Fog 4.3 °C
T. 29.10
Elva, Elvijs, Elvis, Laimis, Laimonis
SEKO MUMS
Reklāma
Alvis Hermanis.
Alvis Hermanis.
Foto: Ekrānuzņēmums/LTV

Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, kurš nule iznācis arī uz politiskās skatuves ar kustību "Bez partijām", raksturojot bēdīgo demogrāfisko stāvokli Latvijā, stāsta, ka 600 Ainažu iedzīvotāji nesen pārvākušies uz Somiju.

Reklāma

Ņemot vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pēdējos gados saskaitījusi ap 650 ainažnieku, rodas jautājums – vai šajā pilsētā tiešām atlikuši vairs tikai 50 cilvēku?

"Jo vairāk valdošo partiju finansētie mediji mūs apliks, jo vairāk tauta mums sekos. Jo tās ir dažādas realitātes. Ainažu skolotāja (kuras klasē beigušies bērni, jo 600 Ainažu iedzīvotāji nesen pārvākušies uz Somiju) dzīvo citā realitātē nekā Evika un viņas mediju armijas (LTV, radio, IR, NRA utt.) galvenās redaktores," tā 23. oktobrī Hermanis rakstīja "X" kontā. Runājot par Latvijas slikto demogrāfijas stāvokli, to pašu Hermanis atkārtoja intervijā LTV raidījumā "Kultūršoks" 24. oktobrī: "Man vakar viena sieviete teica, ka pēdējo gadu laikā no Ainažiem aizbraukuši 600 cilvēki uz Somiju. Tikai uz Somiju! [..] Tā tendence jau turpinās – valsts paliek aizvien tukšāka un tukšāka."

Reaģējot uz ierakstu platformā "X", kāds sociālo tīklu diskusijas dalībnieks citēja Limbažu novada mājaslapu (Ainaži administratīvi atrodas Limbažu novadā), kur par Ainažiem teikts, ka tur iedzīvotāju skaits ir 720, un pauž izbrīnu: "Un no tiem 600 prom uz Somiju…" Viņam piebalsoja žurnālists Dzintris Kolāts, kurš dzīvo Kuivižos Limbažu novadā: "Lūk, lūk! Maigi sakot, dīvaini... Atgādina šausmu stāstiņu par cilvēku pazušanu." Kolāts arī jautāja Hermanim: no kurienes tāda informācija par 600 emigrējušajiem ainažniekiem? Režisors uz to platformā "X" atbild, ka savu apgalvojumu esot balstījis kāda "ģimenes paziņas" sniegtajā informācijā, pieļaujot, ka iepriekš paša minētais skaitlis tomēr neatbilst patiesībai: "Iespējams, viņa domāja plašāku reģionu, Salacgrīvu ieskaitot. Pats neesmu gājis skaitīt. Savukārt pilnīgi droši zinu (jo pazīstu divas dakterītes no Rīgas Dzemdību nama), ka vecmātes un medmāsas tur tagad cīnās par klientēm. Jo mammas ar lieliem vēderiem tagad tur retums. Cilvēki Latvijā iet uz beigām."

Vēl kāds sociālo tīklu lietotājs vērsās pie Limbažu novada laikraksta "Auseklis" ar jautājumu par ainažnieku masveida pārvākšanos uz Somiju. "Labdien! Mūsu rīcībā šādas informācijas nav," atbildēja redakcija.

"Tā ir diezgan tāda tukša runāšana, tāda šaušana ar lielgabaliem pa zvirbuļiem. Kāpēc cilvēkiem stāstīt par vietējām norisēm kaut kādas pasakas vai nostāstus. Tas nekādā veidā nav nopietni ņemams un nopietni apspriežams jautājums," Hermaņa minēto faktu "Latvijas Avīzei" komentē "Ausekļa" redaktore Una Medne.

"Prominentām personām vajadzētu uzmanīgāk izteikties, nevis tā "demokrātiski" par visu ko pļāpāt. Iznāk tāda cilvēku kacināšana..."

Runājot par migrācijas tendencēm, Medne norāda, ka Limbažu novadā, tai skaitā Ainažos, ir līdzīga aina kā visā pārējā Latvijā, kur galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls ir nevis masveida emigrācija, bet dzimstības lejupslīde. Laikraksta redaktore arī apšauba, ka tieši Somija būtu galvenais mērķis tiem iedzīvotājiem, kas devušies prom: "Visticamāk, vairāk mūsu cilvēku strādā Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Dānijā vai Nīderlandē."

Vēl 650 ainažnieku

Ainažos šā gada sākumā dzīvoja kopumā 650 iedzīvotāji, tas ir tikpat, cik pērn. Kopš 2020. gada iedzīvotāju skaits te sarucis par 46. Bet pēdējo trīs gadu laikā ainažnieku skaits samazinājies par sešiem cilvēkiem. Pat ja pieņemtu, ka visi viņi būtu pārcēlušies uz Somiju, tas ir tieši simts reižu mazāks skaitlis, nekā sākotnēji pieminēja Hermanis.

Reklāma
Reklāma

Tiesa, līdzīgi kā visa valsts arī Limbažu novads un Ainaži grimst demogrāfijas bedrē. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālā statistika par Ainažiem, laikā no 2020. līdz 2025. gadam 75% jeb 497 iedzīvotāji turpina dzīvot esošajā teritorijā. Uz citu Latvijas teritoriju pārcēlušies 80 jeb 12% ainažnieku, bet uz dzīvi ārzemēs izceļojuši 23 (3%) Ainažu iedzīvotāju. Vienlaikus 103 cilvēki pēdējo piecu gadu laikā ir ieradušies uz dzīvi Ainažos, tai skaitā 79 pārcēlušies no kādas citas Latvijas teritorijas, bet 24 cilvēki – ieradušies no ārvalstīm. Minētajā laika nogrieznī Ainažos piedzimuši 12 bērni, kamēr miruši 59 ainažnieki.

