Armands Birkens: Par Trampu publiski neizsakos — viņš ir tāds, kāds ir

Rīgā ieradies Čikāgas piecītis Armands Birkens, un uzreiz satiekoties devu virsū par jaunumiem no aizokeāna. Parunājām arī par Latvijas politiku. Bet pa vidam galvenā intervijas tēma – mākslinieka un dziedātāja piedalīšanās gaidāmajos vasaras koncertsarīkojumos par godu "Čikāgas piecīšu" 65 gadu jubilejai.

Izmantošu gadījumu, lai no Amerikas atlidojušam cilvēkam uz karstām pēdām jautātu – kas jums tur Štatos notiek? Vai tiešām Donalds Tramps grib apgriezt pasauli otrādi?

A. Birkens: Pateikšu tā – esmu nolēmis turēt savu lielo muti ciet. Agrāk, piemēram, feisbukā iesaistījos politiskās debatēs. Debates ir pieklājīgs vārds, īstenībā tās ir asiņainas kaujas. Labi, ka oponenti nav klātienē un ir bez šaujamiem. Citādi būtu līķi. Tie nav maigi, miermīlīgi strīdiņi. Cilvēki burtiski ir pazaudējuši prātu. To saku par abām pusēm. Tur ir arī normāli cilvēki, taču ir ļoti asi noskaņoti debatētāji, kas zobiem cīnās par saviem uzskatiem. Otrs, ko pamanu, ka nez vai ir kāda persona, kas mainījusi uzskatus, jo pārliecināta kādās debatēs. Tu vari teikt, ko gribi, pierādīt krustām šķērsām, lietot spēcīgākos argumentus, bet nepārmainīsi otru, kurš ieracies savā ierakumā un tur paliks, lai vai kas notiek. Esmu sapratis – ja pateikšu, ka nostājos vienā pusē, momentā pazaudēšu otru pusi, kas mani ienīdīs un spļaus virsū. Līdz ar to skaļi nerunāju par saviem uzskatiem, lai gan tādi, turklāt izteikti, man ir. Neesmu politikas komentētājs, analītiķis un politoloģijas profesors – lai tie runā, tas ir viņu darbs, esmu pārsvarā pazīstams kā mākslinieks, dziedātājs...

...arī kā Čikāgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs!

O, jā, esmu trešais visilgāk kalpojušais priekšnieks biedrības vēsturē! Visu mūžu esmu aktīvi iesaistīts latviešu sabiedrībā, bet pirms kādiem gadiem uzdevu priekšsēža pienākumus. Cilvēki var nokritizēt jebko, ko saku, bet es ļoti vaktēju. Vaktēju divas lietas. Pirmā – Latvija. Diemžēl esam Eiropas mērogā maza valsts, kaut arī baltieši turamies kopā, neesam ne Vācija, ne Francija, ne Polija. Mūsu pretiniekam, domāju, siekalas tek, gribot panākt mērķi – bijušo padomju republiku pievienošanu. Tāpēc man ļoti rūp Latvijas stāvoklis.

Un otrs rūpju objekts ir Amerika, kurā esmu piedzimis, izskolojies un mūžu nodzīvojis. Amerika ļoti svarīga, jo tās man ir dzimtās mājas, otrās mājas – Latvija. Ceru, ASV sava lieluma dēļ var daudz vairāk panest un izturēt.