs, plkst. 20–21.30, Rīgas Domā – Garīgais koncerts. Koncertā piedalīsies Dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris "Vivace", Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris "Nošu planētas", Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Mūziķi: "Xylem Trio" – Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti), Oskars Petrauskis (saksofoni), Rihards Zaļupe (sitam-instrumenti), Edvards Muzikants (sitaminstrumenti), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles). Programmā iekļauti latviešu mūzikas klasiķu darbi, īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mākslinieciskais vadītājs: Gints Ceplenieks. TIEŠRAIDE: "REplay.lv" un plkst. 21.35 LTV1.
• No pirmdienas, 7., līdz svētdienai, 13. jūlijam – svētki Vērmanes dārzā. Tie tiks atklāti un diasporas kolektīvu koncerts izskanēs 7. jūlijā plkst. 19–21 uz Vērmanes dārza Lielās skatuves. Projekta vadītāja – Dace Jurka.  Plašo Vērmanes dārza programmu, kurā netrūks ne jauniešu teātra izrāžu, ne folkloras kopu uzstāšanās, sk. "nacgavilet.lv".
• Pirmdiena, 7. jūlijs, plkst. 19–20.30, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala – mūsdienu deju izrādes "Kastaņa puslode" ģenerālmēģinājums. Šis ir īpašs svētkiem radīts iestudējums ar horeogrāfiju, kura vēstīs stāstu par cilvēka ceļu šajā pasaulē, ar telpu, kas būs visa pasaule, ar oriģinālmūziku, kas piepildīs šo laiktelpu ar skaņām un noskaņām. Iestudējuma dalībnieki – deju kolektīvi no visas Latvijas – sadejosies vienotā uzvedumā, lai izceltu katra kolektīva stiprās puses. Mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa, režisore Dita Lūriņa-Egliena, komponiste Zane Dombrovska. Izrāde notiks otrdien, 8. jūlijā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā plkst. 14–15.30.
• Pirmdiena, 7. jūlijs, plkst. 18, VEF kultūras pilī – tautas mūzikas koncerts "Dižā skaņrakstā". Tā saturs ieslēgts rindiņās "Visu gadu dziesmas krāju/ Savā dižā skaņrakstā/ Nu atnāca Dziesmu Svētki,/ Nu dziesmiņas izdziedāšu." Piedalīsies mazie mūzikas kolektīvi – bērnu un jauniešu vokālie un instrumentālie ansambļi, kā arī kapelas no visas Latvijas. Režisors Mārtiņš Kagainis. TIEŠRAIDE: "REplay.lv" un LMT viedtelevīzijā plkst. 17.30, plkst. 21.35 LTV1.