Izdevniecība "Latvijas Mediji" laidusi klajā norvēģu juristes un pasniedzējas Hēges Būmanes Grundešēnas (Hege Boman Grundekjøn) grāmatu "Norvēģija un Baltija kultūras un vēstures dialogā". No norvēģu valodas tulkojusi Arta Veidmane-Strēle. Grāmatas mākslinieks Emīls Garjānis.

Reklāma

Hēge Būmane Grundešēna ir norvēģu juriste, pasniedzēja un grāmatu autore, kura kopā ar dzīvesbiedru norvēģu politiķi Arvidu Grundešēnu kļuva par liecinieci Baltijas valstu neatkarības cīņai Padomju Savienībā. Interesējoties par šo valstu vēsturisko identitāti un turpmāko ceļu, autore ir uzklausījusi cilvēku dzīvesstāstus un skatījusi Baltijas, īpaši Latvijas, kultūras vēstures īpašās attiecības ar Norvēģiju 20. gadsimta kontekstā. Tie ir stāsti par Kārļa Skalbes un Raiņa braucieniem uz Norvēģiju, Latvijas goda konsula Artūra Vanaga diplotāmiskajiem panākumiem, pasaulslavenā filmu reportiera Jāņa (Džona) Doreda piedzīvojumiem, igauņu disidenta Marta Niklusa likteni un daudzām citām arī pašiem baltiešiem nozīmīgām, bet mazāk zināmām personām un notikumiem, ko autore pasniedz norvēģu redzes leņķī.

Hēges Būmanes Grundešēnas grāmata "Norvēģija un Baltija kultūras un vēstures dialogā".

"Autore raksta viegli un vijīgi, daloties ar savu pieredzi, lietojot "es" formu un apliecinot savu mīlestību pret Latviju, Lietuvu un Igauniju. Un viņai ir tik liela pieredze, ka šie stāsti satur svarīgu "nervu"," tā Aksels Vanags, goda ģenerālkonsula Norvēģijā Artūra Vanaga mazdēls.

Hēge Būmane Grundešēna jau agri sāka interesēties par Padomju Savienību un tās hegemoniju. Septiņpadsmit gados viņa pirmo reizi rakstīja par disidentiem padomijā. 80. gadu pirmajā pusē vairākas reizes apciemoja Poliju, tostarp kā "Solidarność" kurjere. Oslo viņa iepazina latviešu trimdiniekus, kas tur bija nonākuši pēc Otrā pasaules kara. Viņu stāsti atstāja tik spēcīgu iespaidu, ka Hēge nolēma aktīvi atklāt Norvēģijas un Baltijas attiecību vēsturi un iesaistīties to uzlabošanā. Viņas vīrs Arvīds Grundešēns 1992. gadā tika iecelts par Latvijas goda ģenerālkonsulu Norvēģijā, un pāris ir sadarbojies lielos projektos, kas bijuši nozīmīgi valstu divpusējām attiecībām.

Grāmatas tulkojuma tapšanu atbalstījusi NORLA (Norwegian Literature Abroad).

Aptauja

Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?

KONTEKSTS

Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.

Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit