11 °C
Valsts svētku laiks ir brīdis, kad mūsu valsts izcilnieki kā atzinības zīmi par labiem darbiem tradicionāli saņem apbalvojumus.
Latvijā tādi ir četri, sadalīti vēl dažādās šķirās un līmeņos – Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; Viestura ordenis un tā goda zīme; Atzinības krusts un tā goda zīme; 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Taču dzīves proza liecina, ka ne vēsturiski, ne mūsdienās netrūkst gadījumu, kad valsts secina, ka apbalvotais nav bijis apbalvojuma cienīgs, un ordeni pēc laika pieprasa atpakaļ. Tāpat ir situācijas, kad cilvēks pats atsakās no balvas, jo vēlas tā izteikt protestu pret lietām, kas viņu valstī neapmierina.
Atdoti un neatdoti
Valsts apbalvojumu likums paredz, ka atņemtie vai atdotie valsts apbalvojumi nododami atpakaļ Ordeņu kapitulam glabāšanai Valsts prezidenta kancelejā. Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciālista Reiņa Grāvīša atbilde uz "Latvijas Avīzes" jautājumu par kancelejā nodoto apbalvojumu "kolekcijas" šābrīža stāvokli liecina, ka tā ir samērā plaša: Viestura ordenis, V šķira; Viestura ordeņa pirmās pakāpes goda zīme; Atzinības krusts, III šķira; Atzinības krusts, IV šķira trīs komplekti un Atzinības krusts, V šķira.
Šis uzskaitījums tuvākā nākotnē varētu papildināties, jo Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Aleksejs Mordašovs, kuriem reiz tika dāvāta, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā atņemta Triju Zvaigžņu ordeņa trešā šķira (Avenam) un Atzinības krusta ordeņa trešā šķira (Mordašovam), esot apliecinājuši, ka tos atdos. "Šo personu pārstāvji snieguši apliecinājumu, ka tas tiks izdarīts, tiklīdz būs iespējams valsts apbalvojumus nogādāt uz Latviju," "Latvijas Avīzi" informēja Valsts prezidenta kanceleja.
Kanceleja tāpat apstiprina, ka pie Ordeņa kapitula atgriezies tiesnesim Uldim Krastiņam samērā nesen atņemtais Atzinības krusts. Ar 2025. gada 30. jūliju datētajā profesora Krastiņa vēstulē Valsts prezidenta kancelejai, publicētā advokātu biroja "Rusanovs&Partneri" interneta vietnē, bija pausts: "Ar šo jau iepriekš atgriežu jums 2010. gada 13. oktobrī man piešķirtā Atzinības krusta, ordeņa ceturtās šķiras pilnu komplektu (futrāli, ordeņa krustu, ordeņa lenti ar rozeti, miniatūro ordeņa zīmi, ordeņa lentes rozeti), un ar to saistītos dokumentus (diplomu un statūtus)."
Ordeņa kapituls lēmumu par apbalvojuma atņemšanu U. Krastiņam pieņēma šā gada 18. jūnijā, pamatojot to ar likuma pantu, kas pieļauj ordeņa atņemšanu, ja persona izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un nav savienojams ar apbalvotas personas statusu. Krastiņš, kaut nepiekrita kapitula argumentācijai, uzskatot, ka nomelnots, nolēmis lēmumu nepārsūdzēt. Tikmēr mediju informācija liecināja, ka atņemšana saistīta ar Krastiņa darbību Latvijas PSR Augstākajā tiesā 80. gadu sākumā, notiesājot tādus padomju režīma pretiniekus kā Jānis Rožkalns un Pēteris Lazda un vēlāk neizrādot par to nekādu vainas sajūtu.
Nodotie valsts apbalvojumi netiek iznīcināti vai piešķirti citai personai, bet pēc kāda laika tos atdod muzejiem.
Avenam atņem 2022. gadā
Pirmo reizi Ordeņu kapitulam valsts apbalvojumu – Atzinības krustu – nācās anulēt 2021. gadā. Ar atkritumu apsaimniekošanu saistītais Jelgavas uzņēmējs Gunārs Bubulis ordeni bija ieguvis 2016. gadā, bet viņam to atņēma, jo viņš tika notiesāts par gandrīz 150 tūkstošu eiro kukuļa došanas mēģinājumu kādai vārdā nenosauktai amatpersonai. Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu personai apbalvojumu atņem, ja tā "ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā".
Pāris pēdējā laika ordeņu atņemšanas gadījumu, kā iepriekš minēts, saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā politisko atbalsi. Krievijas "Alfa-Bank" līdzīpašnieks baņķieris Avens ordeni saņēma 2012. gada 13. aprīlī, bet Ordeņu kapituls lēma to atņemt 2022. gada 1. martā (kā minēts – vēl atdots tas nav). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Avens ar ģimeni pārcēlās uz Latviju. Miljardieris tika pakļauts starptautiskām sankcijām. Ordeņa atņemšanas brīdī kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte medijos pauda: "Latvijas nacionālajās interesēs ir miers un drošība Eiropā. Krievijas karš pret Ukrainu ir starptautisko tiesību pārkāpums, noziegums pret ukraiņu tautu. Avens nav norobežojies no Putina režīma izraisītā kara. Tas nozīmē atbalstu Krievijas agresijai, kas nav savienojams ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu un apbalvotas personas statusu, to nevar atsvērt iepriekšējie personas nopelni." Labdarības fonds "Paaudze" pēc tam izplatīja atklātu vēstuli, kurā bija teikts, ka Ordeņu kapitula lēmums Avenu "pārsteidza un pazemoja".
