Piezīmes par valodām; Cieņa pret latviešu valodu nav pretrunā valodu daudzveidībai

Latvija ir un būs zeme, kur mīt dažādas nacionālās un etniskās grupas. Valodu daudzveidību Latvijā regulē gan Satversme, gan Valsts valodas likums un citi normatīvie akti.

Tie nosaka, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valodas likuma 1. pantā norādītais mērķis ir nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Taču likuma mērķis ir arī nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā un reliģiskajā darbībā. Latvijā sabiedrība tā arī neoficiālajā saziņā lieto dažādas svešvalodas – angļu, vācu, poļu, ukraiņu, krievu un citas. Vai Hitlera un fašistu izraisītā kara dēļ lai nerunājam vācu valodā? Vai Putina un Krievijas fašistu izraisītā kara dēļ lai nerunājam krievu valodā? Krievu valoda ir viena no pasaulē plaši lietotajām svešvalodām, kuru lieto arī daļa Latvijas iedzīvotāju. Mēs pieņemam šo grupu iekšējo saziņu. Mana māte, kura 11 gadu vecumā 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīta no Abrenes uz Sibīriju, pēc atgriešanās Latvijā vēlējās šad tad parunāt krievu valodā, kā arī atsvaidzināt atmiņu ar vācu valodas vārdiem. Savdabīgas bija mātes valodas nodarbības ar ukraiņu kaimiņieni, kura runāja latviešu valodā, bet māte atbildēja krievu valodā. Kādā mēlē abas tagad sarunājas viņsaulē – nezinu. Šī viņu divvalodība mani izaicināja. Bet ne jau tāpēc māte man bija palīdzējusi skoloties augstās skolās, lai es nepārtraukti atgādinātu mātei par valsts valodu draudzīgā sarunā ar kaimiņieni. Tas arī tagad ir izaicinoši paust viedokli par krievu valodu.

Vēsture mums rāda, ka svešas varas nāk virsū un uzmācas ar svešu valodu. Okupanti nicina tautas, kuras pakļāvuši. Tāpat viņi nievā arī iekaroto valstu valodu.

 Latvijā vienmēr ir bijis jābūt modriem par valsts valodu. Kārlis Skalbe "Mazajās piezīmēs" rakstīja: "Kāpēc vācieši un krievi negrib lasīt ielu uzrakstus valsts valodā? Tāpēc, ka tā ir tautas valoda, un šī citreizējā aristokrātija tāpat nicina mūsu darba tautu, kā arī mūsu valsti."

Arī tagad latviešu valodas pastāvēšanas pamatproblēma ir sabiedrības divvalodība. Latvijā publiskajā vidē pastāv latviešu un krievu valoda, piemēram, darba tirgū un citur. Aprūpes centros, kur vairākums iemītnieku ir cienījamos gados, viņu dažādo valodu lietošanas paradumi vairs nemainīsies. Nebūtu vairs korekti pansionātu iemītniekiem uzspiest stingrus valodas normatīvus. Problēma ir arī angļu valoda. Māris Niklass pērn publikācijā "Kad aizvadīta Valsts valodas diena" "Latvijas Avīzē" rakstīja: "Nākamais bieds – mūsu jaunā paaudze, kura, gribēdama būt stilīga, starpbrīžos sarunājas angliski. Latviešu valodas skolotāji konstatējuši, ka konkursu darbos vismaz trešajai daļai darbu teikumu konstrukcijas veidotas pēc angļu valodas parauga."

Valodas ir vērtība, ne tikai likums. Ne jau valodas posta un naido pasauli. Valodas ir līdzeklis ļaužu saziņai. Tieši valoda padara iespējamu savstarpējo cieņu starp mums. Latvijas sabiedrība ir atbalstoša un pretimnākoša cilvēkiem, kuri vēlas iekļauties sabiedrībā un runāt latviski.