Latgales patriote, šova “Slavenības. Bez filtra” dalībniece Margarita Kolosova pavisam nesen pārsteidza ar negaidītu atzīšanos, ka ir iepazinusies ar jaunu vīrieti no Kazahstānas. Viņa ir sākusi palīdzēt vīrietim un viņa ģimenei finansiāli, kā arī plāno jauniegūto draugu jau drīzumā apciemot.
Margarita atklāj jaunas detaļas par savu jauniegūto draugu: “Mēs sākām kontaktēties augusta vidū, Mēs tā diezgan atklāti runājām – es par savu dzīvi, viņš par savu, arī par finansiālo stāvokli. Cilvēks man raksta Whatsapp, ka viņam ir tāds kauns kā vecim: “Es strādāju divos darbos, bet es nevaru atļauties nopirkt vecākajai meitai uz 1. septembri jaunus apavus.” Es tā padomāju – nu nepapīpēšu 3-4 dienas, bet izdarīšu labu darbu un nopirkšu bērnam krosenes.
Viņš man piezvanīja, blakus sēdēja meita, kura pilnīgi neticēja, ka var būt tā, ka kāds svešs cilvēks no malas iedod kaut kādu naudu. Es teicu, lai izvēlas, kādas grib, ka pasūtīsim. Neticēja bērns līdz pēdējam, līdz pat brīdim, kad viņai tās krosenes tika atvestas uz mājām. Man, protams, prieks. Kas tad ir tie 30–40 eiro? Es vairāk nopīpēju mēnesī, a te bērnam prieks.”
Viņa atklāj, ka Kazahstānā esot ļoti ticīgi cilvēki. Meitene esot teikusi, ka ģimene tik ilgi esot lūgusies, un beidzot viņu lūgšanas ir uzklausītas – Dieva atsūtījis tanti Margaritu. “Es viņiem saku – nē, skatieties uz otru pusi! Es no otras frontes, nekāds Dievs mani nav sūtījis! Un tā mēs sākām kontaktēties,” atklāj Margarita.
Viņa stāsta par vēl kādu situāciju, kad draugam bija nepieciešama palīdzība: “Viņš saka, ka mammai dzimšanas diena. Mamma laikam divus gadus vecāka par mani, dzīvo tālu. Viņš man piezvana un raud, ka gribētu apsveikt. [..] Es saku – atrodi tajā pilsētā kurjeru, kas nodarbojas ar ziedu pārdošanu, pasūtīsim ziedus, lai mammai aizved. Nopirkām mammai ziedus, aizsūtījām.”
Margarita piemetina, ka sākotnēji neviens nav zinājis, ka viņa sniedz palīdzību puisim no Kazahstānas. “Es tagad varbūt reizi mēnesī aizsūtu 20 einārus vai vēl kaut ko. Man uzreiz teica – tu esi muļķe, tevi izmanto,” atklāj viņa. Margarita stāsta, ka pret sūtīto naudu draugs izturas ļoti atbildīgi, sūtot atskaites, kā bērniem nopircis augļus un tamlīdzīgi.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.3 °C







































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




















































































































































































































