Vācu pētnieka un Minhenes Universitātes profesora Karlo Masalas šā gada sākumā izdotā grāmata "Ja Krievija uzvar. Scenārijs" izraisījusi lielu interesi pasaulē.

Reklāma

Minhenes politisko zinātņu skolas senāta loceklis un Bundesvēra Universitātes mācībspēks Karlo Masala ir pazīstams dažādu valstu auditorijai kā eksperts jautājumā par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau četrus gadus.

Labklājības ēra iedragāta

Grāmatas autors vērš uzmanību – Rietumu sabiedrībai jāapzinās, ka tās būvētā sociālās labklājības valsts ir iedragāta, Krievijai izvēršot brutālu agresiju pret tās kaimiņvalsti Eiropas centrā. Jāapzinās, ka Rietumu demokrātijām nāksies ierobežot izdevumus sociālajām vajadzībām, lai palielinātu militāros izdevumus, jo Putina Krievija neliksies mierā, līdz būs sagrāvusi līdzšinējo starptautisko kārtību. Demokrātisko pamatu saglabāšana prasīs ievērojamus cilvēciskos, sociālos un ekonomiskos pūliņus. Autors izvirza pārliecinošus argumentus, ka Eiropas Savienībai un NATO ir jāmainās, jābūt labāk sagatavotai, jāveido scenāriji krīzes situācijām, jāpilnveido saziņa visos līmeņos.

Kā reaģēs NATO alianse?

NATO eksperta analīze liecina, kas varētu notikt, ja Putina karapūļiem izdotos sakaut Ukrainu un doties tālāk. Grāmatas autora scenārijā Krievijas spēki 2028. gada martā sagrābj Igaunijas pierobežas pilsētu Narvu un Igaunijai piederošo Hījumā salu Baltijas jūrā. Pēc panāktā miera darījuma Ukrainā var sākties Putina sen iecerētais iebrukums Baltijas valstīs. Kā reaģēs NATO alianse? Vai tā riskēs ar kodolkaru? Autors turpina analīzi, kad ASV prezidents tiek aicināts apstiprināt NATO apņemšanos par savstarpējo aizsardzību, Ķīnai izvēršot manevrus Āzijā, lai nosegtu Krievijas agresīvo darbību.

Labi informētā autora atainotā notikumu attīstība nostāda pasauli uz naža asmens. ASV ir radušas panākt, ka notikumi attīstās tām vēlamā virzienā. Bet ja nu tā nenotiek? Šo retorisko jautājumu uzdod kāds lasītājs no ASV. Autors cenšas stiprināt eiropiešu apņēmību, izskaidrojot samierināšanās draudīgās sekas.

Pētījums "Ja Krievija uzvarēs" nav domāts lasītāju izklaidēšanai, bet brīdināšanai, kas varētu notikt pēc pāris gadiem, ja Ukraina tiktu piespiesta padoties un atdot 20% savas teritorijas. 

"Kādu mācību šī uzvara dotu Kremlim?" jautā laikraksta "The Washington Post" lasītājs. NATO alianse ir veidota gadu desmitiem uz uzticības pamata, un vajadzētu tikai vienu reizi, kad tā nespētu reaģēt, lai katrs apšaubītu tās rīcībspēju. "Ko tas prasītu ASV, lai nostātos mazas Baltijas valsts – tādas kā Igaunija – pusē?" jautā vairāki laikraksta "The Wall Street Journal" lasītāji.

Stindzinošs brīdinājums

"Karlo Masala veido biedējošu stāstu, kāpēc Eiropai vajag stiprināt savu aizsardzību. Krievija vēl ir tālu no uzvaras kaujas laukā, lai gan tērē karam pusi budžeta. NATO alianse vēl var izdzīvot. Ja Rietumi atļausies, lai tās ienaidnieki uzvar, vēsture bargi vērtēs tās vadītājus," atzīmē ietekmīgais izdevums "The Economist".

"Masalas pētījums ir ļoti nopietns brīdinājums par Rietumiem, lai sāktu sarunas par Krievijas turpmāko rīcību, un jautājums, vai ASV piedalīsies Eiropas aizsardzībā," vēsta raidsabiedrība BBC.

"Masalas scenārijs arī uzdod jautājumu, vai Krievijas agresīvā rosīšanās Ukrainā nav sākums ASV novājināšanai?" vaicā laikraksta "The Washington Post" apskatnieks Džordžs Vills.

Faktu analīzē balstītais Masalas scenārijs paredz, ka galvenais nosacījums Krievijas uzvarai būs nevis pamiers, bet drīzāk kapitulācija, atstājot neskaidru Amerikas tālāko iesaistīšanos Eiropā, secina izdevums "Newsweek".

"Stindzinošs brīdinājums par to, kas notiek, ja atturēšana ir deformēta un alianses nespēj darboties hibrīdkara apstākļos. Masalas scenārijs ir vairāk nekā par Igauniju: tas ir par cieņu pret līgumiem, skaidru stratēģiju un politisko drosmi atturēt autoritāro revizionismu. Lai gan izteikts pieļāvuma formā, scenārijs nav jāuzskata par fikciju, bet gan testu alianses reformai, aizsardzības gatavībai un ilgstošai transatlantiskajai solidaritātei. Reāla iespējamība ir nevis karš 2028. gadā, bet krīze šodien, kas padara karu neizbēgamu rīt," secina izdevums "Nordic Defence Review".

"Šis nākotnes redzējums ir biedējoši reālistisks, tāpēc mums visiem tajā jāieklausās," piebilst Nīderlandes avīze "De Volkskrant".

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.