10.2 °C
Norvēģija kā pirmā no NATO dalībvalstīm ir ieviesusi vispārējo valsts aizsardzības dienestu. Bruņotie spēki iesauc dienestam piemērotākos un motivētākos vīriešus un sievietes, nešķirojot iesaucamos pēc dzimuma. Šogad aprit desmit gadi, kopš Norvēģijā ir spēkā vispārējais obligātais militārais dienests. Neviens neapšauba šīs kārtības sniegtās priekšrocības un ieguvumus kā sabiedrībai kopumā, tā arī pašiem cilvēkiem individuāli.
Latvija sevi apliecina kā uzticams NATO partneris, sargājot ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tādēļ ir gluži saprotami un savlaicīgi valsts pašreizējie centieni vēl vairāk stiprināt nacionālo drošību. Vispārējā militārā dienesta ieviešana nostiprinās Latvijas aizsardzību.
Pašlaik Norvēģijā visi pilsoņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, tiek iekļauti valsts aizsardzības dienestam pakļauto personu reģistrā. Ik gadus militārajā dienestā tiek iesaukti ap 9000 cilvēku. Aktīvo dienestu 19 mēnešu garumā pilda gan vīrieši, gan sievietes vecumā no 19 līdz 44 gadiem (kara laikā augšējais vecuma slieksnis tiek paaugstināts līdz 55 gadiem). Parasti tas paredz 12 mēnešu sākotnējo militāro dienestu, kam seko norīkojums rezerves militārajā vienībā vai Nacionālajā gvardē. Pēdējie septiņi mēneši paredz iespēju turpināt dienestu, veikt svarīgāko iemaņu atkārtošanas treniņu, piedalīties militārajās mācībās vai būt gatavam aktīvam dienestam krīzes laikā.
2013. gadā Norvēģijas parlaments pieņēma likumu, ar kuru valstī tika ieviests vispārējais valsts aizsardzības dienests. Tolaik mērķis bija pakāpeniski palielināt sieviešu īpatsvaru valsts Bruņotajos spēkos. 2015. gadā spēkā stājās pēdējie šī likuma grozījumi, kas padarīja karaklausību patiešām vispārēju – ar vienlīdzīgām tiesībām un pienākumiem kalpot valstij gan sievietēm, gan vīriešiem. Tas nenozīmē, ka pilnīgi visas sievietes – vai visi vīrieši – tiek iesaukti valsts aizsardzības dienestā, nedz arī ka tiek iesaukts vienāds skaits vīriešu un sieviešu. Atlases pamatā ir piemērotība. Vērā ņemams ir fakts, ka veiksmīga valsts aizsardzības dienesta izpilde jaunu sieviešu un vīriešu vidū ir kļuvusi vienlīdz prestiža ar augstākās izglītības iegūšanu. Ik gadu dienēt gribošu un dienestam piemērotu vīriešu un sieviešu skaits ir lielāks nekā pieejamais dienesta vietu skaits.
Pašlaik sievietes ir aptuveni viena trešā daļa no visiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem. Sieviešu proporcionālais skaits sākotnējā militārajā apmācībā ir pieaudzis no 13% 2014. gadā līdz 32% 2024. gadā. Tāpat pieaudzis arī sieviešu skaits profesionālajā militārajā dienestā – no 10% 2014. gadā līdz 17% pašlaik. Pieaudzis arī sieviešu skaits, kas studē Norvēģijas Virsnieku skolā un Militārajā akadēmijā.
Viens piemērs tam, kā Bruņotajiem spēkiem izdevās palielināt sieviešu līdzdalību, ir 2014. gadā dibinātā "Mednieku vienība". Tā ir Norvēģijas Speciālo operāciju pavēlniecības pakļautībā esoša speciālo uzdevumu vienība, kas sastāv tikai no profesionālā dienestā dienošām sievietēm. Vienība tika izveidota, reaģējot uz operatīvo vajadzību pēc augsti kvalificētām kareivēm.
Afganistānas kara gaitā gūtā pieredze rādīja, ka tieši sievietes spēj veiksmīgi tikt galā ar tādiem kritiski svarīgiem uzdevumiem kā izlūkošanas datu vākšana un saskarsme ar sievietēm un bērniem dziļi konservatīvās sabiedrībās.
Norvēģijas Bruņoto spēku virspavēlnieks Eiriks Kristofersens norāda: "Vispārējais militārais dienests ir darījis mūsu valsts Bruņotos spēkus stiprākus, jo tagad varam izraudzīties iesaucamos no visiem iedzīvotājiem. Kad armijā plecu pie pleca dienē gan sievietes, gan vīrieši, iegūstam militāro dienestu, kas atspoguļo to sabiedrību, kura mums jāaizstāv. Dažādība vairo spēku. Atšķirīgas pieredzes un skatījumi padara mūs labākus, gudrākus un spējīgākus – gan miera laikos, gan krīzes vai kara apstākļos."
Tas, ka Bruņotie spēki iesaukšanai militārajā dienestā var izraudzīties kandidātus no 60 000 pretendentiem, nevis tikai 30 000, ir ievērojama priekšrocība. Plašāks kandidātu loks iesaukšanai dienestā palielina konkurenci, paaugstina jauniesaucamo kvalitatīvos rādītājus, kā arī pieaug militārā dienesta prestižs sabiedrībā, no kā dienests top arvien pievilcīgāks spējīgu un motivētu cilvēku acīs.
Desmit gadu pieredze ar vispārējo militāro dienestu ir parādījusi, ka lielāka dažādība aizsardzības jomā padara to stiprāku un noturīgāku. Sabiedrības noturīgumu spēcina iedzīvotājos ieaudzinātā pārliecība par mūsu visu kopīgo atbildību un gatavību. Tas ļauj gādāt, lai plaši sabiedrības slāņi būtu guvuši kritiski svarīgas prasmes un pilsonisko pārliecību, kas savukārt nostiprina gan nacionālo aizsardzību, gan veicina vispārējo sabiedrības vienotību. Tas nāk par labu darba devējiem arī ārpus aizsardzības jomas. Cilvēki, kas ir dienējuši, spēj apzināties, kādas ir likmes. Kādēļ gan neļaut arī sievietēm būt sagatavotām mūsu sabiedrības, kopējo vērtību un dzīvesveida aizsardzībai?
Nav nekāda pamata no kandidātu loka izslēgt pusi iedzīvotāju, balstoties uz viņu dzimumu, un neļaut viņiem kalpot nācijas un mūsu kopējo vērtību aizsardzībai. Skaitļiem ir nozīme, un mums ir vajadzīgi visi, kas ir spējīgi un vēlas dienēt. Tas pats sakāms arī par Latviju.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
