"Čatu kontrole" mums pagaidām nedraud; Vācija brīdina par privātuma apdraudējumu

Dānijas tieslietu ministrs Peters Hummelgārds 23. oktobrī paziņoja, ka Dānija kā Eiropas Savienības prezidējošā valsts atsakās no pašas virzītā priekšlikuma regulas projektā par bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apkarošanu tiešsaistē uzlikt par pienākumu tiešsaistes saziņas vietņu uzturētājiem automatizēti skenēt lietotāju ziņas mirklī pirms to nosūtīšanas.

Šis priekšlikums ES dalībvalstīs iepriekš sacēla milzīgu ažiotāžu, liekot privātumu aizstāvošajām organizācijām, kā arī tehnoloģiju kompānijām runāt par būtisku tiesību uz privātumu pārkāpumu un sabiedrības "totālu novērošanu". Tiesībsargājošās institūcijas un bērnu tiesību aizsardzības organizācijas savukārt apelēja pie politiķu sirdsapziņas, norādot uz nemitīgi pieaugošo bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatību internetā. Bērnu seksuālās izmantošanas materiālu apjoms pēdējā laikā īpaši strauji pieaugot tieši dažādās tiešsaistes čatu platformās – "WhatsApp", "Signal", "Telegram" u. c.

Vācija iebilst

Kāpēc Dānija, kas "čatu kontroles" regulu virzīja ES Padomes darba kārtībā jau pirmajā savā savas prezidentūras dienā, atteicās no sava priekšlikuma? Gluži vienkārši regulas tālākai virzībai, saglabājot šo priekšlikumu, pietrūkst balsu padomē. Lai gan vairākums ES dalībvalstu šo regulas projektu atbalsta līdz ar visu "čatu skenēšanu", pret ir Vācija, kurā, kā zināms, ir milzīgs iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Un ES Padomē kāda likumprojekta pieņemšanai ir nepieciešams vismaz 55% jeb 15 dalībvalstu atbalsts, kuras pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju.

Kā ziņo Beļģijas ziņu aģentūra "Belga", Vācijas amatpersonas Dānijas priekšlikumu ir nodēvējušas par "neproporcionālu", bet Vācijas tieslietu ministre Stefānija Hubiga pat paziņoja, ka "vispārējai čatu kontrolei bez konkrēta iemesla ir jābūt tabu tēmai konstitucionālā valstī". Tādēļ regulas projekts nemaz nav likts uz balsošanu ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 14. oktobra sēdē, bet atlikts uz nākamo sēdi, kas paredzēta decembra sākumā. Līdz tam laikam ES politiķi cer uz kāda kompromisa varianta panākšanu, kas ļautu regulu pieņemt padomē un virzīt uz Eiropas Parlamentu.

"Signal" prezidente Meredita Vitekere gan atzina, ka "ir atvieglota" par Vācijas stingro iestāšanos pret "čatu kontroli", taču brīdināja, ka "karš vēl nav beidzies".

Latvijas valdība atbalstījusi "čatu kontroli"

Latvijas nostāja ES pret regulas projektu oficiāli līdz šim ir bijusi atbalstoša. Kā "Latvijas Avīzei" apliecināja Iekšlietu ministrijas (IeM) Stratēģiskās komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jansone, "kopš 2022. gada 11. maija, kad Eiropas Komisija publicēja Regulas priekšlikumu, Latvijas pozīcija, kura apstiprināta Ministru kabinetā un Saeimas Eiropas lietu komisijā, ir bijusi atbalstoši pozitīva. Latvija atbalsta Regulas priekšlikuma mērķi aizsargāt bērnus tiešsaistē, vienlaikus paužot stingru pārliecību, ka jebkuri īstenojamie pasākumi ir pieļaujami, ja tie nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp bērnu drošību un pamattiesībām, proti, efektīvu pieeju seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanai un bērnu aizsardzību, no vienas puses, un visu lietotāju tiesībām un interesēm, jo īpaši tiesībām uz pilnīgu šifrēšanas integritāti, no otras puses".

Tiesības uz "šifrēšanas integritāti" Dānijas virzītā priekšlikuma kontekstā gan ir diezgan lieki pieminēt. 

Tas paredz "čatu skenēšanu" jeb teksta un vizuālā materiāla kontroli vēl pirms ziņas nosūtīšanas, nekādā veidā neuzlaužot šifrēšanas sistēmu, 

"Latvijas Avīzei" atzina kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" eksperts Gints Mālkalnietis.

Politiķi nav vienprātīgi

Latvijas politiķu nostāja regulas jautājumā arī nemaz nav tik ļoti atbalstoša, kā to varētu noprast no Iekšlietu ministrijas teiktā. Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu vairākums šī gada 24. septembra sēdē nav atbalstījis regulas pieņemšanu. Eiropas Parlamenta deputāti Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") un Nils Ušakovs ("Saskaņa") pēdējo divu mēnešu laikā dažādos medijos ir pat ļoti kritiski izteikušies par "čatu kontroli", to pielīdzinot "totalitārismam" un "koncentrācijas nometnei".

Nekāda vienprātība šajā jautājumā nevalda arī starp valdošās koalīcijas partijām. Kā "Latvijas Avīzei" apstiprināja Eiropas Parlamenta deputāts un partijas "Progresīvie" valdes loceklis Mārtiņš Staķis, par regulu ir bijušas diskusijas koalīcijas sadarbības sanāksmē, kur "Progresīvie" pauda iebildumus saistībā ar šī jautājuma virzību. Tomēr nekādi oficiāli lēmumi šajā sakarā sadarbības sanāksmē pagaidām nav pieņemti.

Kā "Latvijas Avīzei" vēstīja kāds avots valdības aprindās, koalīcijā kādā brīdī valdījušas diezgan saspringtas attiecības regulas sakarā, kuras gan šobrīd aizēnojušas peripetijas ap Stambulas konvenciju. Jautājums pagaidām nolikts atvilktnē, lai sagaidītu Dānijas jauno regulas versiju.

No tekstu skenēšanas nevar izvairīties

"Cert.lv" pārstāvis Gints Mālkalnietis sarunā ar "Latvijas Avīzi" atzina, ka politiķu un amatpersonu vidū nereti valda neizpratne par nu jau pārstrādes procesā esošā regulas projekta niansēm. Citiem vārdiem – regulas projektu reti kurš vispār ir lasījis. Ko tad īsti paredzēja strīdīgais priekšlikums par tiešsaistes ziņu kontroli?

Bieži tiek putrots, uz ko "čatu kontroles" priekšlikums īsti attiecas. Kā skaidroja G. Mālkalnietis, pirmkārt, uz vizuālo materiālu – fotoattēliem un videomateriāliem, otrkārt – uz saitēm uz interneta vietnēm. 

Formāli regulas projektā paredzētā skenēšana pirms ziņas nosūtīšanas attiecas tikai uz tām, nevis parastu īsziņu tekstiem.

Taču te ir divas nianses. Politiķi, kas noskaņoti pret regulu, bieži piemin, ka pirms nosūtīšanas tikšot skenētas visas bildes, tostarp sadzīviski ģimeņu foto, bieži vien ar ļoti privātu saturu, bērni, kas atpūšas pludmalē u. tml. Mākslīgais intelekts, kas veic bilžu atlasi, tos automātiski uzskatīšot par aizdomīgiem, došot sarkano signālu policijai, un tā tramdīšot ne pie kā nevainīgus cilvēkus.

Taču tā gluži neesot. Regulas projektā ticis paredzēts, ka mākslīgais intelekts pirms nosūtīšanas pārmeklēs nevis visus vizuālos materiālus, bet tikai tos, kuri iepriekš bijuši publicēti nelikumīgās interneta vietnēs jeb atzīti par "sliktiem".

Otra kļūda, ko savukārt pieļauj regulas atbalstītāji, ir apgalvot, ka netiks automātiski vētīti parastu īsziņu teksti, bet tikai saites uz interneta vietnēm. Ar domu fiksēt, kad tiek sūtītas saites uz "sliktām" vietnēm.

"Taču te pastāv būtiska īpatnība – saite, to sadalot pa sastāvdaļām, arī ir teksts. Sistēmai gribot negribot ir jāanalizē teksti. Lai identificētu "sliktās" saites, ir jāpārskata viss teksts, ko lietotājs gatavo nosūtīšanai. Tā būtībā ir tehniski neatrisināma problēma," skaidroja G. Mālkalnietis.

Konstitucionālās tiesības jāpārraksta

Un te nu mēs nonākam līdz jautājuma dziļākajai būtībai – vai ir pieļaujama visu tiešsaistes saziņas vietņu lietotāju visu tekstu iepriekšēja skenēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību? Kā sacīja G. Mālkalnietis, jau šobrīd policijai netrūkst iespēju ar prokurora vai tiesas sankciju veikt izmeklēšanas darbības pret konkrētām personām, kuras tiek turētas aizdomās par bērnu pornogrāfijas apriti. Taču Dānijas virzītais regulas priekšlikums būtībā paredzēja tehniski kontrolēt saziņu pilnīgi visiem.

"Tā būtu tiesību paradigmas maiņa," atzina G. Mālkalnietis, vienlaikus norādot, ka, piemēram, ASV caur nedaudz citādiem mehānismiem jau pasen notiek šāda "visu skenēšana". Nemaz nerunājot par autoritāriem režīmiem, piemēram, Krieviju vai Ķīnu.

Kā savā blogā atzinis zvērināts advokāts Lauris Klagišs, ES pastāv fundamentālas tiesiskas problēmas šādas prakses ieviešanai. ES pamattiesību harta nepārprotami ikvienam garantē tiesības uz saziņas neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Vispārēja un nediferencēta privātās sarakstes satura uzraudzība, pat ja tā ir automatizēta, aizskar pašu šo tiesību būtību. 

Jebkuriem pamattiesību ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem un samērīgiem. Turklāt pastāv mazāk invazīvas alternatīvas, piemēram, mērķtiecīga izmeklēšana, kas balstīta uz tiesas orderi.

Šāds priekšlikums arī ignorē Eiropas Tiesas līdzšinējo judikatūru līdzīgos jautājumos. Tiesa savulaik atcēlusi Datu saglabāšanas direktīvu, atzīstot, ka vispārēja un nediferencēta metadatu (dati par saziņu, ne saturu) uzglabāšana vien ir nelikumīga.

Jāuzsver, ka arī Latvijas Republikas Satversmes 96. pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību".

Vācijas un vēl dažu nozīmīgu ES dalībvalstu pozīcija rāda, ka Eiropa šādai paradigmas maiņai vismaz pagaidām nav gatava. Arī tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nākotnē Vācijas pozīcija ES Padomē mainītos, regula ir jāapstiprina arī Eiropas Parlamentam.

Eiropas Parlaments iebilst, gaida jaunus priekšlikumus

Mārtiņš Staķis, Eiropas Parlamenta deputāts: "Eiropas Parlaments jau ir paudis skaidru nostāju šajā jautājumā, iebilstot pret saziņas kanālu masveida skenēšanu. Parlamenta pozīcija paredz, ka personas sarakstes pārskatīšana vai skenēšana var notikt tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas par konkrētu lietotāju vai lietotāju grupu. Pat ja ES Padome mēģinās šo priekšlikumu virzīt tālāk, var prognozēt, ka parlamenta nostāja nemainīsies. Taču gan es personīgi, gan parlaments atbalstām nepieciešamību ieviest jaunus pasākumus, lai iestādes varētu efektīvāk un stingrāk vērsties pret bērnu seksuālu izmantošanu un šāda satura izplatīšanu internetā. Ceru, ka ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome nāks klajā ar šādiem priekšlikumiem."

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu