Elektrība pazuda. Un dzīve apstājās. Vai Latvijā var gadīties tāds aptumsums kā Spānijā?

Pagājušās nedēļas pirmdienas, 28. aprīļa, pusdienlaikā Ibērijas pussalā 60 miljoniem cilvēku pazuda elektrība. Tā kā nedarbojās ne televīzija, ne radio, ne internets, iedzīvotāji pat nesaprata, kas noticis. Izplatījās visdažādākās baumas un minējumi. Tagad, desmit dienas pēc notikušā, vēl nav galīgās skaidrības, kāpēc tā noticis, bet viens gan apzināms: Spānijas mācība jāņem vērā arī Latvijai.

Aptumsums Spānijā

Pēkšņi pirmdienas pusdienlaikā Spānijā un Portugālē apstājās dzelzceļš, cilvēki iesprūda metro un liftos, pazuda sakari, nedarbojās internets un TV, izdzisa luksofori, veikalos vairs nevarēja norēķināties ar kartēm. Lielveikali tika slēgti. Mazajos veikalos varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu, bet bankomāti nestrādāja. Atceltas vizītes pie ārstiem, jo nedarbojās iekārtas. Apstājās rūpnīcas. Tuvojoties vakaram, veikalos izpirka baterijas un lukturīšus. Pasaules medijos to iedēvēja par "blackout" jeb aptumsumu. Elektroapgāde pamazām atjaunojās nākamajā dienā.

Izplatījās versijas, kas vainīgs. Atmosfēras izlāde? Tīklu sabrukums? Saules enerģijas pārprodukcija? Kiberuzbrukums? Citplanētieši? Nedēļa pagājusi, bet Spānijā vēl nav skaidrs, kas iepriekšējā pirmdienā izraisījis plašo elektroapgādes pārtraukumu. Valdība svētdien paziņoja, ka tai nepieciešamas vēl vairākas dienas, lai noskaidrotu plašo traucējumu cēloni.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Spānijas elektroenerģijas operatora "Red Electrica" dati liecina, ka elektroenerģijas padeves pārtraukuma brīdī 59% no tās radīja saules paneļi, gandrīz 12% – vēja turbīnas (skat. infografiku). Piecu minūšu laikā (no plkst. 12.30 līdz 12.35) atslēdzās puse saules parku.

Četras versijas

"Aptumsuma haosā vainojama tīkla neatkarība ("net-zero")," – steidzās paziņot britu "The Daily Telegraph". Tomēr atbilde nav tik vienkārša. Spānijas vides ministre Sāra Ahesena laikrakstam "El Pais" norādīja, ka iepriekšējās dienās bijusi vēl lielāka saules enerģijas ražošana un mazāks pieprasījums, un sistēma "bija ļoti labi darbojusies". Kas noticis šoreiz? Pārlūkojam visas versijas.

1. versija: atmosfēras ietekme. Pirmie paziņojumi, kad vainīgo gribējās atrast "tur ārā", bija par retu parādību, ko sauc par "inducēto atmosfēras vibrāciju", kas izraisījusi "anomālas svārstības" Spānijas augstsprieguma līnijās. Citiem vārdiem, vainojams būtu saules uzliesmojums un ģeomagnētiskā vētra. Tā tik tiešām var radīt lielus traucējumus Zemes magnētiskajam laukam, kas var izraisīt strāvas padeves pārtraukumus. Sociālajos tīklos bija pat publicēts NASA video. Tomēr ASV Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrs noliedza, ka tajā dienā būtu novērotas Saules īpašas aktivitātes. Video esot gadu vecs.

2. versija: kiberuzbrukums. Apgalvojumu par kiberuzbrukumiem uzreiz noliedza Spānijas un Portugāles premjerministri, kā arī Eiropadomes prezidents Antoniu Košta. 

Arī Portugāles Nacionālais kiberdrošības centrs norādīja, ka nekas neliecina par kiberuzbrukumu. 

Taču dažas dienas vēlāk Spānijas vides ministre Sāra Ahesena laikrakstam "El Pais" gan neizslēdza kiberuzbrukuma iespēju.

3. versija: saules enerģijas pārprodukcija. Fakti liecina, ka strāvas padeves pārtraukuma laikā saules enerģija nodrošināja ap 60% (19,3 GW) no Spānijas tīklā pieejamās jaudas. Turklāt Spānijas dienvidrietumos elektroenerģijas ražošanā dominēja saules elektrostacijas. Vides ministre pieļauj, ka notikumu ķēdi iedarbinājusi valsts dienvidos uzstādīto saules paneļu atslēgšanās.

4. versija: elektrotīkla problēmas. Spānija īsi pirms tīkla atvienošanas eksportēja 3 GW uz Franciju, bet šajā elektrolīnijā bija traucējumi, tas izraisīja frekvences kritumu līdz 49,3 Hz (jābūt ir 55 Hz), un Ibērijas pussala automātiski atvienojās no Eiropas ENTSO-E tīkla. Pārrāvuma rezultātā šis pārpalikums pēkšņi bija pieejams Spānijā. Vēl nav skaidrs, vai tas bija avārijas iemesls vai kāds no domino efektiem. Nelielais ogļu un atomelektrostaciju skaits Spānijā ir papildu risks, jo šādu spēkstaciju turbīnas var kalpot frekvenču izlīdzināšanai. Šīs stabilizējošās jaudas, iespējams, trūkst Spānijā.

Tauta vienmēr prasa, lai vainīgajam būtu uzvārds. Kaut gan Spānijas gadījumā gribētos šonedēļ dzirdēt nosaucam vienu iemeslu, tomēr, visticamāk, tā būs vairāku apstākļu sakritība. Drīz, cerams, uzzināsim, kas tieši izraisīja gadsimta energoavāriju Ibērijas pussalā.

Gatavi novērst tikai vienu negadījumu

Eiropā ikviena energosistēma ir gatavota, lai pārvarētu vienu negadījumu. "Red Electrica" pakalpojumu direktors Eduardo Prieto uzreiz ziņoja, ka 28. aprīlī divi notikumi sekojuši viens pēc otra – plkst. 12.32 un pēc tam pusotru sekundi vēlāk, kas izsita tīkla frekvenci no līdzsvara. Sistēma pārvarējusi pirmo reizi, bet ne otro. Tas novedis pie elektroenerģijas ražošanas automātiskas atslēgšanās, kas pārtrauca piegādi visā pussalā. 

Vēlāk atklājās, ka 19 sekundes pirms tam bijusi vēl viena atslēgšanās. Tā jau ir ļoti reta sakritība. 

Prieto sacīja, ka tas izraisījis saules elektrostaciju darbības pārtraukumus ar 15 gigavatu (GW) jaudu, kas ir gandrīz puse no tobrīd aktīvu spēkstaciju jaudas. Prieto pieļauj, ka šo domino efektu varētu būt izraisījušas saules elektrostacijas.

"Eiropas tīkla ENTSO-E kodeksā noteikts N-1. Tas nozīmē, ka jebkurš lielākais incidents – vai starpsavienojumā vai transformatorā, vai elektrostacijā – jebkurai energosistēmai ir jāiztur. Ļoti reti atgadās N-2 vai N-3," tā "Latvijas Avīzei" skaidro AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns. "Praksē šādus incidentus var izraisīt laikapstākļi, līnijā iebraucis traktors, ūdenstransporta līdzekļi, ļaunprātība vai infrastruktūras bojājumi. Es izvairītos teikt, ka Spānijas gadījumā būtu vainojama saules ģenerācija. Sistēmas operatora darba uzdevums ir pielāgot tās darbību elektroenerģijas ražošanas struktūrai. Pastāv risinājumi, kā droši un stabili operēt sistēmu ar lielu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru."

Nakti no pirmdienas, 28. aprīļa, uz otrdienu Spānija pavadīja tumsā.

Foto: Shutterstock

Bez gāzes saule neražos

Elektroapgādes pārrāvums Spānijā, visticamāk, nebija saules enerģijas pārprodukcijas dēļ, bet elektroenerģijas apgādes sistēmas kļūme. Latvijas Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") ar šādu secinājumu nāca klajā sociālajā tīklā "X" jau nākamajā dienā pēc Spānijas aptumsuma. Šonedēļ sarunā ar "Latvijas Avīzi" Kulbergs saka: "Jā, nebūtu pareizi teikt, ka vainīga ir atjaunojamā enerģija. Ir apstākļu sakritība. Ne saules, ne vēja parki nesniedz tīklam inerci – tajos nav rotējošo masu (kādas ir TEC, HES vai AES turbīnām), kas palīdz stabilizēt frekvenci. Saules un vēja enerģija nevar eksistēt bez balansējošām jaudām, kurām ir milzu turbīnas. Tā ir fizika. No šīs Spānijas mācībstundas mums jāmācās. Līdz šim "blekautus" nebijām piedzīvojuši, tāpēc ka ar kabeļiem bijām savienoti milzīgajā bijušās Padomju Savienības tīklā, kas elektroenerģiju izlīdzināja. Tagad mums Baltijā ir jāmāk dzīvot "salas režīmā"."

Tāpat Saeimas deputāts ir pārliecināts: "Visi stāsti, cik saule un vējš ir lēti, ir nepatiesi. Ministrijas dokumentos ir minēts, ka saules un vēja enerģija maksā 60 eiro par megavatstundu. Jā, tās ir izmaksas saules parka tīklā nodotajai enerģijai. Bet nav ņemts vērā, ka kādam ir jāpievieno balansējošās iekārtas, kas saules enerģijas izmaksas palielina par 20 eiro megavatstundā. Tātad kopumā 80 eiro, kas jau tuvinās vidējai elektroenerģijas cenai (pērn 87 EUR/MWh). Plus vēl saules un vēja enerģijas pieslēgšana tīklam, kas arī dārgi izmaksā. 

Tīklā ir jāveic milzu investīcijas, kas tā vai citādi parādīsies patērētāja rēķinā. Tas vēl jāpiemaksā pie tiem 80 eiro. Beigu beigās nevar apgalvot, ka saules un vēja enerģija ir superlēta."

"Latvijā nepelnīti nopelts HES un TEC, bet mums šīs rezerves ir vajadzīgas vismaz tuvākos 20 gadus. Enerģētiķi nosaukuši, ka Baltijā balansēšanas tirgū ir vajadzīgi 1500 MW (TEC-2 vien ir 1000 MW jauda. – Red.). Tas nozīmē, ka pie elektrības rēķiniem mums arvien vairāk klāt nāks "balansēšanas piemaksas". Es neesmu atjaunīgās enerģijas pretinieks, bet jābūt sabalansētam portfelim, kurā, manuprāt, saules enerģijas īpatsvars nedrīkst pārsniegt 50% (jo Spānijā problēmas radās pie 70%)," uzskata opozīcijas deputāts Andris Kulbergs.

Par 28. aprīļa "aptumsumu" un elektrības pārrāvumu Spānijā laikrakstu pirmajās lapās vēstīja arī britu laikraksti.

Foto: Shutterstock

Tumsu Latvijā var radīt tikai trešā puse

Pērn AST noslēdza līgumus ar 20 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par gandrīz 2000 MW lieljaudas atjaunīgo projektu pieslēgšanu pārvades tīklam. Jau šogad pārvades tīklam varētu tikt pieslēgtas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 400 MW. Vai, saules enerģijas īpatsvaram dubultojoties (vēl nesasniedzot 15%), arī Latvijā varētu notikt kas līdzīgs kā Spānijā?

"Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis G. Junghāns tam nepiekrīt. "Pat ja simtprocentīgi tiktu izmantota saules un vēja enerģija, mūsu uzdevums ir gādāt, lai pretī būtu kompensējošās jaudas. Avārijas var notikt divu iemeslu dēļ: kad sistēmas operators nav izdarījis savu darbu līdz galam un kad notiek trešo personu uzbrukums. Attiecībā uz pirmā iemesla novēršanu Saeimas deputāta Kulberga pieminētās trīs lietas – aizstājošās jaudas, investīcijas tīklā un stabilizācijas pasākumi (sinhronie kompensatori u. c.) – ir kā naglai uz galvas. Attiecībā uz otro... Eiropas regulā ir noteikts N-1 standarts, kas nozīmē būt gataviem jebkuram vienam pārrāvumam. Piemēram, "Nordbalt" kabeļa, kas savieno ar Zviedriju, iziešanu no ierindas patērētāji Latvijā pat nepamanīja. Var, protams, nodrošināties pret otro un pret trešo incidentu, bet tas ietekmētu izmaksas un elektroenerģijas tarifus."

Tādējādi mūsu valstī iemesli elektroenerģijas pārtraukumam var būt tie iepriekš nosauktie, kurus Spānijā noraidīja kā mazticamus. Gan kiberuzbrukums, gan agresīvās kaimiņvalsts Krievijas iespējamā elektroapgādes sabotāža vai, kā to piedzīvo Ukraina, energo objektu iznīcināšana. Nelāga sajūta pārņem, kad "aizmirsts" enkurs pārrāva Somu līcī esošo kabeli "Estlink", tādējādi pēc atslēgšanās no BREL tīkla Baltiju pārvēršot par salu. "Jā, pēc atvienošanās no BREL tīkla pakāpeniska atjaunojamo energoresursu pieslēgšana tīklā ir vēl izaicinošāka," atzīst G. Junghāns. "Bet visas iespējamās situācijas ir modelētas kopā ar ENTSO-E ekspertiem. Viens no stabilizējošiem pasākumiem ir divi sinhronie kompensatori."

Ja notiek kāda trešās puses izraisīta diversija? Sinhronie kompensatori ilgi neglābs, tikai pāris sekunžu tie spēs samazināt frekvences kritumu, piekrīt AST valdes loceklis. Bet tad ieslēgsies sabalansēšana – pirmās minūtes no Eiropas starpsavienojumiem, pēc tam tiktu iedarbinātas vietējās jaudas – gan Daugavas kaskādes hidroelektrostacijas, gan TEC-2. 

Hipotētiski, ja nav starpsavienojuma ar Eiropu, šādu incidentu gadījumā elektrības pārrāvums var būt no dažām stundām līdz diennaktij, kas atkarīgs no tā, vai HES un TEC turbīnas jau ir siltas vai jāiedarbina, pieļāva Gatis Junghāns.

Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija 26. martā nāca klajā ar Eiropas Savienības stratēģiju, kā novērst krīzes un reaģēt uz jauniem apdraudējumiem. Stratēģijā ieteikts, lai iedzīvotājiem būtu 72 stundu krājumi nepieciešamības gadījumā – ūdens, pārtika, zāles, nauda, uzlādētas baterijas.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes