9.1 °C
Ekstrēmie dabas apstākļi, iepirkuma cenu svārstības un citi iemesli bremzē ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā lauku saimniecībās.
Kāpēc neiegulda
Energoefektivitātes risinājumi patlaban visizaicinošākie ir abām īpaši energoietilpīgajām nozarēm – siltumnīcu saimniecību nozarei un augkopībai, graudu kaltēm, stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) eksperti. Abu nozaru saimniecībās īsā laikā ir vajadzīgs ļoti liels enerģijas daudzums, un parasti ar saimniecībā ražoto atjaunojamo enerģiju tik lielu daudzumu ražot nav iespējams. Savukārt liela daudzuma enerģijas uzkrāšana ir ierobežota, tostarp naudas izteiksmē.
ZM teic, ka minēto iemeslu dēļ papildu energoefektivitātes pasākumiem izveidots atbalsts atjaunojamās enerģijas ražošanai pašpatēriņam, īpaši gadījumos, kad to iespējams izmantot vienmērīgākā režīmā vai kombinēt ar citiem risinājumiem.
Ministrijā arī teic, ka svarīgi ir veicināt izpratni par energoefektivitātes nozīmi un praktiskajiem ieguvumiem, tomēr šo pasākumu ieviešanu nereti apgrūtina sarežģītas aprēķinu prasības, kas paredz efektivitātes pierādīšanu pret esošo situāciju, kā arī ierobežotais energoefektivitātes ekspertu un auditoru skaits, kas spēj sagatavot kvalitatīvus novērtējumus lauksaimniecības specifikai.
ZM uzsver, ka energoefektivitātes pasākumu īstenošanu kavē arī strukturālie, finansiālie un cilvēkresursu ierobežojumi.
Tie ir šādi:
- zema izpratne par energoefektivitātes ekonomisko atdevi – daudzi lauksaimnieki šo jomu neuzskata par prioritāti, jo ietaupījums šķiet nenozīmīgs salīdzinājumā ar citām investīcijām;
- patēriņu nemonitorē reāllaikā, nav analīzes, kuras iekārtas rada lielākos zudumus;
- nepietiek specializētu konsultantu un energoauditoru, kas pārzina lauksaimniecības specifiku (kaltes, dzesēšanas iekārtas, siltumnīcas);
- grūti pierādāms ietaupījums – sarežģīta aprēķinu metodika, un sākotnējo datu trūkums apgrūtina atbalsta saņemšanu, īpaši mazajām saimniecībām;
- ilgs atmaksāšanās periods – īpaši siltumnīcās un graudkopībā, kur tehnoloģiju nomaiņa atmaksājas ilgākā laika periodā, kas samazina motivāciju investēt;
- mazs saimniecību mērogs – daudzas saimniecības ir pārāk mazas, lai energoefektivitātes pasākumi būtu ekonomiski pamatoti;
- izteikti sezonāls enerģijas patēriņš – enerģijas pieprasījums ir koncentrēts noteiktos periodos (piemēram, kalšu darbības vai dzesēšanas sezonā), kas apgrūtina efektīvu tehnoloģisko un ekonomisko risinājumu izvēli.
Iepriekšējā ES plānošanas periodā, kura projektus turpinās īstenot līdz šāgada beigām, energoefektivitātes mērķa sasniegšanai pavisam apstiprināja 139 projektus ar 31,6 milj. eiro publisko līdzfinansējumu.
Naudu varēja un var ieguldīt apgaismojuma, ražošanas līniju, ierīču vai iekārtu energoefektivitātes palielināšanai vismaz par 20%.
ZM secina, ka atbalsta pretendenti projektus īstenoja galvenokārt atbilstoši savas saimniecības pamatnozarei un dominējot laukkopība. Projekti galvenokārt īstenoti lielajās saimniecībās, kurām to īstenošanai esot pietiekami daudz naudas. Vislielākais atbalsta saņēmēju īpatsvars lauku saimniecību kopskaitā ir Zemgales un Rīgas reģionā, bet mazākais – Latgales reģionā. Lielākus ieguldījumus Zemgales un Rīgas reģionā noteica šo teritoriju saimniecību ekonomiskā spēja un piekļuve finansējumam.
Savukārt šajā plānošanas periodā saimniecības līdz šim divās pieteikumu iesniegšanas kārtās nav izmantojušas visu tām piešķirto līdzfinansējumu.
Graudu pirmapstrādes īpatnības
"Mēs uzskatām, ka prasība par 20 procentu enerģijas patēriņa mazināšanu ir pārāk augsta latiņa. Sarežģīta ir arī dažādu dokumentu kārtošana, tāpēc graudu kalšu modernizācijas projektus īstenojam bez ES atbalsta," teic kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons. Viņš par piemēru nosauc aizvadītajā sezonā Liepupē uzbūvēto graudu pirmapstrādes kompleksu, kas darbojas ar recirkulētu gaisu, ir siltināts, tomēr atbalsta prasībām nekvalificējās. VAKS arī savos kompleksos par kurināmo izmanto dabas vai propāna gāzi.
