Dalībnieku skaits pārsniedz cerēto, bet izaicinājumu netrūkst; kas notiek pirms svētkiem?

Pēc desmit gadu pārtraukuma Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki atgriežas ar jaunām vēsmām un pārmaiņām. Pēc 2015. gada lielās ģībšanas un 2023. gada dzērienu ienešanas aizlieguma Vispārējos dziesmu un deju svētkos organizatori sola pārdomātāku pieredzi gan skatītājiem, gan dalībniekiem. "Kultūrzīmes" noskaidroja, kādas izmaiņas ir ieviestas Dziesmu svētku norisē, kad būs pieejamas biļetes, cik gatavi ir paši jaunie dziedātāji un dejotāji.

Bērnu skaits nav pašmērķis

Pagājušajā gadā ap šo laiku valdība un svētku organizatori bažījās par to, vai Mežaparka estrāde nepaliks tukša, jo pavasarī notikušās koprepertuāra pārbaudes skates raisīja satraukumu. Tajās piedalījās 164 kori ar 7000 koristiem – gandrīz uz pusi mazāk, nekā bija cerēts. Organizatoru sākotnēji cerētais 35 000 lielais dalībnieku skaits svētkos sāka šķist pārlieku optimistisks. XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva atzīst, ka pieredzētais tiešām raisījis pamatotas bažas, īpaši koru nozarē. Citās jomās šādu satraukumu nav bijis. Pēdējie klātienes svētki notika 2015. gadā, un desmit gadu pārtraukumu vēl vairāk ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas divus gadus būtiski apgrūtināja kolektīvu darbu. "Diemžēl daudzi bērni, kas tolaik pameta kolektīvus, vairs neatgriezās. Tas novērojams gan koros, gan deju kolektīvos."

Edgars Vītols.

Foto: Lita Millere/LETA / LETA

Tomēr pēc dalībnieku reģistrācijas 2024. gada oktobrī, kad pieteicās 309 kori ar 12 000 koristu un kopējais dalībnieku skaits pārsniedza 40 000, varēja atviegloti uzelpot. Noslēguma koncerta "Te-aust" mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Edgars Vītols norādīja, ka dalība skatēs bija brīvprātīga, tādēļ arī dziedātāju skaits tajās bija mazāks. Turklāt skatēs nepiedalījās zēnu kori.

"Kolektīvu reģistrācija oktobrī parādīja, ka interese pirmssvētku gadā ir ļoti liela. Šādu tendenci novērojam arī Vispārējos dziesmu un deju svētkos – interese palielinās tieši pirmssvētku gadā, un tas ir dabisks cikla process. Vienlaikus jāatceras, ka bērnu skaits kolektīvos vai Mežaparka estrādē nav pašmērķis. Būtiski, lai tie bērni, kas iesaistās Dziesmu svētku kustībā, to dara arī savā ikdienā. Dalībai mākslinieciskajos kolektīvos nevajadzētu būt tikai centieniem nokļūt uz svētkiem. Dziesmu svētku vērtība slēpjas ikdienas kopābūšanā – mēģinājumos, koncertos, izbraukumos un kolektīvā kā kopienā," uzsver I. Vasiļjeva.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane informē, ka šobrīd turpinās repertuāra apguves skates un vienlaikus norisinās dalībnieku reģistrācija. Precīzu dalībnieku skaitu varēs pateikt maija vidū, kad reģistrācija būs beigusies. Plānots, ka šovasar svētkos piedalīsies aptuveni 35 tūkstoši dalībnieku.

"Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, uz kuru šobrīd raugās visa izglītības sistēma, ir demogrāfiskā situācija. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas prognozēm, vairākās pašvaldībās un novados skolēnu skaits ap 2040. gadu var katastrofāli samazināties – līdz pat 60%. Šādas pārmaiņas var būtiski ietekmēt arī Dziesmu svētku tradīciju skolēnu vidū un ilgtermiņā visu kustības nākotni. Tas vairs nav tikai jautājums par bērnu ieinteresētību vai vēlmi piedalīties svētkos, bet gan par to, cik bērnu vispār būs skolu sistēmā nākamajās desmitgadēs," teic I. Vasiļjeva.

Tomēr, kā 2. maijā ziņoja LTV raidījums "Kultūršoks", arī šogad izskan vecāku neapmierinātība, ka ne visi bērni, kas piedalās skatēs – šajā gadījumā runa ir par koklētājiem, kuru lielkoncerta vieta Rīgā pārcelta no Ķīpsalas izstāžu zāles uz Dailes teātri ar krietni mazāku ietilpību –, tiek uz svētkiem, jo neatbilst kādiem kritērijiem, varbūt viņu sniegums nav visaugstākajā kvalitātē, vai tērpā vērojamas kādas kļūmes. Vecāki jautā – vai šie bērni, kuri nav ar mieru uzstāties Vērmanes dārzā, kā to piedāvā svētku organizatori, būs gatavi arī turpmāk iesaistīties dziesmu svētku kustībā, par ko tā uztraucas virsdirigenti. "Vai nav paradokss, ka bērni grib uzstāties, bet Rīgā vietas ir par maz?" jautā kāds sociālo tīklu lietotājs.

Vai dalībnieki ir gatavi

"Skatēs visvairāk izcēlās tas, ka bērni ne tikai spēj, bet arī patiesi vēlas dziedāt, un ne tikai Dziesmu svētku dēļ, bet vispār. Labā ziņa – 99% koru ir labi sagatavojušies, uzstājušies brīnišķīgi un snieguši lieliskus priekšnesumus. Rezultāti ir ļoti augsti. Jau esam apsprieduši, kuri kori varētu tikt izvirzīti un aicināti piedalīties skolēnu koru karos – koru finālkonkursā 4. jūlijā," stāsta E. Vītols. Izvēle neesot bijusi viegla – augstākās pakāpes ir sasnieguši daudzi kolektīvi un dominē pirmās pakāpes. "Nelielas bažas rada dziedāšana no galvas, taču vēl ir laiks, un līdz vasarai skolēni turpinās mācīties un atkārtot dziesmas," uzsver virsdiriģents. Lielāku sagatavošanos prasa "a cappella" skaņdarbi, taču tas vienmēr ir darba lauks, kurā iespējams pilnveidoties. Runājot par pārējām dziesmām, viņš norāda, ka tās vairs nerada problēmas nevienam: "Kad dziesma ir apgūta, tā arī skan. Vēlreiz pārliecināmies, cik izšķiroša loma ir koru diriģentiem, personībām, kas stāv korim priekšā. Ja tur ir profesionāls, talantīgs diriģents, tad skan visi – gan sākumskolas bērni, gan vidusskolēni."

"Uz repertuāru vienmēr skatās duāli: vieniem tas ir pieņemams, citiem – izaicinošs, un tā tas ir gan Vispārējos, gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Taču skates pierāda, ka repertuārs tiek apgūts veiksmīgi. Citiem muzikāli tas ir nedaudz sarežģītāks, taču tieši tas ļauj koriem augt un attīstīties. Pirms mēneša notika noslēguma koncerta modelēšanas pasākums ar vairākiem koriem. To vērtēja gan eksperti, gan paši jaunieši, kuri atzina, ka viņiem ļoti patīk koncertprogramma," norāda I. Vasiļjeva. Tā būs koncentrēta, nepārsniedzot divarpus stundas, izcelsies ar daudzveidību – "a cappella" dziedājumi mīsies ar instrumentālo pavadījumu, arī folkloras un pūtēju orķestru elementiem. Repertuārā iekļautas klasikas pērles "Gaismas pils", "Saule, Pērkons, Daugava", kā arī dziesmu popūrijs, kas sastāv no Trešās atmodas dziesmām – "Dzeguzes balss", "Zaļā dziesma", "Taisnība", "Gandrīz tautasdziesma" un "Nāc dejot".

Kaspars Ādamsons.

Foto: Zane Bitere/LETA / LETA

Arī virsdiriģents Kaspars Ādamsons norāda uz labu kopējo sagatavotību: "Ir dziesmas, ar kurām iet grūtāk, piemēram, Selgas Mences "Saulīte" vai Valta Pūces "Latvijai" sagādā piņķerus, un vēl ir nepieciešami uzlabojami. Problēmas parasti nav ar visu dziesmu kopumā, bet konkrētiem izaicinošākiem posmiem. Tad ir arī dziesmas, kas aizripo un skolēniem padodas vieglāk. Bet arī tad, ja uzstāšanās nav izdevusies tik droši vai veiksmīgi, dalībniekiem ir iespēja pārdziedāt. Arī no svētku organizatoru puses tiek darīts viss, lai ikvienam būtu iespēja parādīt sevi vislabākajā gaismā – ja pirmajā reizē tas neizdevās, tad dod vēl vienu iespēju."

I. Vasiļjeva slavē māksliniecisko vadītāju un virsdiriģentu Edgaru Vītolu, kuram bija liela loma svētku repertuāra veidošanā: "Viņa spēja saprast jauniešus, izvēlēties atbilstošas dziesmas un tās strukturēt vienotā, emocionālā stāstā – tas viss padara šo repertuāru par īstu meistardarbu."

Rīcību grupas vadītāja uzsver, ka arī deju kolektīvu sniegums ir ļoti augsts. Bērni dejo labi, un par to liecina fakts, ka 97% kolektīvu piedalīsies svētkos. Ir parādījusies jauna un interesanta tendence, ka pašvaldības skatēm piešķir svētku noskaņu, tās veidojot par ko līdzīgu deju svētkiem, nevis sacensībām.

Deju svētkos piedalīsies arī divi goda deju virsvadītājas Taisas Arumas mazbērni un trīs mazmazbērni. Ar gandarījumu viņa stāsta par Limbažu novada dejotāju panākumiem – visi, kas pieteicās, ir izvirzīti dalībai svētkos. T. Aruma saprot, cik grūti ir mazajiem dejotājiem, un tāpēc izsaka lielu atzinību visiem deju skolotājiem: "Bērniem ir jāiemāca precīzas pamatkustības, jāiedvesmo un jāaizrauj. Šie jaunie dejotāji vēl nav pilnībā nostiprinājuši raksturu un uzņēmību, un ir ļoti grūti ilgstoši dejot mēģinājumos skolas zālē, kad redzi, kā ārā citi bērni spēlējas." "Mūsu ir daudz, taču varētu būt vēl vairāk," viņa norāda, piebilstot, ka tas būtu bijis iespējams, ja kolektīvu vadītajiem būtu lielāks atbalsts: "Man ir palaimējies, ka visu manu garo mūžu varēju paļauties uz daudziem palīgiem. Tāpēc arī vienmēr varēju būt kopā ar saviem audzēkņiem svētkos."

Virsdiriģents Haralds Bārzdiņš par pūtēju orķestru sagatavotību teic: "Visi dara, ko var. Manuprāt, kvalitāte ar katriem svētkiem tikai pieaug – tā tam arī vajadzētu būt. Tas ir ilgu gadu darbs, nav tā, ka visi ir sasparojušies tikai uz šiem svētkiem. Kolektīvos ir atbildīgi bērni, kuri šo procesu uztver ļoti nopietni. Svētkus pasniedzam kā augstāko mērķi, uz ko jāvirzās. Agrāk repertuārs bija nedaudz "plakātisks", bet tagad ejam dziļāk gan satura ziņā, gan bērnu muzikālajā izaugsmē." Viņš norāda, ka vienmēr jau gribētos, lai atbalsts būtu nepārtraukts visus gadus, ne tikai mēnešus pirms svētkiem. Tāpat būtu nepieciešams vairāk piesaistīt pieredzējušus novadu virsdiriģentus, kuri ar savām zināšanām varētu palīdzēt jaunajiem kolēģiem. "Katrā novadā ir sava darba fanātiķi, un valdība šo lomu varētu veidot par reālu amatu," uzsver H. Bārzdiņš.

