4.1 °C
Latgales vēstniecība "Gors" ir nozīmīgs latviskās un latgaliskās identitātes centrs, kam jāpaliek publiskā pārvaldībā. Šo jautājumu prezidents pārrunājis ar kultūras ministri Agnesi Lāci (P), liecina viņa ieraksts sociālās tīklošanās vietnē "Facebook".
Rēzeknes pašvaldība pēc veiktā funkciju audita izvērtē iespējas mainīt "Gora" pārvaldības modeli, lai mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijām un palielinātu pašu ieņēmumus. Tiek analizēts gan līdzšinējais kapitālsabiedrības statuss, gan alternatīvas — iestādes vai cita pārvaldības forma.
Pašvaldība norāda, ka katru gadu koncertzālei piešķir finansējumu, vienlaikus sagaidot efektīvāku darbību un lielāku finansiālo neatkarību.
Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs pieļāvis arī iespēju telpas iznomāt privātam pasākumu rīkotājam.
Tikmēr Latvijas Mūzikas padome uzsver, ka vēlas iesaistīties diskusijā par "Gora" nākotni, norādot — koncertzāle līdz šim piedāvājusi augstvērtīgu māksliniecisko programmu un ir stratēģiski svarīga reģionālo koncertzāļu tīkla daļa. Padome atgādina, ka "Gora" darbība tiek atbalstīta arī ar valsts budžeta līdzekļiem caur Valsts kultūrkapitāla fondu.
Kultūras ministrija savukārt skaidro, ka
"Gors" izveidots ES fondu programmā kā viens no nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālajiem kultūras centriem. Valsts tā izveidē investējusi 8,3 miljonus eiro,
nodrošinot arī turpmāku atbalstu profesionālās mākslas pieejamībai reģionā.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem koncertzāles apgrozījums 2024. gadā bijis gandrīz 892 tūkstoši eiro, bet gads noslēgts ar nelieliem zaudējumiem. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes pašvaldība.
Aptauja
Cik svarīgi jums ir žurnālistu un ekspertu komentāri/viedokļi, ko piedāvā LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
