Pēc palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" līdera ierosinājuma "iesaldēt" ieročus Izraēla ceturtdien uzsvērusi, ka grupējums tiks atbruņots.
Ar ASV starpniecību panāktā pamiera vienošanās, kas stājās spēkā 10. oktobrī, apturēja karadarbību, kas sākās pēc "Hamās" sarīkotā slaktiņa Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī. Taču vienošanās ir trausla, un Izraēla un "Hamās" teju ik dienu apsūdz viens otru vienošanās pārkāpšanā.
Viens no "Hamās" līderiem Haleds Mešāls trešdien Kataras telekanālam "Al Jazeera" paziņoja, ka "Hamās" ir atvērts ieroču "iesaldēšanai" apmaiņā pret ilgtermiņa pamieru, bet noraida prasību atbruņoties.
ASV atbalstītā pamiera vienošanās paredz "Hamās" atbruņošanos.
Kāda Izraēlas valdības amatpersona ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka "saskaņā ar 20 punktu plānu "Hamās" nebūs nākotnes". "Teroristu grupējums tiks atbruņots, un Gaza tiks demilitarizēta," uzsvēra amatpersona.
Vienošanās sastāv no trim posmiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nesen norādīja, ka Izraēla ir gatava pāriet uz otro posmu, kas paredz Izraēlas armijas tālāku atvilkšanu no pozīcijām Gazas joslā un tās aizstāšanu ar Starptautiskajiem stabilizācijas spēkiem (ISF), kamēr "Hamās" savukārt noliktu ieročus.
Taču "Hamās" noraida prasību par atbruņošanos.
"Pilnīgas atbruņošanās ideja ir nepieņemama pretestībai. Tiek ierosināta [ieroču] iesaldēšana jeb uzglabāšana (..) lai sniegtu garantijas pret jebkādu militāru eskalāciju no Gazas ar Izraēlas okupāciju," trešdien pārraidītā intervijā izteicās Mešāls.
"Šī ir ideja, ko mēs apspriežam ar starpniekiem, un es uzskatu, ka ar pragmatisku amerikānisku domāšanu (..) par šādu vīziju var tikt panākta vienošanās ar ASV administrāciju," norādīja grupējuma līderis.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
8.3 °C




































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



















































































































































































