Nepieciešamas jaunas asinis

I. Vasiļjeva teic, ka kopumā visas pašvaldības ir ieguldījušas lielu darbu savu kolektīvu attīstībā – gan vizuālajā tēlā, gan repertuāra apguvē. Pašvaldību ieinteresētību apliecina arī tas, ka skates apmeklēja daudzi pašvaldību pārstāvji un skolu vadītāji. Žūrija skatēs novērojusi, ka parādās jauni, enerģiski diriģenti un deju pedagogi. "Tas ir ļoti cerīgs signāls, ņemot vērā iepriekš izskanējušās bažas par jauno vadītāju trūkumu. Ienāk spēcīga un motivēta paaudze, un daudzviet notikusi veiksmīga paaudžu nomaiņa. Labi, tradīcijām bagāti kolektīvi ir spējuši saglabāt kvalitāti arī ar jauniem vadītājiem, kas kliedē iepriekšējās bailes par kolektīvu ilgtspēju. Ir parādījušies jauni kori, kas mācību iestādēs dibināti pēdējo piecu gadu laikā. Neskatoties uz samēro īso laiku, šie kolektīvi jau demonstrē labu saspēli un muzikālo kvalitāti. Katrā novadā ir sastopami patiesi izcili kolektīvi – īstas pērles. Kā norādīja viens no ekspertiem, skatē izskanējis koris ar ideālu bērnu kora skanējumu, kādu viņš neesot dzirdējis vairākus gadus," stāsta I. Vasiļjeva.

Kaspars Ādamsons piekrīt, ka ir nepieciešamas jaunas asinis – tikai tā var domāt par svētku turpināšanos: "Katram, kas nāk pēc mums, jābūt vēl spēcīgākam un labākam. Domāju, ka arī skolēni citādi uztver diriģentu, kurš nāk ar jaunu enerģiju un vēlmi dot vairāk. Manuprāt, jaunākās paaudzes diriģenti bieži organiskāk tver mūsdienu estrādes tendences un ritmiskos elementus."

"Talantu kalve ir spēcīga, tradīcijas – stabilas, un es sveicu visus jaunos diriģentus! Taču jāliek izsaukuma zīme pie fakta, ka jauno pedagogu un diriģentu, kuri ir gatavi strādāt bieži vien par ļoti niecīgu atalgojumu, joprojām ir par maz. Daudzviet skolās, tostarp arī lielās un ne tikai reģionos, bet pat Pierīgas pilsētās, vispār nav koru. Tas ir signāls nākotnei, īpaši pēc svētkiem," spriež E. Vītols.

Vai svētkus vajag vēl vairāk birokratizēt

Kultūras ministre Agnese Lāce rosinājusi Latvijai mācīties no kaimiņiem igauņiem un veidot stabilu, vienotu biroju, kas nodrošinātu gan Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku, gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu. "Apvienošana ir ļoti nepieciešama," uzsver ministre, piebilstot, ka vienota modeļa izveide būtu saimnieciski pareizākais solis.

Vai vienota biroja izveide vēl vairāk nebirokratizētu kustību? "Mērķis ir birokrātijas mazināšana. Vienots birojs gan atbildēs par abu svētku rīkošanu, gan nodrošinās to pēctecību. Šobrīd svētkiem nepieciešamos iepirkumus, piemēram, dalībnieku ēdināšanai un biļešu tirdzniecībai, veic katru svētku rīkotāji atsevišķi. Izveidojot vienotu modeli, būtu viens skaidrs svētku rīkotājs, kurš veic gan savlaicīgu plānošanu, gan nodrošina savlaicīgu iepirkumu veikšanu," atbild A. Lāce.

