1995. gada 4. novembrī. Pirms 30 gadiem ortodoksālo ebreju ekstrēmists, ultranacionālists Igals Amirs atentātā Izraēlas karaļu laukumā Telavivā ar diviem pistoles "Beretta" šāvieniem nāvējoši ievainoja Izraēlas premjeru Ichāku Rabinu.

Reklāma

Amirs uzskatīja, ka rīkojas "pēc Dieva gribas", bet viņa sašautais politiķis ir "nodevējs". Rabina nāve diemžēl nopietni iedragāja Tuvo Austrumu miera procesu, kurā bija sākušas iezīmēties pozitīvas pārmaiņas. Izmantojot ASV prezidentu Bilu Klintonu kā vidutāju, Rabins un palestīniešu līderis Jasirs Arafats 1993. gadā parakstīja tā saukto Oslo miera nolīgumu, kura mērķis bija samierināt vēsturiski naidīgās tautas. Izraēlas premjera un līdz tam par teroristiem uzskatītās Palestīniešu atbrīvošanas organizācijas (PLO) vienošanās paredzēja, ka abas puses atzīst viena otru par pilnvērtīgiem sarunu partneriem. Rietumkrasta teritorijās un Gazas joslā tapa Palestīniešu autonomija, kam nākotnē tālākās sarunās vajadzēja kļūt par patstāvīgu Palestīnas valsti. 1994. gadā Rabins, Arafats, kā arī izraēliešu politiķis Šimons Peress par saviem centieniem saņēma Nobela Miera prēmiju.

Rabina vēlme izlīgt ar palestīniešiem guva atsaucību tikai daļā Izraēlas sabiedrības. 1995. gada 4. novembrī Rabins un viņa piekritēji sarīkoja ap simt tūkstošu ļaužu apmeklētu mītiņu, kura mērķis bija paust atbalstu Oslo miera procesam. Pasākuma noslēgumā pulksten 21.30, kad Rabins devās uz savu automašīnu, students Amirs raidīja liktenīgos šāvienus, kas šokēja kā Izraēlu, tā visu pasauli. Šāvieni pavisam bija trīs – divi ķēra Rabinu, kurš pēc 40 minūtēm nomira slimnīcā, bet trešais viegli ievainoja viņa miesassargu. Tiesa 1970. gadā dzimušajam Igalam Amiram piesprieda mūža ieslodzījumu vieninieka kamerā, kur viņš atrodas joprojām. Labējie radikāļi laiku pa laikam organizē kampaņas viņa atbrīvošanai. Savdabīga detaļa: 90. gadu sākumā pēc obligātā karadienesta Amirs ebreju jaunatnes programmas ietvaros bija komandēts uz Rīgu mācīt jūdaismu. 

Pastāv uzskats, ka zināmā mērā Rabina nogalināšana bijusi "veiksmīgākā politiskā slepkavība mūsdienu vēsturē". 

Parasti atentātu veicēji savus mērķus nesasniedz, taču šajā gadījumā Oslo miera process patiešām tika nobremzēts un Rabina politiskais pretinieks Benjamins Netanjahu šobrīd ir Izraēlas valdības galva.

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 4. novembrī

Galdnieku streika gaita. Galdnieku streiks turpinās. No arodbiedrības uzstādītā prasība tagadējās dienas algas, 6-8 lati, paaugstināt visiem bez izņēmuma par 30 procentiem, nevar pārliecināt nedz strādniekus, nedz uzņēmējus, ar ko arī izskaidrojama nenoteiktība sarunās par darbu atjaunošanu. Atsevišķos uzņēmumos galdnieki arī nav uzstādījuši nekādas prasības un streiko vienīgi aiz solidaritātes. Uzņēmēji atrod, ka streiks pilnīgi nepamatots un ka sakarā ar pastāvošo klusumu un jau tā augstām mēbeļu cenām, algas nav paaugstināmas, lai uzņēmēji varētu sacensties ar ārzemju mēbeļu ievedumiem. Stāvokļa noskaidrošanai šodien sasauc vispārējo uzņēmēju apspriedi, kurā lems par turpmākiem soļiem streika lietā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu