2.3 °C
Ar pasakai līdzīgu stāstu aizritējis šīs sezonas Zviedrijas futbola čempionāts, pirmo reizi 86 gadus ilgajā kluba vēsturē titulu izcīnot zvejnieku ciematiņa komandai "Mjallby".
Zviedrijas dienvidrietumos Baltijas jūras krastā esošajā Mjelbi ciematiņā mīt aptuveni tūkstoš iedzīvotāju, taču jau ilgu laiku ir stipras futbola tradīcijas. Pirms 11 gadiem komanda izkrita no spēcīgākās līgas un nākamajā sezonā arī no otrās, trīs gadus pavadot valsts pēc spēka trešajā līgā, līdz 2020. gadā izdevās atgriezties labāko sabiedrībā. Komanda nekad nebija ieguvusi tiesības spēlēt Eirokausos, pērn finišēja piektā, bet šosezon šokēja Zviedriju ar pārliecinošu pirmo vietu. "Mjallby", 28 spēlēs piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu un sešus neizšķirtus, garantēja titulu trīs kārtas pirms beigām. Jaunie čempioni ieguvuši 69 punktus, kas ir jauns čempionāta rekords, par diviem vairāk nekā valsts titulētākajam klubam "Malmo".
"Mjallby" kodolu veido Zviedrijas spēlētāji, vairāki arī vietējie, pārējie klubu pārstāv trīs un vairāk gadus. Galvenais treneris kopš 2023. gada ir Anderss Torstensons, iepriekš viņš divas reizes jau bija vadījis komandu. Interesanti, ka 59 gadus vecais treneris lielajā futbolā ienāca vien pirms 12 gadiem, bet pirms tam strādāja par skolas direktoru. Pērn kluba budžets bija zem astoņiem miljoniem eiro, kas ir daudzkārt mazāks nekā lielākajiem valsts klubiem, taču šosezon saliedētajam kolektīvam izrādījās lielāks spēks nekā pretinieku individuālajai meistarībai. Kluba mājas stadionā ir vietas 6700 skatītājiem. Selvesbergas pašvaldībā kopumā ir ap 17 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēdējo 20 gadu laikā par Zviedrijas čempioniem futbolā kļuvuši desmit dažādi klubi.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