Galvenais faktors – zemā dzimstība

Šā gada sākumā Limbažu novadā dzīvoja 27 613 iedzīvotāji, tas ir par 1097 cilvēkiem mazāk nekā 2020. gadā (28 710 iedzīvotāju) un par 3262 cilvēkiem mazāk nekā 2015. gadā (30 875 iedzīvotāji). CSP statistika liecina, ka no 2020. līdz 2024. gadam novada iedzīvotāju skaits saruka kopumā par 1238 cilvēkiem. Galvenais faktors bija zemā dzimstība iepretim mirstībai, veidojot negatīvu dabisko pieaugumu – mīnus 1362. Tikmēr migrācija novadā kopumā bijusi ar plusa zīmi, dodot klāt 124 iedzīvotājus. Laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam novadā atgriezušies 520 reemigranti.

No 2000. līdz 2025. gada sākumam Limbažu novadā 81% jeb 22 703 iedzīvotāji nemainīgi dzīvojuši tajā pašā teritorijā. Deviņi procenti jeb 2415 iedzīvotāju pārcēlušies uz dzīvi citviet Latvijā, bet 2633 (10%) cilvēki ieradušies uz dzīvi novadā no citām Latvijas vietām. Uz ārzemēm pēdējo piecu gadu laikā pārcēlušies 694 Limbažu novada iedzīvotāji (2%), bet no ārzemēm uz pašvaldības teritoriju pārcēlušies 796 cilvēki (3%). Jāpiebilst, ka piecos gados novadā piedzimuši 949 bērni, bet mirušo iedzīvotāju skaits ir gandrīz divarpus reižu lielāks (2317).

Piecos gados par vienu Jelgavu mazāk

Kaut Alvja Hermaņa sacītais, ka "600 Ainažu iedzīvotāji nesen pārvākušies uz Somiju", ir ļoti apšaubāms fakts, tomēr viņa paustās bažas par to, ka Latvija slīgst demogrāfiskā bedrē, ir pamatotas un nav arī nekas jauns... Šā gada sākumā Latvijā kopumā bija 1 860 565 iedzīvotāji, – liecina CSP dati. Tas ir par nepilniem 50 tūkstošiem cilvēku jeb gandrīz par veselu Jelgavu mazāk nekā 2020. gadā. Dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos piecos gados (2020.–2024.) valstī nokrities zem mīnus 70 tūkstošiem. Šīs vasaras jūlijs bija pirmais mēnesis kopš 2024. gada oktobra, kad Latvijā piedzimuši vairāk nekā tūkstotis bērnu (reģistrēti 1103 jaundzimušie). Pērn oktobrī tika reģistrēti 1020 dzimušie, bet turpmākajos mēnešos jaundzimušo skaits nesasniedza tūkstoti.

Migrācijas saldo pēdējos piecos gados kopumā bijis pozitīvs – plus 11 233. Taču jāņem vērā, ka to pamatā ietekmējis 2022. gada imigrācijas vilnis (ieradās daudz Ukrainas bēgļu), un turpmākajos gados atgriežas ierastā tendence, kad valsti pamet vairāk iedzīvotāju nekā tajā ierodas. 2023. gadā migrācijas saldo bija mīnus 3123, bet pērn – mīnus 4236.

Pērn Latvijā no ārvalstīm iebrauca kopumā 14 701 cilvēks: 27% ieradās no ES valstīm; 21% – no ES kandidātvalstīm un tikpat no NVS valstīm; 3% – no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice); 28% – no citām valstīm. Savukārt 2024. gadā no Latvijas izceļoja 18 937 iedzīvotāji: vismazāk pārcēlās uz NVS valstīm (4%); 46% izbrauca uz ES; 26% – uz kādu no ES kandidātvalstīm; 8% – uz EBTA un 16% – uz citām valstīm.

Latvijā pēdējā gada laikā mēnesī piedzimst mazāk par tūkstoš bērniem, tikai vasarā – jūlijā un augustā – jaundzimušo skaits pārsniedza tūkstoti mēnesī.

Cik latviešu Somijā?

Uzreiz jāteic, ka Somija nav populārākais galamērķis, uz kuru pārceltos Latvijas pavalstnieki. 2024. gadā uz dzīvi Somijā ieceļoja kopumā 63 965 ārvalstnieki, liecina Somijas statistikas dienesta dati. Un pērn no Latvijas šajā valstī ieradušās 380 personas. Pagājušā gada izskaņā Somijā kopumā saskaitīti 4705 mūsu valsts pavalstnieki. 

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) publicētajiem datiem, Latvijas pilsoņu emigrācija uz ESAO valstīm 2022. gadā palielinājusies par 6%, sasniedzot 12 tūkstošus. 

Aptuveni 24% no šīs grupas migrēja uz Vāciju, 14% uz Nīderlandi, 10% uz Norvēģiju, ap 9% uz Zviedriju, kam seko Somija (ap 6%).

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas datiem, ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 420 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju, ietverot tautiešus, kas izceļojuši no Latvijas teritorijas vairākos emigrācijas viļņos kopš 19. gadsimta beigām, tostarp nesenās emigrācijas laikā izbraukušos Latvijas valstspiederīgos, kuri uztur saikni ar Latviju. Šobrīd lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā un Spānijā.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma