10.4 °C
Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne raksta par šoruden piedzīvotajiem kultūras iespaidiem.
Domājot par novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas mēneša – publikāciju, devos uz Valku, lai atkārtoti iepazītu glezniecības ekspozīciju "Ieva" (līdz 29. novembrim, plašāk "Kultūrzīmēs" 13. augusta rakstā "Nesavtības paraugstunda" – par mākslinieka Jāņa Strupuļa vērtīgo dāvinājumu) un atkārtoti izstaigātu arī Latvijas valsts simtgadei veltīto pastāvīgo ekspozīciju "Valka – Latvijas neatkarības šūpulis", pāršķirstītu vēstures lappuses un satiktos ar seniem draugiem – Edvartu Virzu, Latviešu pagaidu nacionālā teātra aktieriem, Jāni Akurateru un citiem, kas veidoja, bija saistīti ar Latviešu pagaidu nacionālo padomi. Arī – ar Kārli Skalbi, kuram pieder vārdi: "Neatkarīgās Latvijas zvaigzne uzlēca Valkā, kur 1917. gada vēlā rudenī sanāca Latviešu nacionālā padome, lai izteiktu protestu pret Kurzemes pievienošanu Vācijai un pasludinātu, ka Vidzeme, Kurzeme un Latgale ir nedalāma, neatkarīga valsts vienība, kuras iekārtu noteiks Latvijas Satversmes sapulce. Tā bija pirmā Latvijas pasludināšana."
Tautas brīvības simbolam – 90
Kārlim Skalbem pieder arī vārdi – TĒVZEMEI un BRĪVĪBAI, kurus lasām uz 41 metru augstā monumenta Rīgas centrā. Brīvības pieminekļa tapšanā vienlīdz liela nozīme visiem trim autoriem: arhitektam Ernestam Štālbergam, tēlniekam Kārlim Zālem un Brīvības figūras izgatavotājam, zviedru metālmāksliniekam Ragnaram Mīrsmedenam, kurš skaisto tēlu darināja savā darbnīcā Stokholmā. Protams, Brīvības pieminekļa tapšanā bija iesaistīti desmiti, simti, tūkstoši, tāpat kā līdzekļu vākšanā. Katrā ģimenē bija kāds Brīvības cīņās kritušais, ievainotais, pazudušais. Piemineklis, kuram šogad 90 gadu jubileja kopš atklāšanas dienas grandiozās ceremonijas 1935. gada 18. novembrī, aizvien bijis un ir kā tautas brīvības simbols un tautas vienotājs.
Otrs Brīvības cīņu piemineklis, kuram šogad svinam 90 gadu jubileju kopš monumenta atklāšanas (1935. gada 17. novembrī), ir Kārļa Zemdegas izlolotais Džūkstes piemineklis, kas ir viens no mākslinieciski nozīmīgākajiem monumentālās tēlniecības darbiem Latvijā. Pieminekļa izveidi organizēja un līdzekļus savāca draudze, Džūkstes un pagastu sabiedriskās organizācijas. Trīspakāpju skulpturālais piemineklis (pamatne 85 x 159 x 182 cm) veidots kā sērojošas sievietes tēls tautas tērpā (Latvija) uz zemākās pakāpes, uz vidējā līmeņa novietota simboliskā pelnu urna ar 18 zvaigznēm (draudzes kritušo skaits) un uz augstākā skatpunkta redzams karotāja tēls ar ugunīgu zobenu (gars, ideja) vienā rokā un ozolzaru viju kā uzvaras simbolu otrā. Pieminekļa kopējais augstums ir 5,50 metri, izmantots gaiši pelēks Somijas granīts, svars – apmēram 160 tonnu. Pieminekļa priekšpusē teksts – "Pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Džūkstes draudzes dēliem". Nedaudz zemāk – "Džūkstes draudze" (Džūkstes un Slampes pagasti). Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas visās piemiņas vietās pie Brīvības cīņu pieminekļiem – Rīgā un Džūkstē, Raunā un Rūjienā, Viļakā un Dobelē, citviet un visur Latvijā – tiek novietoti ziedi, aizdedzinātas sveces, skan dzejnieku rakstīti vārdi un atskaņoti komponistu radīti skaņdarbi.
Atklāt 98 personības un sevi
18. novembris ir svētki, kuros Latvijas tauta svin valstiskuma ideju, visu un katra brīvības, pašcieņas neaizskaramību, gara neuzvaramību. Par visiem šiem jēdzieniem, sapņiem, ilgām, piepildījumu un zaudējuma rūgtumu bija jādomā, arī pirmo reizi ielūkojoties Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajā (atklāta 3. septembrī kā muzeja simtgades centrālais notikums) pastāvīgajā ekspozīcijā "Prokrastinācija un radīšana" Vecrīgā, Mārstaļu ielā 6.
Senatnīgajā ēkā (16. gs.) elpa aizraujas, prieks bango un dvēsele atveras no jaunības enerģiskā, spēkpilnā, dzīvīgā skatījuma, ieceres īstenojuma, kādā atklājas viena no trim (valstiskums, daba, radošums) Latvijas pamatvērtībām. Apjomīgā un, kā var jaust no rezultāta, saliedētā (muzeja direktore Iveta Ruskule) darba grupa, kurā pieminu tikai pamatbalstus – radošās koncepcijas autore Una Rozenbauma, māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis –, ir devusi mums katram iespēju izglītoties, piedalīties, atklāt Latvijas kultūru, 98 personības un sevi.
Pirmais, kas teju samulsina, – ieguldītā darba apjoms! Kā ideju, tā realizācijas ziņā. Tik negaidīti savienojas teksti, attēli, skaņa un kopjēga. Nemaz nerunājot par to, cik reāla darba laika un materiālu, priekšmetu bijis vajadzīgs, lai parādītu, atklātu, pamatotu versiju tikai par vienu individualitāti. Vitrīnas, ielogojumi, mazie un lielie starmeši, priekšmetu atlase, eksponēšanas kultūra, burtu atlase, samērošana, uzmanības koncentrēšana, šie un visi citi mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas iekārtošanas principi noglāsta acis, uztveri, prātu un sirdi.
Neskaitāmas kafijas krūzītes (aktīvās enerģijas uzlādētājas), glāzes (pozitīvās bohēmas liecinieces) un sveces (gaisma) kā tradicionālie radīšanas simboli, neatņemamas sastāvdaļas no pagātnes līdz šodienai atkārtojas cauri ekspozīcijas un personību unikalitātei, raksturojumam. Neatkarīgie citējumi, priekšmetu autentiskums, iespējas radīt savu ekspozīcijas lasījumu (klausies, spēlē, vingro, spīdini, apsēdies, atver u. c.), ļauj muzeja piedāvāto ceļojumu mūsu kultūras vēsturē katru reizi sākt un pabeigt ar citu mērķi, uzdevumu, atklājumu, sajūtām un pārdomām. Tāpat kā prokrastinācija un radīšana ir bezgalīgas, tā to kvalitatīvā iepazīšana ir un var būt bezgalīga. Tāpat kā Latvijas kultūra nav lēti pasmeļama un vienā malkā nobaudāma, tā muzeja ekspozīcija nav ne vienā reizē apskatāma, ne izdzīvojama, pārdzīvojama, iespaidi, zināšanas, jaunatklāsmes saglabājamas. Tā aicina atgriezties reālajā telpā un atsākt skatīšanos katru reizi citādi un piedalīties maģiskajā radīšanas procesā.
Līdz Kultūras satikšanai nākamo reizi Mārstaļu ielā pārdomāšu, vai subjektīvās iebildes ir pamatotas: piemēram, vai ekspozīcija kopumā un atsevišķu priekšmetu uztvere (piemēram, brīnišķīgais Niklāva Strunkes Veronikas Strēlertes portretējums) netiek vājināta nepietiekama izgaismojuma dēļ. Ir arī citi jautājumi, bet tie otršķirīgi salīdzinājumā ar Latvijas kultūras, katra interesenta dižieguvumu.
Un vēl – šajā nedēļā pirms četriem gadiem (3. novembrī) pirmo reizi tika publicēts "Mēneša tvērums": raksts "Turoties pie lielām un vērtīgām lietām". Kopš tā laika 35 reizes esmu dalījusies ar saviem redzējumiem gan "Mēneša tvērumā", gan "Mēneša ceļojumā", gan "Mēneša iespaidos". Taču neviena no šīm formām nav pietiekami precīza, jo Latvijas kultūras dzīve (pat vienā nozarē!) nav vienam cilvēkam 30 vai 31 dienā apgūstama, samērojama, izvērtējama. Tāpēc, kā stāstīt, akcentēt, analizēt, ieteikt vērtīgo un paliekošo "Kultūrzīmju" laidienos, vēl domāšu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
