Kur drīkst kurināt ugunskuru? Vai to var darīt jūras krastā?

Klāt saulgrieži, turklāt visa vasara ir laiks, kad cilvēki vairāk dodas dabā un vēlas iekurt ugunskuru. Jautājām Dabas aizsardzības pārvaldei – kur ļauts kurt uguni, un vai pēdējos gados populārā saulgriežu un Līgo ugunskura kurināšana jūras krastā maz ir atļauta.

Īpaši ugunskuram paredzētās vietas

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) stāsta – saulgriežu laiks tradicionālā izpratnē sader kopā ar dabu, taču nevietā iekurts ugunskurs nodara dabai pāri. Ugunskura vietā veģetācija atjaunojas lēni, turklāt tiek traumētas koku saknes, pastāv lielāki ugunsbīstamības riski, kā arī iedzīvotāji lielākoties nav tik zinoši, lai spētu izvēlēties ugunskuram vispiemērotāko vietu. 

Piemēram, zem lieliem kokiem var būt gan paaugstināta ugunsbīstamība, gan negaisa laikā zibens spēriena vai zaru lūšanas riski. Lai novērstu šādus gadījumus Latvijas dižvietās jeb īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ugunskurus drīkst kurināt tikai norādītās un labiekārtotās vietās. Tur šādi faktori ir izvērtēti, lai novērstu cilvēka negatīvu ietekmi uz dabu, kā arī novērstu, ka nezināšanas vai citu apstākļu dēļ cieš pats cilvēks.

Pludmalēs, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ugunskurus nedrīkst kurināt (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas norādītas DAP tīmekļvietnē: www.daba.gov.lv, sadaļā Dabas daudzveidība > Dabas teritoriju pārvaldība > Teritoriju apraksti, savukārt dabā šīs vietas ir marķētas ar zīmi – baltu ozollapu uz zaļa fona). 

Ugunskuru nedrīkst kurt arī Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā (izņemot šim mērķim norādītās vietās vai māju pagalmos), arī ne alās, dabas pieminekļu – akmeņu, atsegumu, dižkoku un aizsargājamu koku, aizsargājamu augu, putnu ligzdvietu un zvēru dzīves vietu – tuvumā.

Kurt drošā, atļautā vietā un atbildīgi

Lai arī ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām pludmalē – liedagā starp ūdeni un krasta kāpu aizsargjoslu – ugunskurus kurināt nav aizliegts, speciālisti aicina to nedarīt, jo liedagā izskalotie koki un zari, ko atpūtnieki labprāt izmanto uguns iekuršanai, ir vieta, kur slēpjas putnu mazuļi un abinieki, arī kukaiņi. Tāpēc svarīgi dabas baudīšanu plānot laikus, piemēram, noskaidrojot, ka konkrētajā vietā ļauts kurināt ugunskuru un vēlaties to izmantot, piemēram, saulgriežu vai Līgosvētku svinēšanai, jau laikus pašiem sagādāt malku līdzņemšanai.

Jāraugās arī, kādus noteikumus attiecībā uz ugunskuru kuršanu nosaka konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. 

Vietvaras ir tiesīgas noteikt papildu aizliegumus, piemēram, liegumu kurināt ugunskuru peldvietās, pilsētu vai apdzīvotu vietu teritorijā u. tml.

Speciālisti aicina arī ārpus ugunsnedrošā laikposma ugunskurus kurināt īpaši ierīkotās vietās. Tajās var būt arī tam sagatavota malka, taču katram apmeklētājam noteikti nav jāizkurina visa malka, jo pēc viņa nāks vēl citi, kas arī labprāt iekurtu uguni.

Kā atpazīt apmetnes vietas ar konkrētām norādēm? Norādes dabā esot dažādas, jo atpūtas vietas ierīko ne vien DAP, bet arī pašvaldības un citi teritoriju apsaimniekotāji. Pie šādām vietām tiek izvietotas viegli uztveramas zīmes, piktogrammas vai uzraksti par atpūtas vietu un tur atļautajām darbībām.

Ja rodas jautājumi par darbībām, kas ir/nav atļautas kādā dižvietā, darba laikā iespējams sazināties ar DAP reģionālajām administrācijām vai dabas centriem un noskaidrot reālo situāciju dabā. Kontaktinformācija pieejama vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Kontakti. Savukārt par iespējamiem dabas aizsardzības pārkāpumiem ikviens var ziņot uz e-pastu: pasts@daba.gov.lv vai vērsties vietējā pašvaldības policijā.

Pie citām Latvijas ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgajiem ūdensobjektiem ugunskuru atļauts kurt tikai īpaši ierīkotās vietās vai ārpus tām vismaz 10 metrus no ūdenstilpes, ja tas saskaņots ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Dabas aizsardzības pārvaldē uzsver – tas, ka iepriekš kādā vietā ir kurināts ugunskurs, nepadara to par ugunskura vietu. Lai kurtu uguni, nepieciešama vieta ar speciāli izveidotu infrastruktūru.

No 2025. gada 1. maija ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms visā valsts teritorijā, tātad patlaban, uzturoties mežos un purvos, aizliegts kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns tālāku izplatīšanos. Meža ugunsnedrošā perioda noslēgums parasti ir rudens pusē, un precīzu tā datumu nosaka un izsludina Valsts meža dienests.

Slēgtas upju grīvas

Plānojot vasaras atpūtu pie dabas, der paturēt prātā, ka līdz augustam Dabas aizsardzības pārvalde ir slēgusi četras grīvas: Irbes, Ķikana, Lūžņas un Gaujas grīvu, lai ļautu piekrastes putniem šajās vietās izaudzināt mazuļus. Cilvēki tiek aicināti neapmeklēt šīs grīvas, jo tās ir vienīgās vietas, kur noteiktām putnu sugām izdotos iekārtot ligzdas, kas tiek veidotas smiltīs.