Vidusskolas noslēdzošais gads daudziem prasa lielu piepūli, un ar to saskaras arī televīzijas šova "Ģimene burkā" dalībniece Estere Bindre. Mācoties tālmācībā, viņai priekšā stāv intensīvs posms – gatavošanās eksāmeniem. Pati Estere neslēpj, ka mācību process nenāk viegli, tomēr darbs rit pilnā sparā, bieži vien ievelkoties vēlās nakts stundās.
"Jūtos norakusies lapās. Cenšos visu saprast, kas ir jāizdara, jo termiņi iet uz beigām, bet, protams, ka es bišķi pahaltūrēju," atklāj jauniete. Viņa norāda, ka sabiedrībā pastāv nepareizs priekšstats par viņas attieksmi pret mācībām. Estere precizē savu studiju režīmu: "Ziniet, draugi – es sēžu un mācos – tikai es to daru pa naktīm, kad man neviens netraucē."
Lai sekmīgi nokārtotu gaidāmos pārbaudījumus, Estere apmeklē privātstundas, īpaši cītīgi gatavojoties pirms sava "visnemīlētākā" mācību priekšmeta – matemātikas. "Man besī matemātika. Pat matemātikas skolotāja pateica, ka man nav jāmāk matemātika – galvenais ir nolikt eksāmenu," viņa ar smaidu atzīmē.
Estere neizjūt īpašu interesi par ģeometriju: "Man nekad nav patikusi ģeometrija, jo tajā trūkst loģikas. Neesmu zubris, bet pieci, seši varu izvilkt." Viņa ir pārliecināta, ka pēc 12. klases matemātiskās zināšanas viņas turpmākajā dzīvē vairs nebūs nepieciešamas.
Aizkadrā Estere paskaidroja, ka lēmums par tālmācību vienmēr bijis apzināts: "Es vienmēr zināju, ka gribētu vidusskolu pabeigt tālmācībā. Man tas arī ir sanācis." Taču grūtības parādījušās brīdī, kad matemātikas uzdevumos līdzās skaitļiem parādījās arī burti. "Kamēr bija tikai skaitļi, viss bija kārtībā. Kolīdz parādījās burti un citas figņas, sākās sāpe. Es uzskatu, ka matemātiku man dzīvē nevajadzēs – ko aktieris darīs ar matemātiku?"
Neskatoties uz mācību izaicinājumiem, Estere mērķtiecīgi virzās uz aktrises karjeru. Vidusskolas eksāmenu periods ir klāt, bet viņa ir apņēmusies visu pabeigt un absolvēšanas svinībās stāvēt ar lepnu skatu.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.3 °C








































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



















































































































































































































