4.2 °C
Latvijā šobrīd Stambulas konvencijai vairs nav saistības ar vardarbības un diskriminācijas novēršanu, nav saistības ar vērtībām un arī Kremļa ietekmes atmaskošanu.
Eiropas Padomes starptautiskais līgums Latvijā zaudēja jēgu, izkūpēja acu priekšā, tiklīdz pirms dažām nedēļām kļuva par politiskās cīņas instrumentu.
Laika bumba gan tika ielikta vēl 2023. gada septembrī valdošās koalīcijas līguma pielikumā, proti, apņemšanās ratificēt konvenciju pabalstīja valdību. Tas varēja būt visnotaļ veiksmīgas informācijas operācijas sākums ar mērķi šķelt sabiedrību un sašūpot valsti, tomēr piekrītu versijai "paši muļķi, ka tā sanāca". Dzīvē tā notiek – nevajag tērēt resursus, ja pretinieks sasniedzis zināmu stulbuma (lasi – akluma) pakāpi, atliek tikai pagaidīt, un tas izdarīs kļūdu, ko varēs izmantot. Šoreiz tuvredzīgi izrādījās Latvijas politiķi.
21 aprakstīta lapa, 9413 vārdi, 71 325 zīmes ar atstarpēm, nekas vairāk – tā nu ir Stambulas konvencija Latvijā. Tas gan nav strupceļš. Sabiedrība atkal var iedvest šajā dokumentā saturu un nozīmi, balsojot referendumā vai nākamgad ievēlot Saeimu. Kādu saturu un nozīmi? Latvijai vērtīgu vai nē? Tas būs lēmēju, balstiesīgo pilsoņu, ziņā. Jā, pieņemtais lēmums var pārsteigt un izbrīnīt, bet tas būs cieti demokrātisks.
Tikmēr vairāki politiķi abās pusēs tīksmā pretstāvē likuši lietā absurdu, toties sprāgstošu retoriku, viļājuši pa muti te vardarbības upurus, te nacionālās un Eiropas vērtības, te Kremļa ietekmes draudus. Patiesībā steigušies izmantot sabiedrību, skalojot smadzenes, vairojot politisko kapitālu un gremdējot pretiniekus. Tas ir tikai dabiski, arī tādā veidā var izpausties politiķa profesijas specifika, tiklīdz tam rodas iespēja. Savukārt tie, kuri tīmeklī vai ielās "uzķeras" uz politisko spēku vēstījumiem – noliedz, aizstāv, kaunina, draud, slavē, izsmej –, kaislīgi piedalās šajā procesā, kam nudien nav saistības ne ar vērtībām, ne ar cilvēktiesībām.
Nožēlojami vērot vairāku masu mediju un influenceru rīcību – tie ir ieņēmuši viena vai otra politiskā spēka pozīciju, nevis nostājušies demokrātijas jeb tautas varas pusē, kritiski izvērtēdami situāciju un atvēlēdami telpu viedokļu dažādībai. Un tas arī ir tikai dabiski – daudz vieglāk ir uzlīmēt etiķetes un ļauties propagandas žanram, "aizstāvot" vienas vai otras piesauktās vērtības, nevis analizēt.
Latvija ir tiesiska valsts vai, teiksim, paveikusi gana daudz ceļā uz šī apvienotās Eiropas pamatprincipa nostiprināšanu. Pastāv iespēja brīvi paust savu nostāju publiski – medijos, tīmeklī, ielās. Ja šajā tautvaras Stambulas "konvulsijā", kad jau izteikts gana daudz savstarpēju apvainojumu, ir vēlēšanās publiski izpausties, tad būtu vaļsirdīgi pret sevi un sabiedrību atteikties no spekulācijām ar vērtībām un principiem, pārmetumiem vai cildinājumiem un rakstīt komentāros tīmeklī vai uz kartona gabala – esmu par "JV" vai ZZS, vai NA, vai "Progresīvo", vai "AS", vai "Stabilitātei!" pozīciju.
Ja prātā ir starptautiskais cilvēktiesību dokuments, tad pietiktu ar vienu pie varas esošajiem adresētu saukli: "Beidziet di… ties! Tagad par konvenciju izlemsim paši!"
Ja tomēr nav spēku, lai "nepavilktos" līdzi politiķu pamestajai retorikai, un tik ļoti gribas uzspēlēt demokrātiju – gandarīties ar asprātīgu vai žultainu ierakstu sociālajos tīklos vai tvert katarsi pūlī ar asarām acīs un kartona gabaliņu ar attiecīgu "vērtību" virs galvas (un tas arī ir tikai dabiski) –, tad pirms tam būtu noderīgi atzīt sev, ka tiec izmantots, un pēc tam apsvērt, cik konsekvents (-a) līdz šim esmu bijis (-usi) "taisnības aizstāvis". Kādā veidā paudu pilsonisko nostāju, kad, piemēram, atklājās "Rail Baltica" izsaimniekotie miljardi, kad viens otrs politiķis un amatvīrs eleganti uzmeta sabiedrību par simtiem tūkstošu eiro, kad Ukrainā okupanti sabombardēja slimnīcas Vai pacīnīties par taisnību ir viens no maniem vaļaspriekiem vien starp ofisu, fitnesa zāli un kokteiļu bāru, vai arī esmu gatavs "iet līdz galam"? Uzreiz atbildēt nevajag, un tas arī nav iespējams, ja nu vienīgi – filmās.
Šādu pārdomu ierosmei var noskatīties jauno latviešu drāmu "Tumšzilais evaņģēlijs": 90. gadu Latvijā nule studijas beigušais policijas leitnants Romāns Skulte sāk cīņu par taisnību savā darbavietā. Sākumā arī sacer "sloganus", proti, uzraksta iesniegumu iecirkņa vadībai, taču sistēma ātri vien noliek viņu izšķirošas izvēles priekšā. Skulte tomēr iestājas par taisnību, un sistēma viņu "kancelē" (atņem dienesta pistoli), tādējādi atdod noziedzīgam grupējumam ar piebildi: ja jau tu tik ļoti gribi būt godīgs, pierādi vai aizej bojā, "pildot dienesta pienākumus".
"Tumšzilais evaņģēlijs" ir retais gadījums, kad filmas reklāmas rullītis ir sliktāks par pašu filmu. Tā nebūt nav par sen pagājušajiem, skarbajiem 90. gadiem, bet joprojām par mūsdienām: Latvijā vienā otrā vietā joprojām ir stabils 5G pārklājums – korupcija, nepotisms, dubultie standarti, nekompetence un arogance ("5 Grounds: corruption, nepotism, hypocrisy, incompetence, arrogance"). Ietekmes instrumentu loks gan palicis plašāks, taču nav aizmirsti arī pirms 30 gadiem notestētie. Romāns Skulte gan izdzīvo, kā jau tas bieži notiek filmās, gan nonāk vēl skarbākas izvēles priekšā, un skaidrs, ka evaņģēlijam prasās turpinājums.
Aptauja
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
