Ventspils novada dome ārkārtas sēdē ceturtdien izpilddirektora amatā apstiprināja Agri Rozenfeldu, kurš līdz šim strādājis Talsu novada izpilddirektora amatā.
Kā informēja Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne, plānots, ka jaunos amata pienākumus viņš sāks pildīt 15. decembrī.
Rozenfelds iepriekš ieņēmis vadošus amatus pašvaldību kapitālsabiedrībās un uzņēmumos, kuri darbojās ar ceļu būvi, ūdensapgādi, siltumapgādi, namu apsaimniekošanu, elektroapgādi un teritoriju uzturēšanas jomā.
Kā savas stiprās puses Rozenfelds min uzņēmumu saimnieciskās darbības analīzi, stratēģisko plānošanu, budžeta izstrādi un izpildi, "pieejamo resursu lietderīgu izmantošanu, komunikāciju ar padotajiem, spēju uzklausīt otru pusi". Viņš uzsver, ka, plānojot darba pienākumus un izdevumus, būtiski ir paredzēt līdzekļus attīstībai, darba procesa pilnveidei un jaunu tehnoloģiju ieviešanai.
"Kā visu līmeņu vadītājs vienmēr esmu uzklausījis visus, kuri pie manis ir vērsušies gan ar kritiku, gan ieteikumiem, gan laba vēlējumiem. Kā vadītājs esmu draudzīgs, bet prasīgs. Vienmēr cenšos novērst konfliktus un risināt problēmas, neatliekot tās uz vēlāku laiku," apgalvo Rozenfelds.
Kā vienu no pirmajiem uzdevumiem Ventspils novada domē jaunais izpilddirektors min iepazīšanos ar nākamā gada budžeta plāniem un tā veidošanas principiem.
Rozenfelds uzsvēris, ka "nevienā brīdī nav domājis" par darbinieku atlaišanu līdz ar ienākšanu Ventspils novada pašvaldībā. Viņš uzskata, ka pašvaldībā strādājošie labi pārzina savu darbu un viņiem arī jāturpina strādāt. Jautājums gan esot, vai kādam nav pienācis laiks jauniem izaicinājumiem citā amatā, kur viņa ieguldījums varētu būt lielāks.
Ventspils novada pašvaldības izpilddirektora amata vakancei pieteicās desmit pretendenti, uz pārrunām tika aicināti četri. Ventspils novada pašvaldības izpilddirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad domes deputāti jūlijā no amata atbrīvoja no darba atstādināto pašvaldības izpilddirektoru Juri Krilovski.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5 °C





































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









































































































