I. Vasiļjeva uzsver, ka īpaši svarīga ir organizatoriskās pārmantojamības nodrošināšana no vieniem svētkiem uz nākamajiem. Šobrīd biroja izveide ir noteikta priekšlikuma līmenī, un tiks vērots, kā šis risinājums praksē attīstīsies. Skolēnu dziesmu un deju svētki ir cieši saistīti ar izglītības sistēmu, jo lielākā daļa dalībnieku nāk tieši no interešu izglītības programmām skolās. "Šī sistēma ir vienlaikus spēcīga un trausla, tāpēc nepieciešams rūpīgi izvērtēts un līdzsvarots organizatoriskais lēmums," tā I. Vasiļjeva.

Biļetes sāks tirgot maijā

Plānots, ka biļetes uz svētkiem sāks tirgot maija nogalē, kad būs noslēgušās repertuāra pārbaudes un būs zināmi visi svētku dalībnieki. Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs iegādāties līdz astoņām biļetēm. Biļetes iegādāties varēs gan internetā, gan biļešu kasēs – "Biļešu servisā" un "Biļešu paradīzē".

Biļešu cenas būs no 7 līdz 45 eiro. Dārgākās biļetes būs pieejamas tikai atsevišķos sektoros uz noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lielkoncertu Daugavas stadionā. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja pasākumos būs bez maksas, ja netiek aizņemta atsevišķa sēdvieta. Tāpat paredzēta 15% atlaide "Goda ģimenes" kartes īpašniekiem, personām ar invaliditātes apliecību un politiski represētām personām.

Uz noslēguma koncertu "Te-aust" Mežaparka Lielajā estrādē un tautas deju lielkoncertu "Es atvēru Laimas dārzu" Daugavas stadionā brīvā tirdzniecībā nonāks 88% biļešu. Ielūgumu skaits nepārsniegs 2%, savukārt iepriekšpārdošanā nonāks 10% biļešu.

Kā izvairīties no ģībšanas

2015. gada Skolēnu dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums palicis atmiņā ar vairāk nekā desmit ģībšanas gadījumiem. Septiņpadsmit bērni nonāca slimnīcā. Valdība ziņoja, ka ģībšanu izraisīja vairāki iemesli. Galvenais bija dienas režīma neievērošana, kas noveda pie skolēnu pārguruma. Netika ievērota iepriekš noteiktā ēdināšanas kārtība, piemēram, solītās siltās pusdienas aizstāja ar sausās pārtikas pakām. Tika novērota arī dehidrācija, kas liecina, ka dalībnieki nepietiekami dzēra ūdeni. Toreizējā Izglītības ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule norādīja arī uz straujo temperatūras maiņu. Kopumā tā gada jūlijā gaisa temperatūra bija zem vidējās normas, bet ģenerālmēģinājuma diena bija īpaši karsta.

Lai situācija neatkārtotos, toreiz sāka plānot nākamajos svētkos organizatoru sarakstā iekļaut arī galveno ārstu, kurš būtu atbildīgs par tūlītēju lēmumu pieņemšanu situācijās, kas saistītas ar bērnu veselību. "Otrs mūsu būtiskais priekšlikums ir izveidot operatīvās vadības grupu, kas arī apvieno visus dienestus, tostarp – ja uzrodas neparedzama vai praksē nebijusi situācija skolēniem. Šī operatīvā vadības grupa arī būtu tā, kas nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu līdzīgās situācijās," Latvijas Sabiedriskajiem medijiem 2015. gada septembrī uzsvēra E. Papule.

Šogad ir veiktas arī citas būtiskas izmaiņas: starp mēģinājumiem ieplānots četru stundu pārtraukums un mēģinājumu garums nedrīkstēs pārsniegt noteiktu laiku. Koncerta "Te-aust" ģenerālmēģinājuma dienā nenotiks rīta mēģinājums un bērniem būs iespēja atpūsties un pilnvērtīgi sagatavoties ģenerālmēģinājumam. Tāpat noslēguma koncerts nenotiks vēlu vakarā, bet sāksies pulksten 16 un ilgs divarpus stundas. Vispārējos dziesmu un deju svētkos 2023. gadā neizpratni dalībnieku vidū izpelnījās liegums mēģinājumu teritorijā ienest ūdeni, prasot pudeles izmest vai izliet pie ieejas. Šogad šis jautājums ir ņemts vērā un paredzēts, ka dalībnieki varēs ienest savus dzērienus un uzkodas, kas ātri nebojājas, piemēram, svaigus augļus, dārzeņus, žāvētus augļus, riekstus, kēksiņus, smalkmaizītes vai cepumus.

Lielajās norises vietās būs ūdens uzpildes stacijas un piedāvās ūdeni vienreiz lietojamās pudelēs. "Organizējot mēģinājumus, īpaši svarīgi ir parūpēties, lai bērni saņemtu nepieciešamo hidratāciju. Plānojam izkustināt bērnus, mudināt viņus padzerties mēģinājumu laikā un pauzēs," norāda I. Vasiļjeva.

Sākot no 2018. gada, visos svētkos darbojas operatīvās vadības grupa, kurā ietilpst Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un Slimību profilakses un kontroles centrs. Šīs organizācijas nodrošinās drošību un kārtību svētku laikā. Tās izstrādā plānus un uzrauga drošības aspektus no paša sākuma līdz svētku noslēgumam. Pēc 2015. gada tika izveidota arī taktiskā vadības grupa lielajās norises vietās, kas operatīvi reaģē uz vietas. Šīm grupām ir svarīga loma, jo tās sāk darboties jau pirms svētkiem, izvērtējot potenciālos riskus un veicot preventīvus drošības pasākumus.

Ēdināšana un nakšņošana

Dalībniekus izmitinās 68 Rīgas izglītības iestādēs. Pašvaldības jau ir rezervējušas mācību iestādes izmitināšanas vajadzībām. Dalībnieku ēdināšana un nakšņošana izglītības iestādēs Rīgā saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tiek finansēta no valsts. Savukārt transporta nodrošinājums, lai nokļūtu no novadiem uz Rīgu, ir pašvaldību atbildība. Svētku rīkotāji nodrošina bezmaksas braukšanu Rīgas sabiedriskajā transportā svētku laikā.

Dalībniekiem piedāvās gan parasto, gan veģetāro ēdienkarti, kā arī ņems vērā specifiskas alerģijas. Tāpat organizatori nodrošinās uzkodas starp ēdienreizēm. Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā pusdienos Rīgas skolu dalībnieki, bet novadu bērnus ēdinās skolās, kurās viņi nakšņos. Starplaikā dalībnieku skaits estrādē ievērojami samazināsies, tāpēc rīdziniekiem būs pietiekami daudz vietas, lai komfortabli paēstu zem jumta vai estrādes lapenē. "Vēlējāmies izvairīties no lielām rindām, kā arī ņēmām vērā četru stundu garo starplaiku, kas var radīt papildu apgrūtinājumus, piemēram, ja ir ļoti karsts laiks vai lietusgāzes," uzsver I. Vasiļjeva.

Pret šo lēmumu iebilst diriģents, Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Ints Teterovskis: "Tas ir pilnīgi nepareizi. Pašvaldības var nodrošināt dalībnieku atvešanu, bet pēc tam autobuss aizbrauc, jo Rīgā jau ir sabiedriskais transports. Taču, ja autobusam ir jāpaliek uz vietas un jāgaida, tas radīs lielas izmaksas pašvaldībām. Tas būs ļoti sarežģīti. Ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts un ēdināšanu varēs nodrošināt arī uz vietas."

Kas notiks pirmo reizi

Pirmo reizi Skolēnu dziesmu svētkos izskanēs akordeona mūzika, ko, kā norāda I. Vasiļjeva, Latvijā apgūst un spēlē daudzi bērni un jaunieši. Šī būs viņu pirmā iespēja muzicēt vienotā kopskaņā. Skolēnu dziesmu un deju svētkiem ir raksturīga iezīme – aptvert arī tās mākslas nozares, kuras tradicionāli nav pārstāvētas lielajos Dziesmu svētkos. Tas ir cieši saistīts ar skolēnu plašo interešu loku un interešu izglītības daudzveidību.

Piemēram, mūsdienu deju koncerts šogad notiks jau trešo reizi, bet pirmo reizi šī žanra ietvaros piedāvās veselu uzvedumu. Tas būs stāstījuma formā veidots iestudējums, nevis tikai atsevišķu deju numuru virknējums. Arī tautas deju programma piedzīvos jaunu pavērsienu ar otro programmu "Viedvasara". Tā iepriekš norisinājās Dailes teātrī, bet šogad pirmo reizi tiks izrādīta plašākā mērogā arēnā "Xiaomi" ("Arēna Rīga"). Savukārt simfonisko orķestru koncerts gan nav jaunums, bet šogad pirmo reizi visi bērni un jaunieši muzicēs vienlaikus vienā kopējā simfoniskā orķestra sastāvā.

40 000 dziedās un dejos

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas vairāk nekā 40 000 bērnu un jauniešu, liecina rīkotāju aplēses, noslēdzoties dalībnieku reģistrācijas pirmajai kārtai.

Lielāko dalībnieku skaitu veido tautas deju dejotāji un kordziedātāji – attiecīgi 20 774 un 12 426 dalībnieki.

Svētkiem gatavojas arī 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti.

Bažas par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku skaitu šogad vēl nepiepildīsies, tomēr tradīcijas nākotne ir apdraudēta.

Foto: Anatolijs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Uzziņa

Svētku programmas akcenti

• 8. jūlijā Dailes teātrī četru simtu koklētāju pavadījumā norisināsies kokļu mūzikas koncerts "Dzīslojums". Tajā pašā dienā "Xiaomi" arēnā norisināsies simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums". Pirmo reizi Latvijā tiks veidots kopējs jauniešu simfoniskais orķestris, kurā latviešu komponistu darbus atskaņos 1000 jauno orķestrantu.
• 10. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā izskanēs latviešu tautasdziesmu apdares, pasaules un latviešu klasiskā mūzika un latviešu komponistu skaņdarbi pūtēju orķestru koncertā "Tā radās skaņa…".
• 11. un 12. jūlijā norisināsies deju lielkoncerts "Es atvēru Laimas dārzu". Uz skatuves dejos aptuveni 18 000 bērnu un jauniešu, bet viņiem pievienosies arī vecākie brāļi un māsas, mammas un tēti, kuri ar savu radošo iesaisti no skatītāju rindām papildinās skatuves laukuma zīmējumus un veidos dzīvu scenogrāfiju. Programmā iekļautas 23 dejas, ko radījuši divdesmit horeogrāfi, pārstāvot dažādas paaudzes un pieejas.
• 12. jūlijā pie Brīvības pieminekļa būs vērojama pūtēju orķestru defilē programma.
• Šogad svētku gājiens notiks noslēguma dienā – 13. jūlijā – plkst. 9. Tas sāksies Brīvības laukumā, no kurienes dalībnieki divās paralēlās plūsmās dosies pa Brīvības ielu gar Brīvības pieminekli līdz Dailes teātrim. Gājiena priekšgalā uzreiz aiz svētku rīkotājiem soļos Madonas novada delegācija, tādējādi godinot vēsturisko notikumu pirms gandrīz 160 gadiem, kad 1866. gada 2. jūnijā Lazdonas draudzē notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki.
• 12. un 13. jūlijā skanēs svētku kulminācija – noslēguma koncerts "Te-aust" Mežaparka Lielajā estrādē. Tā repertuārā būs gan tradicionālais, gan mūsdienīgais. Skanēs 23 dažādu paaudžu mūsdienu komponistu darbi – gan labi zināmi skaņdarbi, gan arī jaunas kompozīcijas, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus un stilus. Uz skatuves kopā ar koriem kāps arī deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa.