4.3 °C
Lai gan retāk nekā par tautas vēlētu prezidentu, arī idejas par vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā parādās regulāri, faktiski kopš neatkarības atgūšanas.
Tagad to kā savu galveno mērķi izvirzījis jauns politiskais spēks, kura priekšgalā ir režisors Alvis Hermanis. Visos paziņojumos un intervijās viņš un domubiedri uzsver, ka tas ir vienīgais patiesi svarīgais jautājums, viss pārējais ir otršķirīgs. Savukārt ar vēlēšanu sistēmas palīdzību iecerēts mainīt visu Latvijas politisko kārtību, kuras centrālais elements šobrīd ir partijas. Ne velti pirmais paziņojums bija, ka tiks veidota kustība "Bez partijām", kas radīja iespaidu, ka partijas iecerēts vispār likvidēt. Aktīvisti vēlāk skaidrojās, ka tā tas nav domāts, partijas varēšot palikt, vienkārši vēlēšanās būtiski mazināsies to loma. Priekšplānā izvirzīsies individuāli politiķi, spilgtas personības.
Hermanis citstarp izteicies, ka viņš vēlas izmantot "Trojas zirga" pieeju – izveidot jaunu partiju, kas, izmantojot esošo vēlēšanu kārtību, iegūtu vairākumu parlamentā un tur nobalsotu par vēlēšanu likuma izmaiņām. Pēc tam Saeimu varēšot atlaist un vēlēt jaunu – jau pēc jaunās kārtības. ""Normālās" LV partijas tiek dibinātas kongresos, kur visiem sadrukāti T krekli un cepurītes ar partijas logo un kur visi beigās sadodas rokās un dzied himnu. Mums te tā nebūs. Mēs bez patosa šo auto būvēsim braukšanas gaitā un atklāti. Tā kā mēs esam pret partijām, tad mūsu "partijā" viss notiks nepareizi un pret noteikumiem. (..) Esmu diezgan pārliecināts, nākamā gada 3. oktobrī par to nobalsos 63%," soctīklos raksta Hermanis. Iespēju, ka tik daudz nedabūs, viņš pagaidām nepieļauj.
Proporcionālo vēlēšanu princips noteikts Satversmē
Bet kas tad tā ir par brīnumsistēmu, kas palīdzēs nonākt pie iecerētā? Kā piemērs tiek piesaukta Īrijas un Maltas vēlēšanu kārtība, parādījušās arī atsauces uz pirmskara Latviju.
Te vispirms jāpaskaidro, ka vēlēšanu veidu pasaulē ir ļoti daudz, tomēr parasti tās iedala proporcionālās vai mažoritārās, kā arī var būt jauktās, kur daļu parlamenta vēl pēc viena, daļu – pēc otra principa. Mažoritārās sistēmas ideju var raksturot ar teicienu "uzvarētājs paņem visu". "Parasti tie ir vienmandāta apgabali, kurš kandidāts ir pirmajā vietā, tas arī tiek ievēlēts. Pārējie, vienalga, cik viņi bijuši un cik balsis dabūjuši, paliek bešā. Protams, ir dažādi apakšvarianti. Piemēram, var noteikt vēlēšanu otro kārtu – ja pirmajā balsojumā kāds no kandidātiem nav dabūjis vairāk par 50%, tad otrajā piedalās divi visvairāk balsis saņēmušie. Ir vēl specifiskāki modeļi, piemēram, ka mažoritārais princips tiek izmantots nevis vienmandāta, bet daudzmandātu apgabalā. Te uzvarētājs paņem nevis vienu deputāta vietu, bet uzreiz daudzas.
Mažoritārajā sistēmā iznākums parasti ir tāds, ka lielie spēki iegūst neproporcionāli daudz vietu. Tipisks piemērs varētu būt Lielbritānija.
Var apskatīties pēdējās apakšnama vēlēšanas – leiboristi kopā saņēma mazāk nekā pusi balsu, toties ieguva ievērojamu vairākumu parlamentā," skaidro vēlēšanu sistēmu pētnieks Ritvars Eglājs.
Tās, kā Latvijā esam balsojuši līdz šim – ar partiju sarakstiem daudzmandātu apgabalos –, ir proporcionālā sistēma. Kā teikts Satversmes 6. pantā: "Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās." Šis ir viens no tiem pantiem, kuros formulēti valsts pamati, tāpēc to var grozīt tikai tautas nobalsošanā, piekrītot vismaz pusei no visiem balsstiesīgajiem. Diezgan maza iespēja, ka tas izdotos. Taču Alvis Hermanis un viņa domubiedri uzsver, ka no proporcionālā principa nedomā atteikties, tā galvenā pazīme – daudzmandātu apgabali – tiktu saglabāti. Viss pārējais gan būtu stipri atšķirīgi nekā līdz šim.
Viņu piedāvājums: "Pāriet uz "pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu" ("Single Transferable Vote", STV), kuru izmanto arī Īrijā un Maltā. Tā ir Satversmei atbilstoša proporcionālā sistēma, kur vēlētājs pats izveido savu sarakstu, sarindojot kandidātus pēc vēlamības. Vairs nav jāizvēlas starp daudziem partiju sarakstiem – visi kandidāti ir vienā kopīgā sarakstā, un vēlētājs var balsot gan par vienu, gan vairākiem cilvēkiem." Līdzšinējo piecu vēlēšanu apgabalu (Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale) vietā viņi piedāvā sadalīt Latviju 17 apgabalos, katrā ievēlot 5–7 deputātus. Piemēram, Rīgu piedāvāts sadalīt piecos apgabalos. "Kandidātus var izvirzīt gan partijas, gan paši kandidāti, savācot 200 iedzīvotāju parakstus. Vienā biļetenā ir visi apgabala kandidāti. Vēlētājs atzīmē savu izvēli secībā (1., 2., 3. utt.), tādējādi izveidojot savu unikālo sarakstu," savā apkārtrakstā norāda jaunā politiskā spēka veidotāji, solot nākotnē sagatavot detalizētākus priekšlikumu. Par šiem jautājumiem tad visa sabiedrība atlikušo laiku līdz vēlēšanām varēšot diskutēt.
